Atstājot Lasvegasu

Bens Andersons (Nikolass Keidžs savā „oskarotajā” lomā) ir Holivudas scenārists, kura alkoholisms viņam ir maksājis darbu, ģimeni un draugus. Pazaudējis visu, viņš nolemj atstāt savu veco dzīvi un doties uz Lasvegasu, lai nodzertos līdz nāvei. Bena izmisums un riebums pret sevi ir tik liels, ka viņš nemaz neilgojas pēc viegla un ātra gala, viņš ir nolēmis ciest, ilgi un sāpīgi. Vegasā Bens satiek Seru (Elizabete Šū), prostitūtu, ar kuru viņš nodibina neparastu saikni. Pamazām iemīloties viens otrā, viņi nosolās cienīt un respektēt viens otra izvēles: Serai ir jāapsola, ka nekad neliks Benam beigt dzert, un Benam nav atļauts pārmest viņas nodarbošanos. „Sera: Vai dzeršana ir veids kā sevi nogalināt? Bens: Vai arī sevis nogalināšana ir veids, kā dzert?” Džons O’Braiens, romāna autors, izdarīja pašnāvību divas nedēļas pēc tam, kad sākās filmēšana. Komanda apsvēra darbu pārtraukt, tomēr nolēma uzņemt filmu kā veltījumu O’Braienam. Lai projektam nevajadzētu iziet uz kompromisiem, Figiss to uzņēma kā neatkarīgo filmu, lietojot Super16 kameras, lai panāktu autentiskumu. Šis ir traģisks mīlas stāsts, dzimis izmisušā pasaulē starp divām zudušām dvēselēm – dzērājs un padauza ar zelta sirdīm, un Keidžs un Šū ar savām performancēm piešķīra šīm gadsimtiem ilgajām klišejām cilvēcisku realitāt