Alerģisks klepus, Photo by Edward Jenner from Pexels
Alerģija ir viena no aktuālākajām 21. gadsimta kaitēm. Tā īsti nav slimība, bet gan imūnsistēmas darbības traucējums, kas liek organisma aizsargmehānismiem asi reaģēt uz specifiskām vielām jeb alergēniem.
Dažādas alerģijas mūsdienās ir visai izplatītas – tiek uzskatīts, ka Eiropā piektais bērns slimo ar kādu no alerģiskajām saslimšanām. Pieaug ne vien alerģisko cilvēku skaits, bet arī alerģijas izpausmju smaguma pakāpe. Ap 80 procentu ar alerģiju sirgstošo cilvēku ir jutīgi pret vairākiem alergēniem.
Sezonai raksturīgās alerģijas
Sezona, kad alerģijas aktivizējas visizteiktāk, ir pavasarī un vasarā. Līdz ar dabas atmošanos un ziedēšanu daudziem parādās ziedputekšņu alerģijas pazīmes - šķaudīšana, deguna tecēšana, niezošas, sarkanas acis un elpas trūkums. Atšķirībā no putekšņiem, laikam paliekot vēsākam, svarīgākie simptomus izraisošie alergēni ir pelējuma sēnītes, mājas putekļu ērcītes un dzīvnieki.
Tāpat ar rudens vējiem, ziemas aukstumu un sniegu bieži vien neizbēgami nāk arī saaukstēšanās, klepus un iesnas.
Klīnikas “Premium Medical” alergologs un pulmonologs Dr. Med. Doc. Māris Bukovskis skaidro, ka klepus cēloņi var būt ļoti dažādi. Tomēr vienmēr der atcerēties - ja klepus ieilgst, bieži atkārtojas, ir manīti sēcoši trokšņi krūtīs un izmeklēšana, piemēram, plaušu rentgens vai asins analīze, nav uzrādījusi kādu acīm redzamu cēloni, ļoti ieteicams alergologa apmeklējums, lai noteiktu, vai ieilgušais klepus nav alerģijas pazīme.
Nebeidzamās iesnas – alerģiskais rinīts
Gadījumos, kad saaukstēšanās simptomi – iekaisis deguna dobums un iesnas – ilgstoši nepāriet vai rodas noteiktos apstākļos vai sezonās, nedrīkst izslēgt alerģiskā rinīta iespējamību. Plašāk par alerģiskā rinīta simptomātiku, diagnosticēšanu un ārstēšanu konsultē Premium Medical alergoloģe Lāsma Lapiņa.
Alerģiskais rinīts ir deguna un tā blakusdobumu gļotādas iekaisums, ko ierosina alergēni. Tas ir diezgan plaši izplatīts – atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona no alerģiskajām iesnām cieš 10 līdz 40 procenti iedzīvotāju, jo īpaši – bērni.
Slimība izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem: aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna (rinoreja), deguna niezi un šķaudīšanu. Dažkārt var pievienoties arī acu simptomi, piemēram, acu apsārtums, nieze un asarošana.
Neārstēta slimība var būt par cēloni dažādām sekundārām deguna un tā blakusdobumu slimībām, vidusauss iekaisumam, dziļo elpceļu iekaisumam un klepum, balssaišu slimībām. Tas izskaidrojams ar pastāvīgo gļotādas iekaisumu un tās dabīgās aizsargbarjeras izzušanu, kas savukārt paver “vārtus” citiem mikroorganismiem - vīrusiem, baktērijām, sēnītēm. Tāpat alerģiskajam rinītam ir saistība ar paaugstinātu astmas attīstības risku.
Alerģiskais rinīts var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, jo tā gadījumā cilvēkam var pasliktināties miegs, koncentrēšanās spējas un rasties uzvedības izmaiņas. Bērniem var pasliktināties sekmes mācībās, var rasties grūtības iedziļināties mācību stundās notiekošajā. Pieaugušajiem šī slimība var ietekmēt darba kvalitāti, garastāvokli, var radīt libido pazemināšanos, atsevišķos gadījumos pat depresīvus traucējumus.
Alerģisko saslimšanu diagnostika un ārstēšana
Medicīnā diemžēl pagaidām vēl nav rasti veidi, kā pilnībā izārstēt alerģiju. Viss, ko mēs varam darīt, ir ierobežot tās radītās sekas. Un pirmais solis, lai to paveiktu, ir precīza alergēnu diagnostika.
Vienlaikus ar slimību attīstās arī tās diagnostikas metodes. Šobrīd alerģijas noskaidrošanai ir pieejamas jaunākās paaudzes molekulārās diagnostikas metodes, kas padara diagnostiku precīzāku, dod iespēju paredzēt alerģisko reakciju smaguma pakāpi, vērtēt turpmāko prognozi un pareizāk noteikt ārstēšanu.
Klīnikā “Premium Medical” ir pieejams mūsdienīgais ALEX alergodiagnostikas panelis, kas pārbauda jutību pret 283 dažādiem alergēniem.
Gan alerģiskā rinīta, gan kā citu alerģisku slimību gadījumos, ārstēšanas pamatā ir vainīgā alergēna eliminācija, kas pēc savas būtības nozīmē izvairīšanos no saskares ar slimību ierosinošo alergēnu. Iespēju robežās jācenšas samazināt alergēna koncentrāciju apkārtējā vidē, tāpēc alergologs sniegs precīzus norādījumus, kā izvairīties no kontakta ar slimības ierosinātāju.
Lai novērstu traucējošos simptomus, ārsts atkarībā no slimības smaguma pakāpes var piemērot medikamentozo terapiju vai arī mūsdienās arvien biežāk pielietoto alergēnspecifisko imūnterapiju. Ar tās palīdzību iespējams ietekmēt imūnsistēmas darbību un ierosināt imūntoleranci pret slimību ierosinošajiem alergēniem.
Alerģijas ir sarežģīts, viltīgs un vēl līdz galam neizpētīts pretinieks. Tomēr arī ārstu iespējas palīdzēt to “upuriem” ir visai ievērojamas. Ja arī šoziem, par spīti ķermeņa norūdīšanas aktivitātēm visa gada garumā un apzinīgai aizsargmaskas valkāšanai jums tomēr nav izdevies izvairīties no ilgstošām elpceļu problēmām, iesakām pieteikties vīzītei pie pieredzējušajiem “Premium Medical” speciālistiem, kas palīdzēs atrast to cēloni un ieteiks labāko risinājumu.
Alerģisks klepus, Photo by Edward Jenner from Pexels