Būt sadzirdētam - skolēna lielākā nepieciešamība

Bērna skološanā nepārprotami lielu vietu ieņem gan vecāki, gan skolotāji. Skolas gados nākas saskarties ar dažādām grūtībām, kas nereti turpinās arī studiju gados. Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Airisa Šteinberga stāsta par šķēršļiem, pārejot no reālās uz virtuālo mācību vidi, par skolēnu zināšanu līmeni eksaktajos mācību priekšmetos augstskolas pirmajos gados un par interešu izglītību kā vērtību zināšanu apguvē.

Adaptācijas process un šķēršļi attālinātajā mācību procesā

Attālinātais mācību process mums visiem bija kas jauns un līdz šim nepiedzīvots. Domājams, ka lielai daļai augstskolu mācībspēku, skolotāju un, iespējams, arī studentu vai skolēnu lielākais izaicinājums bija pāriet no reālās vides uz virtuālo. Protams, tiklīdz tas tika pārvarēts un tiklīdz mēs adaptējāmies jaunajai videi, tas vairs nesagādāja nekādas problēmas, jo patiesībā jau tas, kas notiek realitātē, notiek arī virtuālajā vidē. Manuprāt, vienīgās izmaiņas attālinātajās mācībās ir tās, ka problēmas, kas ir pedagoģiskajā procesā, kļūst asākas, vairāk redzamas. Taču, no otras puses, tas ir labi, jo mēs tās pamanām un varam risināt.

Tāpat kā jebkuram cilvēkam, arī studentam vajag socializāciju, citus cilvēkus sev apkārt. Protams, adaptēties attālinātajam mācību procesam visgrūtāk bija pirmkursniekiem - viņiem ir jāpielāgojas pilnīgi citai videi, prasībām un sistēmai, kura bieži vien jaunajiem studentiem pirmajos mēnešos nav saprotama arī klātienes mācību procesā. Nenoliegšu, ka arī no augstskolas puses tas uzreiz nebija viegli, jo pirms tam nebija izstrādātas vadlīnijas vai ceļvedis, kurā tiktu parādīts, kā ir jārīkojas. Taču studiju procesā vienmēr sākumā ir pretestība pret notiekošo, tad seko problēma, tās apzināšanās, un tikai tad notiek adaptācija. Ir grūti teikt, kur pielāgoties šim procesam bija sarežģītāk - skolā vai augstskolā. Manuprāt, augstskola ir masīvāka, lielāka, bet skolas ir mobilākas un mazākas.

Skolas laikā iegūtās problēmas turpinās arī augstskolā

Pabeidzot vidējo izglītību un piesakoties studijām augstskolā, lielākie sarežģījumi ir tādēļ, ka problēmas, kas rodas skolā, turpinās arī uz pirmajos kursos augstskolā. Zināšanu līmenis fizikā, ķīmijā, matemātikā pirmkursniekiem ir tāds pats kā skolā. Protams, tāpat kā jebkur citur, arī augstskolā ir studenti, kuriem šie priekšmeti nesagādā nekādas problēmas, un ir studenti, kuri atnākuši līdzi savam draugam. Bieži vien jaunieši nenovērtē, kādas zināšanas un prasmes ir vajadzīgas, lai iestātos, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes "būvniekos". Protams, es no savas pieredzes varu teikt, ka būtība ne vienmēr ir zināšanās, būtība ir prasmē vai neprasmē domāt. Piemēram, domāt matemātiski vai kā inženierim. Es ļoti ceru, ka šīs zināšanu problēmas atrisinās kompetenču izglītība, zināšanām STEM priekšmetos pievienojot prasmi risināt matemātisku, fizikālu vai bioloģisku problēmu.

Skolēnam vajag, lai viņā ieklausās

Ikdienas studiju vai mācību procesā mēs ļoti fokusējamies uz saturu, metodi un skolotāju. Man gribas atgādināt, ka mūsu psihe darbojas saskaņā ar mūsu mērķiem. Respektīvi, ja mans mērķis ir sasniegt programmā definētos rezultātus, tad es skatos uz programmu un uz rezultātiem. Un ko es neredzu? Es neredzu skolēnu. Tiklīdz skolotājs balstīsies jau skolēna esošajās zināšanās, motivācijā un domāšanas veidā, skolēnam būs vēlme iet uz skolu. Nevis tādēļ, lai mācītos matemātiku, bet tāpēc, ka viņā ieklausās. Skolēnam jau pirmajās klasēs ir svarīgi saprast to, ka viņš ir vērtīgs, ka skolotājs ieklausās jau viņa esošajās zināšanās, ka viņš tiek sadzirdēts. Attīstot šīs prasmes, mēs nepazaudēsim skolēnu.

Neskaitot skolotāju spēju sadzirdēt skolēnu, arī vecāku atbalsts ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa. Vecākiem ir svarīgi uzticēties savam bērnam, sadzirdēt, ko viņš saka par sevi, savām spējām. Man gribētos piebilst, ka bērna atbalstīšana izpaužas ļoti vienkāršās frāzēs - "Es Tevi dzirdu", "Es Tevi saprotu", "Ja Tev ir kāda problēma, nāc pie manis, es palīdzēšu risināt". Manuprāt, ar šīm trim frāzēm pilnībā pietiek, lai parādītu, ka atbalsts ir.

Interešu izglītība kā vērtība

Mūsdienās daudzi bieži vien nenovērtē interešu izglītības kultūru, kas pie mums ir ļoti kvalitatīva un attīstīta. Zināšanas, kuras bieži vien netiek apgūtas skolā, tiek apgūtas ārpusklašu nodarbībās. Mums ir ļoti paveicies, ka interešu izglītību atbalsta pašvaldības: pateicoties tām, vecākiem nav jātērē milzu nauda par, piemēram, baleta pulciņu, jo izrādās, ka pašvaldībā ir kāds baleta skolotājs, kurš ļoti labā un kvalitatīvā līmenī pasniedz baleta nodarbības. Man ir liels prieks, ka mēs Rīgas Tehniskajā universitātē esam izveidojuši Bērnu un jaunatnes universitāti, kurai ir laba sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām, un bērniem tiek sniegta iespēja apgūt tieši STEM priekšmetus. Tāpat arī mūsu tiešsaistes un tālmācības nodarbības sniedz iespēju to apmeklēt lauku vai tālāku pilsētu skolēniem. Mums ir jānovērtē šīs sniegtās iespējas!

2021.gada 6.oktobrī norisinājās STEaMup organizēta diskusija "STEM jeb eksaktās zināšanas - kā veicināt to apguvi?". Diskusijas pilno ierakstu vari noskatīties gan STEaMup Facebook, gan Youtube kontos, kā arī mājaslapā https://steamup.lv/.

Lasi arī:

Kā veicināt bērna spēju mācīties patstāvīgi

Kas liecina, ka bērnam ir grūti pielāgoties mācībām klātienē un ko darīt vecākiem?