‘’Ērkšķu’’ Madara: pa īstam dzīvot esmu sākusi tikai tagad

Šova ‘’Caur ērkšķiem uz…’’ 5. sezonas dalībniece Madara ir ne tikai ārkārtīgi enerģiska, bet arī ļoti dzīves gudra. Lai arī pati jaunā sieviete uzskata, ka iepriekšējais dzīves periods vispār nav bijusi nekāda dzīve, šķiet, ka savu viedumu tas viņai tomēr devis. Klausoties Madarā brīžiem šķiet, ka viņa atstāsta kāda Holivudas grāvēja scenāriju. Viņa paspējusi krist zemu un spējusi strauji kāpt augstu.

Visu mūžu dzīvo ilgās pēc mātes mīlestības

Madara nelabprāt runā par savu bērnību un ģimeni. Pirmos savus dzīve gadus viņa jutusies ļoti vientuļa. Mamma it kā bija, bet tajā pašā laikā nebija. Pienākot skolas vecumam Madaras māte ilgi nedomājot savu mazo pirmklasnieci aizsūtīja uz internātskolu. Meitene šo faktu uztvērusi, kā pats par sevi saprotamu – ja reiz jādzīvo internātā, tad jādzīvo. Un viņa arī dzīvoja, mammu pa retam satiekot vien brīvdienās. Tuvojoties pusaudža vecumam Madara mierinājumu sāka meklēt uzdzīvē. Jau 12 gadu vecumā Madara bija aktīva diskotēku apmeklētāja un šie apmeklējumi nebija iedomājami bez apreibinošo vielu lietošanas. Tieksme pēc alkohola lietošanas Madaru pārņēma strauji. No internātskolas viņa tika izslēgta, kad uz 6. klases kontroldarbu ieradās pamatīgā reibumā.

No atkarību ārstēšanās klīnikas pretī vēl lielākām atkarībām

Pēc izslēgšana no internātskolas Madara tika nosūtīta ārstēties uz klīniku bērniem un pusaudžiem ar atkarībām. Šobrīd gan jaunā sieviete atzīst, ka no ārstēšanās nav bijis pilnīgi nekādas jēgas. Ik palaikam gan Madara, gan citi pusaudži no šīs iestādes pamanījušies aizbēgt, tad nogādāti atpakaļ un tad jau paredzētais ‘’ārstēšanās’’ laiks bija pagājis. Pilnīgi bez nekādiem rezultātiem. Madara uz laiku atgriezās pie mammas un turpināja darīt visu, kas viņai ienāk prāta. Mammai viss bija vienalga un pašai Madarai arī. Kad ballītes dzimtajā pilsētai jau šķita apnikušas, tolaik vēl nepilngadīgā meitene devās baudīt galvaspilsētas ‘’labumus’’. Kautiņi, zagšana un pats galvenais - dzeršana-bija Madaras ikdiena. 17 gadu vecumā meitene bija pamanījusies kļūt par rūdītu alkoholiķi. Un itin nevienu tas nesatrauca. Blakus nebija nedz vecāku, nedz it kā visu vienmēr zinošas bāriņtiesas , nedz kāda drauga, kuram Madara tik tiešām rūpētu.

Baisā slepkavības nakts

Vardarbīga izrēķināšanas Madaras kompānijai nebija nekas svešs. Lielāki vai mazāki kautiņi gadījās regulāri. Tomēr šoreiz viss bija citādi. Knapi pilngadību sasniegusī Madara bija klāt, kad fiziskas izrēķināšanās rezultātā gāja bojā cilvēks. Jaunā sieviete notikušo pat īsti neatceras, jo jau atkal bijusi pamatīgā alkohola reibumā. Tiesa gan – viņa uzreiz sapratusi, ka nu gan labi nebūs. Un nebija arī. Advokāts Madarai paredzēja 15 gadus ieslodzījumā. Tiesa piesprieda septiņus. Pēc pieciem gadiem par labu uzvedību Madara tika atbrīvota.

Cietums kā glābiņš

Madarai spilgtā atmiņa ir tā diena, kad viņa pirmo reizi spēra savu kāju pāri cietuma slieksnim. Ārā bija ziema, cietumā bija vēss un meitenei nebija ne jausmas, kas viņu sagaida. Protams, Madara raudāja un ,protams, tāpat, kā daudzas citas apcietinātās skaitīja dienas līdz atbrīvošanai. Skaitīja, skaitīja līdz saprata, ka arī cietumā laiku var pavadīt jēgpilnāk. Madara sāka strādāt – šuva formastērpus iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Drīz vien Madara kļuva par gana veiklu šuvēju. Ar labām sekmēm Madara cietumā pabeidza vidusskolu, rakstīja dziesmas, uzstājās cietuma koncertos un pēc pieciem gadiem par labu uzvedību tika priekšlaicīgi atbrīvota. Iespējams, ka cietums patiesībā bija Madaras lielais glābējs. Iznākot no apcietinājuma Madara bija pilnībā atbrīvojusies no alkohola atkarības, viņai bija vidusskolas diploms un par šuvējas darbu nopelnītā naudiņa jaunas dzīves sākumam.

Bailes atstāt cietumu

Madara neslēpj, ka atbrīvošana , saprotams , bija ļoti gaidīts mirklis, bet tajā pašā laikā arī bijis ļoti bail. Meitenei nebija ne jausmas kur iet un ko darīt. Bija arī nedaudz aizmirsies, kā vispār dzīvot ‘’ tur ārā’’. Iesākumā viņai pajumti devusi mamma, tad sekojis ‘’Ērkšķu’’ šovs. Šovu Madara viennozīmīgi uzskata par vēl vienu savu glābēju. Pēc ‘’Ērkšķiem’’ jaunās sievietes dzīvē mainījies itin viss un visvairāk viņa pati.. Šobrīd Madara pārcēlusies uz dzīvi Rīgā, uzsākusi nopietnas attiecības ar kādu meiteni un atradusi jaunu darbu. Pagaidām gan Madara strādāt vēl nevar, jo viņai jāstrādā tiesas piespriestie darbi. Arī iet kur un kad vien vēlas Madara nedrīkst – viņai līdz pat nākamā gada maijam ap kāju jānēsā policijas uzraudzības aproce. Tomēr meitene par to daudz neskumst. Jau drīz tas viss būs beidzies – viņa būs brīva, viņai būs iespēja strādāt, mācīties, mīlēt un radoši izpausties.

Sapnis par darbu ātrajā palīdzībā

Madara ir stingri nolēmusi jau nākamajā mācību gadā iestāties Medicīnas koledžā, lai apgūtu ārsta palīga profesiju. Jaunā sieviete ļoti labi apzinās, ka darbs ātrajā palīdzībā ir gan emocionāli, gan fiziski smags, taču tas viņu nebiedē. Paralēli Madara cītīgi mācās autoskolā un muzicē. Ja viss ies kā plānots – jau drīzumā varēsim noklausīties Madaras pirmo studijā ierakstīto dziesmu. Un klausoties Madaras apņēmīgajā balsī ir pilnīgi skaidrs, ka viņai izdosies ne tikai viss ieplānotais, bet arī daudz, daudz vairāk.

Šovu ''Caur ērkšķiem uz..'' 5 skaties STV Pirmā un TET+

Lasi arī:

''Ērkšķu'' Madarai sāp sirds par mātes vienaldzību

Lasi arī intervijas ar citām ''Ērkšķu'' 5. sezonas dalībniecēm:

• Zaļais pūķis simpātiskās Diānas dzīvi pārvērtis gruvešu kaudzē
• Izbridusi no atkarību purva ''Ērkšķu'' Zeltīte cer savest kopā reiz pamestos bērnus
• ''Ērkšķu'' Gunita turpina mācīties mīlēt, kaut arī pati nekad nav tikusi mīlēta
• ''Erkšķu'' Marija atklāti par izdzīvošanu, milestību un sabiedrības mīlestību
• ''Erkšķu'' Ieva atradusi laimi mīlestībā un turpina cīnītes par labāku dzīvi savai meitai