Andris Bulis ir ne tikai aktieris un režisors, bet arī dzejnieks, un viņam iznākusi jau trešā dzejoļu grāmata, kuras sirsnīgajā prezentācijas nedaudz ielūkojās arī raidījums “Pasaki to skaļi”.
Vai visiem viņa radošās izpausmes vienmēr ir bijušas tīkamas? Sarunā pēc pasākuma Andris atklāj, ka patiesībā ir pret kritiku ir diezgan jūtīgs, taču tai pat laikā viņam ir nācies pieņemt arī ne mazumu negatīvu atsauksmju:
“Ja pēc 800 cilvēkiem nospēlētas izrādes kaut viens skatītājs pateikts, ka tā ir kaut ko viņa dzīvē mainījusi, tad darbs nebūs paveikts velti, to izrādi bija vērts iestudēt. Bet, piemēram, manu iepriekšējo dzejoļu grāmatu kritiķi ierindoja TOP 3 sadedzināmo grāmatu sarakstā. Un par manu pirmo monoizrādi “Lidojums” bija ļoti kritisks raksts “Dienas” kultūras apskatā, virsraksts bija “Andri, nevajag!”. Es to rakstu saglabāju, tiesa, tā arī neesmu izlasījis. To izrādi nospēlēju kādas 300 reizes, esmu piedalījies ar to 17 festivālos, dabūjis arī dažas balvas. Tas nozīmē tikai to, ka tas, kas mūs nenogalina, padara stiprāku.”
Tomēr nekas nav salīdzināms ar to emocionālo pārdzīvojumu, kāds Andrim bijis, savulaik tiekoties ar bērniem – onkoloģijas centra pacientiem un mēģinot viņus izklaidēt un iedvesmot. Daži sāpīgi notikumi pat noveda pie tā, ka aktieris vairs nespēja turpināt šos apmeklējumus. Vairāk par šo smeldzīgo epizodi uzzināsit, noskatoties šo video!
Skatieties arī:
Andris Bulis atklāti par bērnībā sastrādātajiem nedarbiem
Andris Bulis ar humoru par to, vai pastāv dzīve pēc 40
Vilis Daudziņš atklāj savas zīmētāja dotības un plāno izdot grāmatu