2022. gada 24. februāris iezīmēja 20. gadsimta
demokrātiskajā Eiropā iepriekš nepieredzētu notikumu – agresorvalsts prezidents
Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija uzsāk “militāru operāciju” jeb
nepamatotu uzbrukumu Ukrainai. Karš, kas ilgst jau 365 dienas, ir izmainījis miljoniem ukraiņu dzīves un tā sekas redzamas visā pasaulē.

<h2>Kā viss sākās</h2>

Krievija savu ietekmi Ukrainā ir centusies palielināt jau kopš
Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Ar dažādām metodēm, personām un
rīcībpolitikām tā ir centusies panākt Ukrainas pakļaušanos. Politikas
novērotāji uzskata, ka šis karš sācies jau 2014. gadā, kad Krievija nelikumīgi
anektēja Ukrainai piederošo pussalu Krimu, kā arī sagrāba Donbasa reģionu.

2022. gada 21. februārī Krievija atzina Doņeckas Tautas
Republiku un Luhanskas Tautas Republiku – divus pašpasludinātus seperātiskus
reģionus Ukrainā. Nākamajā dienā pēc lēmuma Krievija šajās teritorijās ieveda
savu karaspēku.

Karš, kādu mēs to redzam šodien, sākās 24. februāra rītā pēc
Putina paziņojuma par “īpašu militāru operāciju”, kuras mērķis bija
“denacificēt” Ukrainu. Viņš nepatiesi apmeloja ukraiņus neonacismā un etnisko
krievu minoritāšu vajāšanā, tādējādi attaisnojot iebrukumu.

<h2>Neviens nav Krievijas pusē</h2>

Nelikumīgo iebrukumu Ukrainā ir nosodījušas neskaitāmas
valstis, ieviešot dažāda veida sankcijas pret krievu privātpersonām, bankām,
uzņēmumiem, eksportu un importu ar mērķi sakropļot valsts ekonomiku. Šāda veida
vēršanās pret G20 valsti nekad iepriekš nav tikusi veikta.

Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju
papildina jau spēkā esošos pasākumus, kas noteikti kopš 2014. gada. To klāsts
ir plašs, iekļaujot tādas lietas kā Krievijas banku izslēgšana no
starptautiskās finanšu sistēmas SWIFT, ārvalstīs esošo Krievijas banku un
amatpersonu aktīvu un īpašumu iesaldēšana un konfiscēšana, visu rafinēto naftas
produktu un ogļu importa aizliegums, Krievijas iedzīvotāju imigrēšanas
ierobežojums, kā arī dažādu preču un pakalpojumu importa un eksporta
aizliegums.

Pēc Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas Fonda un OECD
aplēsēm, sankciju dēļ Krievijas 2022. gada iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu
kristies par 3,9%. Tāpat arī tiek lēsts, ka pērnā gada inflācija Krievijā
sasniegusi 13,9%.

Kā pērnā gada oktobrī rakstīja medijs “Forbes”, Krieviju ir
pametuši līdz pat 700 000 tās iedzīvotāju. Galvenie iemesli ir ieviesto
sankciju sekas, nepiekrišana valsts politiskajam virzienam, kā arī septembrī
izsludinātā mobilizācija.

<a target="_blank" href="https://www.instagram.com/p/Co66A3DIBXE/?utm_source=ig_web_copy_link">https://www.instagram.com/p/Co66A3DIBXE/?utm_source=ig_web_copy_link</a>

 

<h2>21. gadsimta Eiropā iepriekš nepieredzētas šausmas</h2>

Karš ir izpostījis miljoniem ukraiņu dzīves. Pēc ANO
aplēsēm, kopš kara sākuma Ukrainu ir pametuši teju 19 miljoni cilvēku, taču ap
10 miljoni no tiem ir atgriezušies, lai aizstāvētu savu valsti un palīdzētu tai
gūt uzvaru karā.

Karš ir prasījis vairāk nekā 8000 civiliedzīvotāju dzīvības
un vairāk nekā 13 tūkstoši ir tikuši ievainoti, liecina ANO dati. Krievu
karavīri ir veikuši vairākus kara noziegumus Ukrainā, proti, apzinātus
uzbrukumus civiliedzīvotājiem, civiliedzīvotāju slaktiņus, sieviešu un bērnu
spīdzināšanu un izvarošanu, kā arī uzbrukumus blīvi apdzīvotās teritorijās.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs lēš, ka karā
ir zaudētas starp 10-13 tūkstošiem ukraiņu karavīru dzīvības, kamēr
provizoriskais Krievijas armijas dzīvību zaudējums ir teju desmit reizes
lielāks jeb vairāk nekā 140 tūkstoši.

Kara rezultātā neskaitāmi daudz dzīvošanai vitāli
infrastruktūras objekti ir bojāti vai pilnībā iznīcināti, atstājot tūkstošiem
ukraiņu bez pajumtes, pārtikas, ūdens, elektrības un apkures. Ukrainas valdība,
Pasaules Banka un Eiropas Komisija lēš, ka pilnīgai Ukrainas atjaunošanai
varētu būt nepieciešams līdz pat 330 miljardiem eiro.

Vairāki valstu vadītāji, tostarp arī Latvijas Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir atzīmējis, ka Krievijas karš Ukrainā ir
karš par Eiropas vērtību pastāvēšanu un brīvības, demokrātijas un likuma varas
noturēšanu. Šī iemesla dēļ, pēc Ķīles Pasaules ekonomikas institūta aplēsēm,
Ukraina no 46 valstīm ir saņēmusi finansiālu, humanitāru un militāru palīdzību
teju 109 miljardu eiro apmērā, lai tā spētu gūt uzvaru pār Krieviju.

<a target="_blank" href="https://www.instagram.com/p/CpAFt4VI-nu/?utm_source=ig_web_copy_link">https://www.instagram.com/p/CpAFt4VI-nu/?utm_source=ig_web_copy_link</a>

 

<h2>Kā karš ir ietekmējis mūs? </h2>

Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa jau ir novērojusi
energoresursu, kā arī pārtikas cenu kāpumu, iemesls tam ir Krievijas karš
Ukrainā. Ietekmēta ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas ekonomika, mazinot
cilvēku pirktspēju un vēlmi tērēt naudu.

Krievija līdz šim nodrošināja aptuveni 35% no Eiropā
patērētās gāzes, Latvijā tā sastādīja vairāk nekā 90%. No šī gada 1. janvāra
Saeima atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas aizliedz Krievijas
dabasgāzes piegādes, tomēr lielākā daļa komersantu jau pavasarī pārorientēja
savas piegādes, kas krasi nemaina situāciju Latvijas gāzes tirgū. Gada sākumā
pat tika novērots gāzes cenas kritums.

No 5. februāra visā Eiropas Savienībā stājās spējā
aizliegums teju visam Krievijas naftas produktu importam. Aģentūras “Bloomberg”
eksperti prognozē, ka dīzeļdegvielas cenas īstermiņā varētu pieaugt, taču nav
novērotas izmaiņas, par kurām vajadzētu būtiski uztraukties.

Tāpat arī veikalos Latvijā vairs nav atrodamas Krievijā
ražotas preces, tās ir vai nu aizstātas, vai arī izņemtas no pārdošanas
pavisam. Tomēr, pēc Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās
statistikas departamenta direktora Intara Arbažuna aplēsēm, imports no
Krievijas sastādīja 5,1%, līdz ar to izmaiņas nav nozīmīgas.

Viens no pērnā gada skaļākajiem notikumiem Latvijā bija
Uzvaras pieminekļa gāšana Torņakalnā. Valsts prezidents Egils Levits skaidroja,
ka šis piemineklis patstāvīgi atgādināja par Latvijas okupāciju, ar to saistīto
daudzu cilvēku likteni – deportācijām, represijām un tā tālāk. Tāpat tika ierobežotas arī 9. maija svinības Uzvaras parkā. 

<h2>Kā mēs varam palīdzēt?</h2>

Sniegt palīdzību kara skartajiem ukraiņiem mēs varam:<ul><li>Kļūstot par brīvprātīgo vai ziedojot biedrībai <a target="_blank" href="https://www.palidzibaukrainai.lv/">“Tavi Draugi”</a></li><li>Kļūstot par brīvprātīgo vai ziedojot biedrībai "<a target="_blank" href="https://gribupalidzetbegliem.lv/">Gribu palīdzēt bēgļiem"</a></li><li>Kļūstot par brīvprātīgo vai ziedojot biedrībai <a target="_blank" href="https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScYD5RPM3a_UYTCijZRXSLQEpnCIj1U-hzFWJLLo_bFnoMamg/viewform">“Young Folks”</a></li><li>Ziedojot kādai no portālā <a target="_blank" href="https://www.ziedot.lv/?ca=451&amp;ci=0&amp;q=">“Ziedot.lv”</a> ievietotajām akcijām</li><li>Ziedojot mantas, apģērbu, pārtiku un citas vitāli
nepieciešamas lietas kādā no <a target="_blank" href="https://www.palidzibaskarte.lv/lv">šiem punktiem</a></li></ul>

Ārvalstīs

2022. gada 24. februāris iezīmēja 20. gadsimta demokrātiskajā Eiropā iepriekš nepieredzētu notikumu – agresorvalsts prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija uzsāk “militāru operāciju” jeb nepamatotu uzbrukumu Ukrainai. Karš, kas ilgst...

Aprit gads kopš Krievija iebruka Ukrainā - kas ir mainījies?

Ielādējam...