Denija Džonsone uzauga nabadzīgā ģimenē, 17 gadu vecumā dzemdēja pirmo bērnu, 21 gada vecumā kļuva par bezdarbnieci, bet 23 gados nopelnīja savu pirmo miljonu. Pēc kāda laika veiksmīgā uzņēmēja, piecu bērnu māte un vecmāmiņa vairākiem mazbērniem pastāstīja par saviem bērnu audzināšanas principiem.

Mērķim jābūt jau no bērnības

Bagāti cilvēki skaidri saprot, kādiem mērķiem jābūt viņu bērniem. Jā, viņi audzina topošos Hārvardas absolventus, topmenedžerus, nākamos ārstus vai prezidentus.

Tikmēr vidējais cilvēks dzemdē un audzina bērnus ar domu: bet ja nu paveiksies?

“Manu draugu ģimenē, kuriem pieder sava izdevniecība, dēls negribēja mācīties un nezināja, ko viņam darīt dzīvē. Tad tēvs pieņēma kardinālu lēmumu un nosūtīja puisi uz nedēļu bezpajumtnieku patversmē bez jebkādiem līdzekļiem. Pēc nedēļas pusaudzis atgriezās ar lielu vēlmi mācīties un piedalīties ģimenes biznesā,” stāsta Džonsone.

Bez televizora un mobilā tālruņa

Kurš ir “normāla” bērna labākais draugs? Droši vien televizors, dators un mobilais telefons. Denijas Džonsones bērni saņēma savus pirmos telefonus 16 gadu vecumā, un pirmais viņu dators bija tēva vecais dators, bet televizora mājās vispār nav.

“Mani bērni nevar atļauties mobilo telefonu, jo neko nepelna. Mobilais tālrunis ļauj cilvēkam neorganizēt un neplānot savu laiku, bet televizors demonstrē nepareizus dzīves modeļus. Ko jums māca Sūklis Bobs? Slinkais, izlaidīgais, nihilistiskais personāžs priecājas par to, kā viņš aptin ap pirkstu citus. Vai jūs gribētu, lai jūsu dēli uzaugtu par tādiem vīriešiem? Vai vēlaties tādus vīrus savām meitām? Ja neskaties televizoru 30 dienas, tad no šīs atkarības var tikt vaļā,” viņa ir pārliecināta.

Māciet bērnu mīlēt darbu

Tuvojas nedēļas nogales un ko dzird bērni? “Paldies Dievam, piektdiena”, “var atpūsties no ŠĪ darba,” “priekšnieks man ir cūka, padotie neklausa, bet darbs kopumā ir nekaitīgs.” Šāda nostāja no bērnības māca cilvēkam, ka darbs ir kaut kas slikts, grūts un nepatīkams. Bērni, kurus tā trenē, nevēlas strādāt vai uzsākt savu biznesu, uzskata Denija Džonsone.

Viņas ģimenē bērni jau no divu gadu vecuma veic vienkāršu darbu mājās, un līdz 11 gadu vecumam viņu ieguldījums jau ir diezgan būtisks. “Tā viņi maksā par dzīvošanu un ēdināšanu mūsu mājā. Dzīvē nekas nenotiek bez maksas,” saka Džonsone.

Viņa neizmanto pavāra, kalpones vai auklītes pakalpojumus – ar visiem darbiem mājās ģimene tiek galā patstāvīgi, lai bērns spētu veikt darbu, kas viņam nepatīk vai liek saspringt, jo tas attīsta raksturu, gribas spēku. Bet, ja darīsim tikai to, kas patīk, cilvēkam tas nedos nekādu labumu.

Jūs neesat bērna bankomāts

“Es dodu bērnam 50 dolārus gadā apaviem un iegādājos četrus džinsu pārus. Nekādus greznus apavu par tādu naudu nevar nopirkt, bet, ja vēlies – vai nu ej un nopelni, vai gaidi izpārdošanu,” Džonsone saka, atzīmējot, ka bērnam jābūt visnepieciešamākajam, bet īpašas fantāzijas un vēlmes viņam jārealizē pašam.

“Visļaunākais, ko vecāki var darīt, ir pelnīt naudu, lai dotu bērniem to, ko viņiem trūka bērnībā. Kad bērni izaug, viņi nonāk pasaulē, kur vairs nevar atļauties dzīvot tā, kā pieraduši,” norāda uzņēmēja.

Tērēt vai krāt?

Ar naudas tērēšanu ir tikai divi varianti: pirkt nevajadzīgas lietas (un nodrošināt labu izglītību un ceļojumus to uzņēmēju bērniem, kuri tirgojas ar šīm lietām), vai iemācīt bērniem, ka naudu var krāt, pelnīt un ieguldīt. “Kā motivēt bērnu netērēt naudu tur, kur nevajag? Mums mājā ir likums: uzkrāji 10 dolārus, un es tev došu vēl 10. Ja summa ir savākta, var nopirkt tikai tādas lietas, kas ļauj tev augt un attīstīties: velosipēdu, mūzikas instrumentu, ceļojumu,” stāsta Džonsone. Un nepērciet to, ko pērk citi! Parasti tie ir lieki priekšmeti, kas tikai aizņem vietu.

Māciet bērnam būt dāsnam

Lielākā daļa veiksmīgu cilvēku atšķiras ar emocionālu un materiālu dāsnumu. Viņi nav greizsirdīgi, bet ir ļoti dāsni. Māciet bērnam cieņu pret apkārtējiem.