MAUKU SPOŽUMS

Austriešu režisora Mihaela Glavogera triloģijas par dzīvi uz Zemes noslēdzošā daļa veidota kā kinematogrāfisks triptihs par prostitūcijas tēmu. Trīs valstis: Meksika, Taizeme, Bangladeša. Trīs ticības: katolicisms, budisms, islāms. Filmā neatradīsi ne prostitūcijas apbrīnu, ne noliegumu, ne vēršanos pret tās kriminālo raksturu vai žēlumu pret sievietēm uz ielas. "Mauku spožumā" visi aizspriedumi tiek nolikti pie malas. Pats M.Glavogers savu filmu apraksta šādi: „Ja iesi uz filmu pārliecībā, ka prostitūcija ir noziegums, tu atradīsi noziegumu. Ja dosies uz filmu domājot, ka tas ir spožums un skaistums, tu atradīsi spožumu un skaistumu. Ja tu domāsi, ka viss galu galā ir tikai par seksu, tu atradīsi seksu. Bet, ja tevī pastāv šie aizspriedumi, tad arī strādājošās meitenes saikni ar tevi neatrod. Viņas sāk runāt tikai tad, kad ir ieguvušas sajūtu, ka tevi patiešām interesē tas, par ko vispār ir runa. Aizspriedumi bija jānoliek malā. "Mauku spožums" atver telpu, kurā it kā runā sievietes, bet pati telpa joprojām rāda manu skatījumu. Domāju, tas ir acīmredzami, ka filmu ir veidojis vīrietis. Vīrietis, kurš vēro strādājošās meitenes un mēģina saprast, kādas sajūtas pārņem to diendienā.”