Ir harmoniskas un bagātinošas attiecības, un ir tādas, no kurām mukt, ko kājas nes. Starp otrajām ir tādas, kurās valda emocionāla atkarība, līdzatkarība, emocionāla vai fiziska vardarbība. Jebkuras no šīm uzskatāmas par toksiskām attiecībām. Kā atsākt dzīvot pilnvērtīgi pēc tam, kad ir atrasta drosme no šādām attiecībām atbrīvoties?
6 soļi, kas palīdz no jauna atrast ceļu pie sevis
Līdzīgi kā sērās, ir sešas stadijas, kā cilvēki atkopjas pēc piedzīvotas psiholoģiskas vardarbības. Tās ne vienmēr norit tieši šādā secībā vai visas pēc kārtas. Katra cilvēka dziedināšanās ceļš var izvērsties citādāk, taču kopumā var izdalīt šādas 6 stadijas jeb soļus, kas tiek izieti ceļā uz traumas sadziedēšanu.
1. Šaubas
Šajā fāzē upuris nereti apšauba savu adekvātumu. Šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, bet kas tieši, un kāpēc. Šī stadija var noritēt gan pašu attiecību laikā, to noslēgumā vai tikko pēc šķiršanās, kad tu sāc aptvert, ka kaut kas bijis daudz traumatiskāk kā tas likās iepriekš. Atšķirībā no normālu attiecību dabiskas izbeigšanās, toksiskas attiecības var beigties, atstājot tevi absolūti satriektu. Raksturīgas ir pretrunīgas emocijas – šaubas, vainas sajūta, bailes un vienlaikus atvieglojums. Nereti šajā stadijā upuri apšauba savu lēmumu vai piedzīvotās nepatīkamās pieredzes attiecību laikā.
2. Mācīšanās un pētīšana
Šajā stadijā tu centies izprast visu, to cītīgi pētot un analizējot. Tu saproti, ka kaut kas nav kārtībā ar otru, ne tikai tevi, bet vienīgi lasīšana, pētīšana un informācijas meklēšana var sniegt skaidrību par to, kas tas ir. Ja pieķer sevi gūglējam "toksiskas attiecības", "narcisisms", "emocionālā vardarbība" – ļoti iespējams, ka tieši tas arī ir skāris tevi. Ieklausies savos instinktos un nebaidies sazināties ar psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem. Dažreiz šī stadija var kļūt par apsēstību, jo zināšanas var radīt arī maldīgu sajūtu, ka tu visu tagad kontrolē. Informācija ir rīks un resurss, bet tā vēl nav atslēga uz atbrīvošanos.
3. Skaidrība
Kad pētījumu fāze mazliet sāk apsīkt, upuris sāk aptvert iegūtās informācijas saistību ar saviem pārdzīvojumiem. Šī atklāsme var būt nomierinoša un atbrīvojoša – taču to var pavadīt arī sāpes, sēras un žēlums pret sevi. Galvenais šajā stadijā ir saprast un pieņemt, ka tavā pagātnē ir lietas un notikumi, kurus tu neesi varējis ietekmēt, apstādināt vai mainīt, un ka viss, kas ar tevi noticis, nebūt nav tava vaina.