Deviņdesmitie gadi ļaužu atmiņās saglabājušies kā traki pārmaiņu laiki. Jo sevišķi jaunākajai paaudzei, kam pašiem nav savas pieredzes par šo laika posmu, varētu rasties iespaids, ka apkārt norisinājušies vieni vienīgi gangsterfilmu sižeti. Par to, vai tā tiešām bija, raidījumā stāsta deviņdesmito gadu acu liecinieki, bijušie populārās grupas “Credo” mūziķi Guntis Veits un Gundars Lintiņš.
“Deviņdesmito gadu sākumā es dienēju krievu armijā. Patiesībā mani pat bija paredzēts nosūtīt uz “karstajiem punktiem” Kalnu Karabahā, kur tobrīd bija karš. Taču, tā kā biju mācījies mūzikas skolā, mani paņēma spēlēt štāba orķestrī. Varētu teikt, ka mūzika mani izglāba. Atceros, ka mums bija jāspēlē arī augusta puča laikā, jāreprezentē padomju armija. Latvieši gāja garām un spļāva uz mums.
Taču kopumā es neteiktu, ka justos tur neiederīgs, neīstajā vietā. Manuprāt, armija vispār ir tāda vīrišķības skola, visiem jauniešiem vajadzētu dienēt” – šādu, iespējams, ka nepopulāru viedokli izsaka Lintiņš.
Savukārt Guntis Veits, izrādās, trauksmainajos deviņdesmitajos vadījis kafejnīcu Pļavniekos un patiešām piedzīvojis vienu otru “bojeviku” cienīgu notikumu. Vairāk par abu mūziķu jaunības piedzīvojumiem uzzināsit šajā video!
Skatieties arī: