Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Aptauja: Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu finansiālo stāvokli

Eiro banknotes. Foto: Unsplash/lilzidesigns

Eiro banknotes. Foto: Unsplash/lilzidesigns

Latvijā 32% iedzīvotāju nav apmierināti ar savu finansiālo stāvokli un labprāt kaut ko darītu lietas labā, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta aptaujas datiem.

Tāpat aptaujā, neraugoties uz dzīves dārdzības pieaugumu, 66% respondentu atzīmējuši, ka viņi ir apmierināti ar savu personīgo finanšu situāciju, taču vairums saskata iespējas tās uzlabošanai.

Aptaujā 48% arī minējuši, ka plāno mainīt tērēšanas paradumus un censties ietaupīt, bet 33% meklēs iespējas pelnīt vairāk un/vai piepelnīties.

Pēc aptaujas datiem, 77% respondentu, kas plāno šogad rūpīgāk pievērsties savām naudas lietām, to jau ir darījuši citus gadus. Toties 16% respondentu atbildīgākai naudas plānošanai apņēmušies pievērsties pirmo reizi. To starpā galvenokārt ir jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri iepriekšējos gados rūpīgai savu finanšu plānošanai pievērsušies krietni retāk nekā pārējie, un cilvēki ar bērniem.

Savukārt galvenie iemesli finansiālā stāvokļa uzlabošanai ir vēlme justies drošāk par tuvāku un tālāku nākotni, sasniegt vairāk un dzīvot labāk.

Uz drošības aspektu norādījuši 58% aptaujāto, uz ilgām pēc labākas dzīves - 45%, bet vairāk nekā trešā daļa respondentu minējuši vēlmi veidot uzkrājumus kā drošības spilvenu negaidītām situācijām vai iespēju segt ikdienas vajadzības, kam ar šī brīža ienākumiem nepietiek.

Aptaujas rezultāti liecina, ka vadošos amatos strādājošie izceļ mērķi justies drošāk par nākotni, bet jaunieši un trīsdesmitgadnieki ar samērā labiem ienākumiem (virs 1000 eiro), kā arī biroja, pakalpojumu jomas un tirdzniecības darbinieki biežāk nekā citi vēlas sasniegt vairāk vai dzīvot labāk.

Tāpat cilvēkiem ar bērniem ir svarīgi veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens neparedzētās situācijās, bet senioriem un nestrādājošajiem, kā arī respondentiem ar ienākumiem līdz 750 eiro mēnesī iemesls uzlabot finanšu situāciju ir ikdienas vajadzību segšana, ko ar šī brīža ienākumiem ir grūti paveikt.

Savukārt jaunieši un pašnodarbinātie biežāk vēlas īstenot savus mērķus, kam nepieciešami zināmi naudas līdzekļi, bet iedzīvotāji vecuma grupā virs 50 gadiem - parūpēties par vecumdienām.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa skaidro, ka sabiedrībai ir dažādas vajadzības, tomēr vēlme justies drošāk ir pat tiem, kuri pelna vairāk. Līdztekus darbam, veselībai un savstarpējām attiecībām, finanses ir viens no lielākajiem stresa izraisītājiem ikdienā.

"Budžeta plānošanas primārais mērķis ir visu izdevumu salāgošana ar ienākumiem. Kā redzams pēc aptaujas rezultātiem, pieaugošu cenu apstākļos tas ir aktuāli katram trešajam Latvijas iedzīvotājam," atzīmē Kropa.

Vienlaikus viņa uzsver, ka trešdaļa iedzīvotāju šobrīd galvenokārt rūpējas par to, lai ar šī brīža ienākumiem būtu iespējams segt ikdienas vajadzības, tādējādi atliekot vai atsakoties no nākotnes plāniem par drošību, mērķu realizēšanu un sasniegumiem.

Kropa norāda, ka iedzīvotāju stratēģija savu finanšu lietu sakārtošanai un uzlabošanai ir pietiekami vispusīga. Tiek domāts gan par to, kā pārskatīt un optimizēt esošos izdevumus, gan arī meklētas iespējas pelnīt vairāk.

"Izdevumus iespējams optimizēt līdz noteiktai robežai, kad vairs īsti nav, ko mazināt un ierobežot. Riskanti ir arī paļauties uz ienākumu palielināšanu vien - bez pienācīgas kontroles pār izdevumiem lielāka ienākošās naudas plūsma ir salīdzināma ar ūdens liešanu caurā spainī," norāda Kropa.

Aptauju veikta sadarbībā ar "Snapshots" 2023.gada janvārī, aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā.

Autors: LETA

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...