Amazones džungļu vilinājums: kas jāzina tiem, kas vēlas doties uz Dienvidameriku?

Daudzi bērnībā vai pusaudžu vecumā, lasot par piedzīvojumu meklētājiem un viņu ekspedīcijām, sapņojuši sakravāt mugursomu un doties pētīt Amazones lietus mežu nostūrus. Patiesībā tas ir gaužām vienkārši realizējams sapnis, jo Dienvidamerikā joprojām ir samērā plašas cilvēku neskartās teritorijas, vēsta kanāls “National Geographic”.

Lietus meži aptver lielāko Amazones reģiona daļu, teju visu Gviānas teritoriju, Venecuēlas dienvidu un austrumu daļu, Brazīlijas augstienes Atlantijas okeāna nogāzes un Kolumbijas Klusā okeāna piekrasti, kā arī Ekvadoras ziemeļus.

Taču dažkārt, lai iejustos jaunatklājēja lomā, nav nepieciešams doties uz citu pasaules malu. Aizraujošā raidījuma “Pirmatnējā izdzīvošana: pāri Andiem” jaunā sezona stāstīs par amerikāņu piedzīvojumu meklētāja un televīzijas raidījumu vadītāja Heizena Audela riskanto ceļojumu cauri bīstamajiem Dienvidamerikas džungļiem.

Spraigais ceļojums, ekstremālas situācijas, eksotiski dzīvnieki un elpu aizraujoši dabas skati – tas viss skatītājiem sniegs iespēju ielūkoties lietus mežos, nepametot savu ērto dīvānu.

Raidījums, kas ar panākumiem tiek rādīts kopš 2016. gada, dokumentē piedzīvojumu meklētāja Heizena Audela ceļojumus uz attālām pasaules malām un to, kā viņš pārvar ekstremālus apstākļus dabā, izmantojot pirmatnējas izdzīvošanas metodes, kuras iemācījies no vietējiem pamatiedzīvotājiem.

Jaunajā raidījuma sezonā drosminiekam nāksies šķērsot purvus, kuros mīt indīgas čūskas, kā arī veikt dzīvībai bīstamu nolaišanos no ūdenskrituma. Viņš arī iepazīsies ar “guarani” cilti, piedalīsies kopā ar viņiem medībās un īpašā rituālā par godu ražas novākšanai.

Raidījuma “Pirmatnējā izdzīvošana: pāri Andiem” pirmizrāde skatāma sestdien, 21. janvārī plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”. Gaidot pirmizrādi, aicinām tuvāk iepazīties ar Heizenu Audelu!

Ceļotājs ar gandrīz trīsdesmit gadu stāžu

Heizens piedzīvojumu meklētāja karjeru sāka drīz pēc vidusskolas beigšanas. Lai gan viņš bija pirmais savas ģimenes pārstāvis, kas iestājies koledžā, Audels tomēr nolēmis studijas pamest. Proti, 19 gadu vecumā viņš izlēma, ka vēlas pats savām acīm apskatīt Amazones lietus mežus. Lai sakrātu naudu tālajam ceļojumam, viņš pārdeva savu velosipēdu, bet ar to, protams, bija par maz.

Viņš sāka meklēt dažādus īstermiņa darbus, kā, piemēram, pļāva kaimiņu zālienus, līdz beidzot varēja atļauties nopirkt lidmašīnas biļeti uz Ekvadoru par 680 ASV dolāriem (ap 630 eiro) un maisu ar 11 kilogramiem rīsu par 20 dolāriem (19 eiro). Pārējiem ceļa izdevumiem viņam palika apmēram 200 dolāri (ap 185 eiro).

Pēc piezemēšanās Ekvadorā, Heizens taisnā ceļā devās uz lietus mežu džungļos un uzcēla telti Amazones upes krastā. Viņa plāns bija pavadīt tur trīs nedēļas. Taču šis nodoms mainījās pēc tam, kad viņš negaidīti sadraudzējās ar vietējiem iedzīvotājiem no kečva cilts.

Tā ir indiāņu tauta, kas dzīvo Peru, Ekvadoras, Bolīvijas, Argentīnas un Čīles teritorijā. Viņi runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodas un ir katoļi, kaut gan ievēro arī savai ciltij raksturīgos tradicionālos ticējumus. Kečva pārstāvji paši uzrunāja Heizenu Audelu, redzot viņa neveiksmīgos mēģinājumus noķert zivis, un parādīja labākus makšķerēšanas veidus.

Drīz vien sekoja arī uzaicinājums dzīvot kopā ar viņiem. Tā nu sākotnējais trīs nedēļu ceļojums izvērtās par piedzīvojumu astoņu mēnešu garumā Ekvadoras džungļos. Pēc Heizena teiktā, kopiena, kas viņu pieņēma pie sevis, kļuva par otro ģimeni.

Nākamos piecus gadus viņš regulāri atgriezās, lai būtu kopā ar viņiem un turpinātu mācīties no iedzīvotājiem. Katru reizi viņš uzdrošinājās iet arvien tālāk džungļos.

Audels stāsta, ka Ekvadorā pavadītais laiks atstājis lielu iespaidu uz visu viņa turpmāko dzīvi – viņš ceļo uz lietus mežiem jau gandrīz 30 gadus. Jāpiebilst, ka 2023. gada 25. janvārī piedzīvojumu meklētājs atzīmēs savu 49. dzimšanas dienu.

Ko ņemt līdzi džungļos?

Tiem, kas vēlas iejusties piedzīvojumu meklētāja lomā un doties uz vienu no pasaules mežonīgākajiem nostūriem, ceļojumam ir laikus jāsagatavojas. Dienvidamerikas reģions atrodas riska grupā A hepatīta vīrusa un citu slimību izplatības ziņā, tādēļ pirms došanās pāri okeānam, ir būtiski parūpēties par vajadzīgām vakcīnām.

Ceļotājiem, kas nolēmuši doties džungļos, protams, īpaši jāpiedomā pie apģērba un apavu izvēles. Ir ļoti svarīgi izvēlēties vieglu, komfortablu, ātri žūstošu tērpu, vēlams lai tas būtu kokvilnas.

Bez apģērba ir jāatceras par citām būtiskām lietām – saules aizsardzības krēmu, pretinsektu līdzekļiem un moskītu tīklu labākam miegam.

Melnas krāsas apģērbu labāk atstāt mājās, jo šī krāsa pievelk saules starus, bet kājās vislabāk vilkt ērtus un ūdensizturīgus pārgājiena apavus vai gumijas zābakus, ja maršrutā paredzams iet cauri dubļiem vai šķērsot purvainus apgabalus.

Jāatceras, ka, dodoties pārgājienā, jāņem tikai nepieciešamākās lietas, jo viss būs jānes uz pašu pleciem.

Ja līdzi ņemsiet fotoaparātu vai citu tehniku, tad tai būs nepieciešama papildu aizsardzība no mitruma, īpaši tas attiecas uz lietus sezonu, kas parasti ilgst no novembra līdz aprīlim.

No kā uzmanīties

Lietus meži ir raksturīgi ar tā mitro, silto gaisu. Šādos apstākļos it īpaši gribas padzerties, taču tūrisma centri brīdina – dzert no vietējo iedzīvotāju ūdens krāniem vai citām ūdenstilpnēm lietus mežos var būt bīstami. Ūdens var būt arī pat ļoti labs, taču tajā esošās ūdens baktērijas ir atšķirīgas no mājās pierastajām, izsaucot nevēlamas ķermeņa reakcijas.

Plānojot ceļu, jārēķinās ar dienas vidus karstumu, tādēļ ieteicams plānot pārgājienus dienas pirmajā vai otrajā pusē, kad svelme nav tik liela.

Lai cik vilinoša nešķistu doma par pētnieka karjeras sākšanu tieši lietus mežos, ieteicams to nedarīt vienam. Lietus meži var būt pat ļoti bīstami gan laikapstākļu, gan tajā mītošo dzīvnieku dēļ. Lielākoties dzīvnieki vēlas izvairīties no komunikācijas ar cilvēku, izvairoties, taču izaicināt likteni noteikti nav tā vērts! Tūrismu centri piedāvā dažādas ekskursijas gidu pavadībā, kas ne tikai nodrošinās drošu ceļu, bet arī parādīs skaistākos galamērķus lietus mežos!

Piedzīvojumu meklētāja ceļa aizkadri

Heizens Audels savās intervijās stāsta, ka viņam vienmēr ir līdzi zobu birste un lukturis, lai nakts melnumā džungļos varētu saskatīt dažādus interesantus kukaiņus.

Raidījuma skatītāji ievērojuši, ka Heizens, dodoties džungļos, nekad nevalkā apavus. Tā ir viena no lietām, ko viņš iemācījies no vietējiem iedzīvotājiem. Viņi uzskata, ka kājas ir viens no cilvēka galvenajiem ieročiem, cīnoties par izdzīvošanu un apavi var tikai traucēt. Pats Heizels apgalvo, ka nekad nav iedzīvojies infekcijās apavu nevalkāšanas dēļ. Toties viņš atzinās, ka reiz atklājis, ka viņa rokā dzīvo parazīts – kāpurs.

Heizels neslēpj, ka viņam ir grūti starp saviem episkajiem ceļojumiem iejusties atpakaļ “normālajā pasaulē” un tikai džungļos viņš jūtas patiesi dzīvs.

Neskatoties uz visām briesmām, ar kurām viņam nācies sastapties savu piedzīvojumu laikā, viņš saka, ka galvenais izaicinājums vienmēr ir laikapstākļi, kas džungļos nepārtraukti mainās.

Autors: LETA relīzes