Elīna Didrihsone pavisam nesen atgriezās no ģimenes ceļojuma uz Poliju, Tatriem. Braucienā devās visa ģimene – arī pus gadu vecais Džeisons.
Pēc ceļojuma, vaicājām Elīnai par to, cik viegli vai grūti ir doties braucienā ar mazu bērnu un kādi ir viņas ieteikumu, lai braucienu atvieglotu. Pēc Elīnas sacītā – tas viennozīmīgi neesot viegli, bet, ja tu morāli esi sagatavojies, ka viss var nenoritēt pēc plāna – tad jau ir vieglāk.
“Visbiežāk jau ir tā vilšanās, ka tu esi saplānojis baigo maršrutu, baigos plānus, tad, piemēram, bērnam tajā dienā ir kašķītis vai vienkārši viņam nav omulīga diena, tad tev liekas, ka viss ir slikti. Tas tikai tāpēc, ka tu tam emocionāli un morāli nebiji gatavs.”
Elīna dalās atziņā, ka viņi ar vīru ir iemācījušies būt gatavi uz pašu sliktāko. “Ar domu galvā – viss izdosies, super! Taču, ja kaut kas aizies ne pēc plāna, arī super!”
Kas ir visgrūtākais, ceļojot ar mazuli?
Viņa akcentē, ka nav lielas atšķirības – cik tālu tiek plānots ceļot, jo jebkurā gadījumā līdzi ir jāņem viss mazulim nepieciešamais, lai viņam būtu komfortabli. “Katru reizi, kad tu izbrauc no mājas, tu saproti, ka tas ir grūtāk, smagāk. Un tev ir jāpielāgojas situācijai. Vissmagākais ir tas, ka priekš mazuļa nav viena mugursoma un viss. Priekš mazuļa ir viss ekipējums – tu neko nevari izsvītrot no saraksta. Tā mantu stibīšana un mantu nešana, manuprāt, ir vissarežģītākais. Tu jūties kā apkrāmēts kamielis – nav svarīgi, kur tu brauc. Viss pārējais vairāk vai mazāk ir pupu mizas.”
Par ceļojuma galamērķi Elīna saka, ka galvenokārt izvēlas valsti ar ne tik noslogotu satiksmi. “Izvēlamies braukt ar pašu auto, jo takši lielākoties nav aprīkoti ar bērnu sēdeklīti, kā arī tad iespējams visu paņemt līdzi, nesatraucoties par to, ka kaut kam nepietiks vietas.”
Pirms došanās tālākā ceļojumā – izmēģinājums
Elīna pirms došanā tālākā ceļā iesaka vispirms izbraukt kaut uz dažām dienām tepat pa Latviju, tas jau nākamajā reizē palīdzēs saprast, kuras mantas droši var atstāt mājās un kuras būs nepieciešamas. “Ja nekur nav ilgāk par vienu dienu būts ārpus mājas, tad es neiesaku uzreiz mesties lielajā ceļojumā, tāpēc, ka tā pieredze kaut uz trīs dienām ārpus mājas tev dod saprašanu.”
Braucot uz siltajām zemēm viņa iesaka ņemt līdzi ķengursomu, jo, ja mazais jau ir drusku paaudzies, tad bērnam ratos ilgu laiku nosēdēt būs grūtāk. Apartamentus Elīna iesaka izvēlēties dzīvokļa tipa, jo tur būs daudz vairāk vietas nekā tas ir viesnīcas numuriņā. Tāpat dzīvoklī būs pieejama virtuve, jāpievērš arī uzmanība vannas istabā esošajai izlietnei vai vannai – lai mazo būtu ērti apmazgāt. “Mēs, kad skatāmies dzīvokļus, vienmēr izvērtējam kvadrātmetrus. Mums ar vīru varbūt vienalga – tur gulta un 3 metri, kur apkārt apgriezties. Tad, kad tu esi ar mazo un līdzi ir visas mantas, tad vismaz tas plašums dod vietu, kur mazajam spēlēties – tas ir Nr. 1, ko es iesaku izvērtēt.”
Tāpat, plānojot ceļojumu uz ārzemēm, Elīna iesaka izvērtēt, vai nav nepieciešams līdzi vēl kāds cilvēks, kurš var palīdzēt nodarbināt mazo. Līdz šim Didrihsonu pāris kopā ar dēlu ir bijuši ceļojumos uz Franciju, Itāliju un Poliju. Plānā ģimenei ir brauciens arī uz Tenerifi.
“Šie ceļojumi daudz ko māca. Es saprotu, ka mazais vēl ir ļoti maziņš un viņš neko neatcerēsies, bet tas māca mūs kā vecākus pielāgoties jebkurai situācijai. Protams, var jau arī mierīgi ceļot bez bērniņa, bet mēs sev esam nolikuši latiņu –, lai vai kas, mēs tomēr gribam ceļot kopā, ne jau neceļot vispār vai izvairīties no braucieniem tikai tāpēc, ka mazais ir maziņš. Nē, nē – mēs varam kopā – tikai ir jāmāk pieslīpēties.”
Skaties arī:
Elīna Didrihsone ar ģimeni. Foto no personīgā arhīva