Bērns - pusaudzis, Image by Anastasia Gepp from Pixabay
Bērni pusaudžu vecumā mēdz sagādāt ne vienu vien sirmu matu vecākiem. Tieši pusaugu gadi ir tie, kad bērns strauji kļūst pieaudzis, mainās viņa domāšana, uztvere, raksturs. Tas ir laiks, kad cilvēks cenšas saprast, ko īsti vēlas, kas un kāds viņš ir. Mainīgs ir ne tikai garastāvoklis, bet arī intereses, turklāt uzskats, ka “vecāki jau neko nesaprot” ir tas, kas mēdz jaunos cilvēkus šajā pārmaiņu laikā pavadīt ik dienas.
Pusaudži mēdz juties un uzvesties kā “pasaules nabas”, nereti pat neapzinoties un nepārdomājot reālās sekas. Tiem ir tendence riskēt un rīkoties impulsīvi, balstoties vien uz mirkļa emocijām, piemēram, par skolu, draugiem un braukšanu, nemaz nerunājot par vielu lietošanu un seksu.
Nav brīnums, ka tieši šajā vecumā bērniem pasliktinās attiecības ar vecākiem. Bet tas nozīmē, ka veselīgas un uzticamas vecāku un bērnu attiecības pusaudžu gados ir svarīgākas nekā jebkad iepriekš. Kā šo laiku pārdzīvot un kā nostiprināt saikni ar savu bērnu – pusaudzi?
Klausies un ieklausies pusaudzī
Ja vēlies zināt, kas notiek Tava bērna - pusaudža dzīvē, tiešu jautājumu uzdošana var nebūt tik efektīva kā vienkārši sēdēšana un klausīšanās. Tas nenozīmē, ka jāstāv aiz durvīm un jānoklausās visa bērna ikdiena un sarunas (lai gan atsevišķos gadījumos, piemēram, ja bērns iekļuvis sliktā kompānijā, tas par ļaunu arī nenāks). Bērni “atveras” vecākiem, ja viņi nejūt spiedienu dalīties ar informāciju. Atceries, ka pat nepiederošs komentārs par kaut ko, kas notika dienas laikā, ir pusaudža veids, kā sazināties ar viņu, un, iespējams, dzirdēsi vairāk, ja paliksi atvērts un ieinteresēts, bet nepazudīsi pie pirmā aizvainojuma no bērna puses. Jā, viņi mēdz vecākus aizvainot, tomēr ne jau no prieka tas notiek. Bērni šajā vecumā nespēj valdīt un novilkt robežas savām emocijām, turklāt nelāgs izteiciens var liecināt par kādām slēptām problēmām bērna ikdienā. Uztver šādas sarunas mierīgi, atceries vēlreiz, ka šim vecumam visi iet cauri, arī Tu, un mēģini ieklausīties bērnā, bet pārāk neuzbāzties.
Apstiprini pusaudža jūtas
Bieži vien mums ir tendence mēģināt atrisināt mūsu bērnu problēmas viņu vietā vai mazināt viņu vilšanos. Bet sakot kaut ko tamlīdzīgu tekstam “Viņš tik un tā nebija Tev piemērots” pēc pirmās mīlestības vilšanās, var likt bērnam justies vēl sliktāk un atgrūst viņu no turpmākas komunikācijas ar vecāku. Tā vietā parādi pusaudzim, ka saproti viņu un jūti līdzi, atspoguļojot viņa pārdzīvojumus, piemēram, ar komentāru: “Oho, tas izklausās grūti.”
Parādi uzticību
Pusaudži vēlas, lai viņus uztver nopietni, it īpaši viņu vecāki. Meklē veidus, kā pierādīt, ka uzticaties savam pusaudzim. Pat tad, ja Tev šķiet, ka bērna nodarbe ir laika tērēšana, ļauj viņam to saprast pašam. Lūgšana viņam labvēlību parāda, ka paļaujies uz viņu – pieņem lēmumus kopā ar bērnu vai vismaz aprunājies, pastāsti par saviem plāniem un uzzini, ko viņš par to domā, vai tam piekrīt vai nē, uzzini un izrunājiet kāpēc. Ļauj savam bērnam uzzināt, ka Tu viņam uzticies, tas palielinās viņa pārliecību un veidosies uzticības saikne arī pret Tevi.
Neesi diktators
Tev joprojām ir jānosaka noteikumi, taču esi gatavs tos izskaidrot! Lai gan pusaudžiem robežu pārsniegšana ir likumsakarīga, dzirdot Tavu pārdomāto skaidrojumu par to, kāpēc ballītes skolas naktīs nav atļautas, likums liksies saprātīgāks.
Uzslavē savu pusaudzi!
Vecāki mēdz vairāk slavēt bērnus, kad viņi ir jaunāki, bet pusaudžiem ir nepieciešams tikpat spēcīgs pašnovērtējums. Lai arī pusaudzis savā vecumā var neizrādīt, ka tam ir nepieciešama uzslava no vecāku puses, tā patiesībā nav. Protams, visam ir robežas! Arī ar uzslavām pārspīlēt nedrīkst, pretējā gadījumā bērns būs vīlies ikreiz, kad kāds tam “nepasitīs pa pleciņu”.
Kontrolē savas emocijas
Pusaudži var viegli “uzliesmot”, būt rupji un spēj ātri aizvainot apkārtējos. Tam ir jāpievērš uzmanība, bet nevajag reaģēt mirkļa iespaidā identiski! Atcerieties, ka Tu esi pieaugušais, un viņš ir mazāk spējīgs kontrolēt savas emocijas vai loģiski domāt, kad viņš ir satraukts. Pirms atbildi, aizskaiti līdz desmit vai dziļi ieelpo. Ja jūs abi esat pārāk sarūgtināti, lai runātu, ieturi pauzi – atliec sarunu līdz jums ir bijusi iespēja nomierināties.
Dariet lietas kopā
Runāšana nav vienīgais veids, kā sazināties, un šajos gados ir lieliski, ja varat pavadīt laiku, darot lietas, kas jums abiem patīk, neatkarīgi no tā, vai gatavojat ēst, dodaties pārgājienos vai apmeklējat filmas, turklāt tajā laikā nerunājot par personīgām lietām. Pusaudzim ir svarīgi zināt, ka viņš var atrasties vecāka tuvumā un dalīties pozitīvā pieredzē, neuztraucoties, ka mamma vai tētis uzmeklēs uzmācīgus jautājumus vai sāks vilkt no bērna laukā visus “apslēptos skeletus”.
Ieturiet kopā regulāras maltītes
Sēdēšana, lai kopā paēstu ģimeni, ir vēl viens lielisks veids, kā uzturēt ģimenisko kontaktu tuvu. Vakariņu sarunas dod iespēju katram ģimenes loceklim nepiespiesti runāt par sportu, televīziju vai politiku, bet bērni, kuri jūtas ērti, lai sarunātos ar vecākiem par ikdienas lietām, visticamāk, būs atvērtāki arī tad, ja radīsies grūtākas problēmas. Viens noteikums kopīgai maltītei – Nekādi telefoni šajā laikā!
Esi vērīgs
Tas ir normāli, ja pusaudži piedzīvo dažas izmaiņas, taču pievērs uzmanību, ja pamani ilgstošas izmaiņas bērna garastāvoklī, uzvedībā, enerģijas līmenī vai apetītē. Tāpat ņem vērā, ja viņš vairs nevēlas darīt lietas, kas viņu agrāk iepriecināja, vai ja pamani, ka bērns norobežojas. Ja redzi izmaiņas pusaudža ikdienas spējā darboties, jautā viņam par to un esi atbalstošs (bez vērtēšanas). Atceries – bērns pats neapzinās patiesos riskus sliktām kompānijām, dažādu apreibinošo vielu izmēģināšanai, piemēram, neaizsargātam seksam un tamlīdzīgi. Iespējams, bērns iekūlies nepatikšanās un tam var būt nepieciešama Tava palīdzība!
Ja attiecības ar pusaudzi pavisam sliktas
Ja vecākam ir pavisam sliktas attiecības ar bērnu, ir vērts meklēt palīdzību no malas. Uzticību tālrunis, dažādi atbalstoši un profesionāli speciālisti var palīdzēt visādās situācijas – sākot no attiecību uzlabošanas star vecāku un bērnu, līdz pat palīdzībai cīņā ar atkarību izraisošām vielām, vidi u.c. jautājumos.
Lasi arī:
- Psihoaktīvās vielas un pusaudzis – kā pamanīt atkarību un kā ar to cīnīties?
- Kā uzlabot bērna mentālo veselību pēc attālinātā mācību gada?
- Konsultatīvais tālrunis pusaudžiem un viņu ģimenēm atbalsta saņemšanai
- Kur vērsties, ja ir aizdomas par bērna seksuālu izmantošanu?
- Meita sociālajos tīklos pauž vēlmi, lai vecāki izšķirtos – kā reaģēt?
- Kāpēc jaunieši slēpj no vecākiem savas darbības sociālajos tīklos?
Bērns - pusaudzis, Image by Anastasia Gepp from Pixabay