Ne visur Lieldienu svētdienā cilvēki dodas meklēt zaķa paslēptās olas, kuras iepriekšējā vakarā krāsojuši sīpolu mizās. Vai Otrajās Lieldienās izmēģina kādu jaunu recepti no pāri palikušajām un neapēstajām olām. Izrādās, dažādās pasaules valstīs ir pieņemts ievērot interesantas un oriģinālas tradīcijas. Varbūt kāda no tām kļūs iecienīta arī tavā ģimenē?
1. Organizācija “Austrālija bez trušiem (RFA)” 1991. gadā sarīkoja kampaņu, kas mudināja Lieldienu zaķi aizstāt ar Lieldienu trušbandikutu (Easter bilby). Austrālijas uzņēmumi uz Lieldienām ražo nevis šokolādes zaķus, bet šokolādes trušbandikutus un ieņēmumi no pārdotā tiek ziedoti apdraudēto sugu atbalsta fondam. Trušbandikuti ir daļēji izmirusi un mūsdienās apdraudēta suga, kas Austrālijā tiek īpaši pavairota un audzēta. Savukārt savvaļas truši tur ir kaitēkļu statusā, jo iznīcina kultūraugu laukus un bojā ainavu, tāpēc tiek pieņemti mēri trušu populācijas regulēšanai un samazināšanai.
2. Florencē, Itālijā vietējie iedzīvotāji atzīmē 350 gadu senu tradīciju, kas pazīstama kā Scoppio del Karro jeb “ratu sprādziens”. Krāšņi rotāti rati tiek piepildīti ar raķetēm un petardēm un tad īpaša delegācija, kas saģērbusies 15. gadsimta tērpos tos ved cauri visai pilsētai. Gājiena noslēgumā rati tiek atstāti pie Florences katedrāles. Pulksten 11.00, kad Lieldienu dievkalpojumā tiek skandēts “Gloria!”, arhibīskaps aizdedzina īpašu degli , kuram piestiprināta virve, kas ved ārā no dievnama - pie ratiem. Un tādejādi arī tiek panākts “ratu sprādziens” jeb jaudīgs salūts. Šī pasākuma tradīcijas meklējamas Pirmajos Krusta karos un salūts simbolizē labu ražu.
3. Bērni Somijā Lieldienās saģērbjas kā raganas, sakrāso sejas, satinas lakatos un, ņemot līdzi ar spalvām izdekorētus vītola zarus, kas simbolizē slotas, dodas ielās, lai prasītu šokolādes olas. Dažās vietās Somijas rietumos cilvēki Lieldienu svētdienā kurina ugunskurus, ticot, ka to liesmas tur pa gabalu raganas, kas uz savām slotām lidinās apkārt laikā no Lielās piektdienas līdz Lieldienu svētdienai.
4. Liet ūdeni viens otram ir Lieldienu tradīcija Polijā, ko sauc par Śmigus-dyngus. Lieldienu pirmdienā zēni mēģina saslapināt apkārtējos, lejot ūdeni no spaiņiem, krūzītēm vai vienkārši smeļot plaukstās. Leģenda vēsta, ka meitenes, kas tiks samērcētas, apprecēsies gada laikā. Atsvaidzinošajai tradīcijai ir cēlusies no poļu prinča Mieszko kristībām Lieldienu pirmdienā.
5. Francijas dienvidos, Haux pilsētas galvenajā laukumā katru gadu Lieldienu pirmdienā tiek servēta milzīga omlete. Tās tapšanā tiek izmantotas 4,500 olas un tā pabaro vairāk kā 1000 cilvēkus. Leģenda vēsta, ka Napoleons, ceļojot cauri Francijas dienvidiem apstājies mazajās pilsētiņā un pagaršojis omleti. Tās viņam tik ļoti garšojusi, ka Napoleons devis rīkojumu savākt visas pilsētas olas un nākamajā dienā pagatavot tik daudz omletes, lai tā pabarotu viņa karaspēku.
6. Klusās sestdienas rīts Korfu pilsētā Grieķijā nav nemaz tik kluss, jo iedzīvotājiem ir tradīcija pa logiem ārā sviest māla podus, pannas un traukus, lai tie saplīstu uz ielas. Tādejādi notiek atbrīvošanās no vecā un sveikts jauns pavasaris.
7. Norvēģijā Lieldienas ir īstais laiks, lai lasītu kriminālromānus. Tradīcija ir tik populāra, ka izdevēji laiž klajā īpašus “Lieldienu trillerus” jeb Paaskekrimmen. Pastāv uzskats, ka tradīcija sākusies 1923. gadā, kad kāds grāmatu izdevējs reklamējis savu jauno noziegumu romānu laikrakstu pirmajās lappusēs. Reklāmas tik ļoti atgādināja ziņas, ka cilvēki nenojauta, ka tas ir tikai publicitātes triks.
8. Romāna un filmas “Greja 50 nokrāsas” fanēm ir ieteicams Lieldienu brīvdienās doties ceļojumā uz Austrumeiropas valstīm – Čehiju vai Slovākiju. Turienes vīriešiem ir tradīcija Lieldienu pirmdienā garāmejošas sievietes iepērt ar pašu gatavotām pātadziņām, kas savītas no vītola zariņiem un izdekorētas ar lentēm. Tā kā vītols ir pirmais plaukstošais pavasara koks, mērķis ir nodot tā dzīvīgumu un auglību sievietēm.
9. Spānijā, Verges pilsētiņas teritorijā Zaļajā ceturtdienā tiek izpildīta nāves deja jeb “dansa de la mort”. Pasākuma dalībnieki saģērbjas kā skeleti un pusnaktī dodas ielās, lai trīs stundas, līdz agrai rīta gaismai soļotu cauri pilsētas ielām. Procesijas noslēgumā biedējoša paskata ģindeņi nes urnas ar pelniem.
10. Jau vairāk kā 130 gadus Vašingtonā, Amerikas prezidenta mājvietā Baltajā namā tiek rīkota Lieldienu olu ripināšana. Atrakcija notiek teritorijas dienvidu puses mauriņā un tās laikā krāsaina, cieti vārīta, ola tiek ripināta uz priekšu ar koka karotes palīdzību. Mūsdienās pasākums ir kļuvis par lieliem svētkiem un sevī ietver arī populāru mūziķu uzstāšanos, olu meklēšanu un dažādas citas - gan radošas, gan sportiskas aktivitātes.
Izlasi arī:
- Vai Lieldienās ir pieņemts dāvināt dāvanas?
- Latviešu tautas ticējumi un Lieldienu parašas mūsdienīgā skatījumā
- Pastaigu takas Vidzemē, kur aplūkot koka skulptūras
- Neizmet olu čaumalas - paskaties, kādi mākslas darbi no tām sanāk! Ideāla nodarbe bērniem.
- Gardā Lieldienu Pasha - recepte
Apliet ar ūdeni, Photo by Major Tom Agency on Unsplash