Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Ģertrūdes dienas ticējumi

Ģertrūdes dienas ticējumi vēsta, ko mostas lāči, Photo by Daniele Levis Pelusi on Unsplash

Ģertrūdes dienas ticējumi vēsta, ko mostas lāči, Photo by Daniele Levis Pelusi on Unsplash

Šodien Ģertrūdes diena, zināma arī kā Ģērdas, Ģērdača, Ģedrudes, Ģertrūtes, Jēdrutes diena! Viņa ir bijusi ceļotāju aizbildne. Ģertrūdes diena ir tā, kurā beidzot atmostas visa dzīvā radība, kas nav atmodusies Matīsa, Benedikta dienās, un būtībā, varētu pat teikt, ka tieši šodien būtu jāiestājas pavasarim. Kā visas senlatviešu godājamās dienas, arī šī nes sev līdzi lērumu ticējumus, kas vairāk vai mazāk saistīti tieši ar saimniecisko darbību. Ievērojot šodienas ticējumus, varētu padzīt mušas vasarā, izvairīties no čūsku nākšanas, kaitēkļu rašanās gan dārzā, gan mājās un pat izvairīties no utīm.

Ko vēsta Ģertrūdes dienas ticējumi?

  • Ģērdas un Bindas jeb matiņu dienu sauc par kustoņu dienām; kas tās nesvētī, tam kustoņi noēdīšot tīruma un dārza augļus.
  • Ģertrūdes dienā nevarot neko stādīt, tad kukaiņi visu noēdot.
  • Ģertrūde pamodinot pa ziemu snaudošos kustoņus, un ko viņa nespējot pamodināt, to pamodinot viņas biedrs - sirmais, bet spēcīgais Benedikts. Tas apgriežot pat stipro lāci uz otriem sāniem.
  • Ja Ģērdača rītā deviņas reizes dzirnavas riņķī griež, tad ļauniem kukaiņiem samaļ galvas.
  • Ģertrūdes dienā pretī saulei vajag art, tak kurmju nebūs.
  • Ģertrūdes dienas rītā pirms saules lēkšanas jāaizdzen visi zvirbuļi no mājas prom, tad zvirbuļi neknābj graudus no kaņepēm ārā.
  • Kas Ģērdača rītā ilgi guļot, tam lācis savu miegu atdodot.
  • Kas Ģērdacī galvu sukājot, to lācis saplēšot.
  • Ja Ģērdacī vilnu vērpjot, tad vasarā vilki aitas kožot.
  • Ģertrūtes dienā nedrīkst vīt auklu un visādus valgus, tad vasarā redzot daudz tārpus.
  • Ja Ģertrūdes dienā šuj, tad vasarā kurmji izraks dārzu.
  • Ģertrūdes dienā pirms saullēkta istaba jāizslauka, tad mājā nenākšot mušas.
  • Ģertrūdes dienā jānoslauka kūts griesti un sienas, lai mušas neaug.
  • Ģērdas dienas rītā pirms saules uzlēkšanas jānoslauka kūts griesti un mēsli jāaiznes uz krustcelem, jāsviež pār plecu un jāsaka: "Tiš, mūsas (mušas), uz nāburgiem (kaimiņiem)!"
  • Kas grib, lai mušas mājā nedzīvo jeb grib daudz mušu iznīcināt, tad vajagot Ģērdača rītā pirms saules lēkšanas mušas malt ar rokas dzirnavām. Vienam jāgriež dzirnavas trīs reizes riņķī, lai labi rūc, bet otram, aiz aiztaisītām durvīm stāvot, jāprasa: "Ko tu tur mal?" Dzirnavu griezējam jāatbild: "Mušas maļu." Aiz durvīm stāvošam jāatbild pretī: "Mal, mal, ka vari samalt!" Tā tas darāms trīs reizes pēc kārtas, tad tajā gadā neviena muša mājā nedzīvošot.
  • Ģērdača rītā esot mušas jāsamaļ, tad viņas tai gadā ēdienā nekrītot.
  • Agri no rīta jāizslauka mūsas (mušas) no istabām un kūtīm, vakarā jāgrūž piestā (jāmaļ) un trīs reizes ap istabu skrienot jāvaicā: "Māsiņ, ko tu grūd?" Jāatbild: "Mūsas grūžu."
  • Vērpt šai dienā nedrīkst. Ja vērpj, tad vasarā no mušām nevar glābties. Arī slotas un grozus nedrīkst istabā turēt.
  • Ģērdas dienā no ēku griestiem jāsaslauka mēsli, kuri pirms saullēkta jāaiznes 3 mājas tālāk, lai vasarā mušas nebūtu.
  • Ģērdača rītā pirms gaismas jāizslauka istaba, tad blusas neaugot.
  • Ja Ģērdacī galvu sukājot, tad galvā augot daudz vutu (utu).
  • Bitinieks Ģērdacī nedrīkst dod neko no bišu dārza, citādi visas bites aizejot līdzi. Devējam pašam bites nemaz vairs nevairojoties.
  • Ģērdacī bitenieki nelaiž neviena sveša bišu dārzā, citādi viņa laime pārejot svešinieku rokās.
  • Ja Ģērdacī bitenieki bites veduši mājā, tad tās ļoti vairojušās.
  • Ja Ģērdacī, kustoņu dienā, bites dārzā pārceļot no vienas vietas otrā, tad tajā kokā nākot garais putns dzīvot.
  • Ģērdacī nevajagot ne no lauka, ne no meža malku vai žagarus mājā vest, tad čūskas nākot mājā.
  • Ģedrūtes dienā un gavēņa piektdienās nevar kokus no meža mājā vest, tad vasarā nāk čūskas mājā.
  • Ģēdrūtes dienā nedrīkst žagarus mājās vest, lai čūskas mājās nenāk; ja kāds šo likumu pārkāpis, tad tam jāņem viens žagars pie galotnes un jāvelk atpakaļ (ačgārni) uz mežu, tad čūskas vairs mājās nenākšot.
  • Kad Ģērdacī ved žagarus no meža uz druvām, tad tajās iemetoties garais putns. Turpretim ja Ģērdacī tukšuma jeb pūļa vējš pūšot, tad varot droši žagarus, kokus, malku vadāt, tad čūskas nemetoties.
  • Ģertrūtes dienā, kad visi kustoņi atmostas, nav jāslauka istaba, citādi čūskas nāk mājā.
  • Ja Ģērdacī noliek kaut kur kartupeļus, tad tai gadā tajā vietā čūskas nākot.
  • Ģērdūtā vajag cūkas gaļu ēst, tad tai gadā čūskas nerādās.
  • Ģertrūdes dienā pirms saullēkta ēda kāpostus ar cūkgaļu, lai vasarā čūskas neredzētu.
  • Lai čūskas nenāktu mājā, tad Ģertrūdes dienā nav ēduši ne siļķes, ne reņģes.
  • Ja Ģērdacī nākot kāds no otras mājas dziju tīt, tad nākot čūska mājā.
  • Ja negrib redzēt nevienas čūskas, tad Ģērdača rītā vajagot neēdušam pirms saules lēkšanas laukā iet un trīs reizes sacīt: "Vai vilks, kā man cūkas gaļas gribas!" Tad tai gadā varot pat čūsku midzenī gulties un tomēr nevienas neredzēšot.
  • Ģerdrūtes dienā govis nedzirda, bet ēdina tikai ar sausu barību.
  • Ģertrūdes dienā cūkas pirms saullēkta jādzen ārā, lai vasarā būtu modrīgas.
  • Tanī nedēļas dienā, kurā bijusi Ģertrūdes diena, nedrīkst kāpostus ne ēst, nedz stādīt, citādi tos vasarā ēd kukaiņi un tārpi.
  • Ģērdacī nedrīkstot kāpostus cilāt, jo tad vasarā tiem uzmetoties spradži un citi kukaiņi.
  • Ģērdacī nevarot kāpostus ēst, jo tad tiem neesot nekādas svētības.
  • Ģērdacī pirms saules lēkšanas vajagot pelnus ņemt un tos vasarai noglabāt, ko uz kāpostiem un citiem stādiem sēt, tad nākamā vasarā uz tiem nobeidzas visi kustoņi un pēc tam arī neviens uz tiem nemetoties.
  • Ģertrūdē jāslaukot istaba un mēsli jāsviežot kāpostu dārzā, tad kukaiņi neēdot kāpostus.
  • Kustoņu dienā (17. martā) vistas neesot jābaro, tad tās kāpostus nekašājot.
  • Ģertrūdes dienā nedrīkst neko stādīt jeb sēt, jo tad druvu ēdot kukaiņi.
  • Tai nedēļas dienā, kad Ģedrūte iekrīt, nedrīkst pavasarī nekā ne sēt, ne stādīt, jo tad peles zemē alas taisa un kāpostus, kartupeļus tārpi ēd.
  • Ja Ģedrūtes diena neiekrīt svētdienā, tad tā nedēļas diena, kurā iekrīt Ģertrūde jāievēro labības un dārzāju sēšanai, tad labi aug.
  • Kāposti, zirņi un pupas neizdodas, ja tos stāda vai sēj tādā vējā, kāds Ģērdacī pūtis.
  • Ģedrūdes dienas aukstie vēji vēsta, ka vasrā pūtīs auksts vējš.

Lasi arī:

Ģertrūdes dienas ticējumi vēsta, ko mostas lāči, Photo by Daniele Levis Pelusi on Unsplash

Ģertrūdes dienas ticējumi vēsta, ko mostas lāči, Photo by Daniele Levis Pelusi on Unsplash

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas