Jaunā projekta "Mobings. Anonīmo uzbrukums" pirmajā epizodē Kaspars Blūms-Blūmanis jeb vairāk pazīstams kā Kašers skatītājiem stāsta par savu pieredzi ar mobingu. Kašers sevi raksturo kā brīvmākslinieku, mākslinieku, cilvēku, draugu, vīru, digitālā satura veidotāju un influenceri.
Kašers vidusskolas laiku saista ar ne visai patīkamām emocijām. Viņš atceras, ka jau tad, ejot garām cilvēkiem, daži no viņiem noklepojās un izspļāva vārdu "gejs". "Protams, man tas ļoti, ļoti sāpēja. Tas vēl bija laikā, kad neapzinājos, kas es īsti esmu un kāda ir mana seksualitāte. Es vēl biju milzulielos meklējumos, kas vispār esmu es," atminas mākslinieks.
Mākslinieks atzīst, ka vārds "gejs" viņam pašam tolaik šķita kā lamuvārds. Taču šobrīd kļūstot vecākam, uz vārdu "gejs" Kašers mēdz pagriezties un atbildēt: "Jā, es esmu gejs. Un?". Tad cilvēki apraujas. Mākslinieks saka, ka 95% situāciju, kad viņš reaģē šādi, cilvēki arī apmulst.
Mobings pamatā ir psiholoģiska "vardarbība" pret kādu konkrētu cilvēku. Nereti mobings rodas kāda neatrisināta konflikta gadījumā. Gadās arī tā, ka mobings rodas aiz bezdarbības – gribas par kādu uzjautrināties – paņirgāties. Mobings var sākties visai nevainīgi – ar pāris sīkiem aizrādījumiem, melnu humoru utt., kas laika gaitā var pārvērsties smagos, nepamatotos apvainojumos, ļaunā apsmiešanā, kas var traumēt mobinga upuri. Traumas no mobinga var būt ne tikai emocionālas, bet arī fiziskas. Jo mūsu emocionālā pasaule ir tieši saistīta ar fizisko, ja cieš emocionālā, cieš arī fiziskā.
Skaties pilno video!