Velosipēds, Photo by Eugene Mykulyak on Unsplash
Arvien vairāk un biežāk uz ielām cilvēki pārvietojas zaļāk jeb
izmantojot velosipēdus. Pēdējā laika tendence ir arī skrejriteņi, kas piepilda
gājēju ietves. Satiksmē jāiemācās sadzīvot arī ar elektriskajiem motorolleriem
un segvejiem. Bet jo vairāk šie visi braucamie pārvietošanās līdzekļi tiek
izmantoti, jo vairāk negadījumos iekļūst gājēji un paši braucamlīdzekļu
vadītāji. Kā tad īsti pārvietoties droši ar velosipēdiem un elektriskiem
skrejriteņiem?
Pats galvenais - savstarpēja cieņa
Neatkarīgi no tā, vai ej kājām, brauc ar riteni vai vadi
auto, ir vērts iejusties pārējo satiksmes dalībnieku ādā un padomāt - kā es
justos, ja kāds man blakus uzvestos tā, kā šobrīd satiksmē uzvedos es? Skaidrs,
ka paša ērtības katram ir vissvarīgākās, bet ceļu satiksmē, tāpat kā jebkurā
citā dzīves jomā, ir svarīga savstarpēja cieņa - un varbūt pat vēl svarīgāka,
jo no tās ir atkarīga satiksmes dalībnieku veselība un drošība.
Ja brauc pa ietvi ar riteni, esi pieklājīgs! Izvēlies
atbilstošu braukšanas ātrumu, kas nevienu neapdraud. Lai cik pārliecināts tu
būtu par savām velosipēda vai skūtera vadīšanas prasmēm, neriskē ar savu un
līdzcilvēku drošību. Un atceries, ka gājēji, kur iet tev pa priekšu un tevi
neredz, var pēkšņi mainīt kustības virzienu vai gadīties tavā ceļā. Izvēlies
tādu braukšanas ātrumu, lai paspētu laikus nobremzēt!
Savukārt, ja esi gājējs, neskrien pāri ielai neatļautās
vietās vai pie sarkanās gaismas. Cieni autovadītājus un padomā, vai tiešām 10
sekundes, ko varbūt iegūsi, ir to vērtas, lai riskētu ar savu dzīvību un
sabojātu dzīvi autovadītājam. Un atceries, ka uz ietves drīkst atrasties arī
velosipēdi un skrejriteņi, tāpēc nebaries, ja kāds cenšas tikt tev garām.
Ja vadi auto, atceries: visi pārējie satiksmes dalībnieki ir
neaizsargātāki par tevi. Tāpēc neizrādi savu varu un pārākumu - labāk lieku
reizi piebremzē un spoguļos paskaties divreiz.
Pilntiesīgi velosipēda vadītāji - tikai no 10 gadu vecuma!
Bērnus līdz 7 gadu vecumam ar velosipēdu drīkst pārvadāt
tikai pilngadīgas personas. Tātad, ja bērns uz divriteņa sēž aiz mammas vai
tēta - viss kārtībā, bet ar lielo brāli vai māsu, kam vēl nav 18 gadu, nedrīkst
vizināties. Turklāt velosipēdam jābūt aprīkotam ar papildu sēdekli un drošiem
kāpšļiem bērna kāju atbalstam, bet pašam mazajam pasažierim jāvalkā
aizsprādzēta aizsargķivere. No 7 gadu vecuma bērns drīkst stūrēt pats - pa
ietvēm, velosipēdu ceļiem, brauktuvi vai ceļa nomali, taču tikai kopā ar
pieaugušo! Savukārt, apritot 10 gadiem, var kļūt par pilntiesīgu velosipēda
vadītāju, ja CSDD sekmīgi nokārtots velosipēda vadītāja eksāmens.
Ķivere - bērniem obligāta, pārējiem ieteicama
Velopasažieriem līdz 7 gadu vecumam un velobraucējiem līdz
12 gadu vecumam ķiveres ir obligātas! Taču personiskai drošībai ķiveri
ieteicams lietot ikvienam velobraucējam.
Noteikumi jāievēro arī elektroskrejriteņu vadītājiem!
Tāpat kā jebkura cita nozare, mainās arī satiksme, tajā
ienākot arvien jauniem dalībniekiem. Arvien populārāki Rīgā kļūst
elektroskrejriteņi, taču arī ar tiem nedrīkst pārvietoties, kā ienāk prātā.
Saskaņā ar jauno Ceļu satiksmes noteikumu regulējumu, kas stājies spēkā šogad,
ar elektroskrejriteņiem drīkst pārvietoties no 14 gadu vecuma pa ietvēm,
veloceļiem, atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu, kur tas atļauts
riteņbraucējiem, un arī atsevišķās vietās pa brauktuvi. Braucot pa ietvi, ir
jādod priekšroka gājējiem un jāizvēlas ātrums, kas nepārsniedz gājēju
pārvietošanās ātrumu. Tāpat jāievēro, ka pirms gājēju pārejām un sabiedriskā
transporta pieturām ir jāsamazina ātrums. Turklāt nedrīkst pārvadāt citus
pasažierus! Tāpēc, ja esi viens no tiem elektroskrejriteņu vadītājiem, kurš
traucas pa ietvi, matiem plīvojot un vēl vizinot priecīgi spiedzošu draudzeni -
pārdomā vēlreiz, cik uzticams satiksmes dalībnieks esi.
Lieto atstarotājus
Klāt rudens, dienas raujas arvien īsākas, biežāk līst un
veidojas migla. Diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos
visiem satiksmes dalībniekiem jāparūpējas par to, lai viņi būtu redzami arī
citiem! Tas nekas, ka pilsētā ir šķietami gaišs, nav nemaz tik grūti nepamanīt
pretī braucošu velosipēdu, sevišķi, ja tam nav luktura priekšpusē. Tas ir
līdzīgi kā tad, ja pa ielu nepilnas redzamības apstākļos trauktos auto bez
ieslēgtām gaismām. Pēc CSDD datiem pērn 76 negadījumi ar velosipēdiem notikuši
tieši krēslā vai tumsā, un 147 negadījumos diennakts tumšajā laikā cietuši
gājēji, turklāt tieši tad arī cilvēki gūst visvairāk smagu traumu. Tāpēc
velosipēdam jābūt aprīkotam gan ar atstarotājiem sānos, gan ar lukturiem
priekšā un aizmugurē, un atstarotāji jānēsā arī gājējiem, lai satiksme pilsētā
būtu ne tikai zaļa, bet arī droša!
Kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati,
Rīgā 2020.gadā notikuši 366 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gājēji,
un 303 negadījumi ar velosipēdiem. Tātad gandrīz katru dienu satiksmes
negadījumā iekļūst kāds gājējs vai velosipēdists.
Velosipēdi un elektriskie skrejriteņi ir lieliska
alternatīva zaļi domājošiem pilsētniekiem, kuriem ir svarīgi visur nokļūt
laikā, bet tikpat aktuālas ir rūpes par apkārtējo vidi. Un, kaut arī pilsētās
parādās arvien vairāk velojoslu, nevienam nav noslēpums, ka veloinfrastruktūra
joprojām krietni atpaliek no vēlamā un daudzi velosipēdisti pārvietojas pa
ietvēm. Tāpat uz ietvēm nereti var sastapt elektroskrejriteņus un pat
elektromotorollerus, kas papildu bīstamību rada tāpēc, ka pārvietojas ātri,
taču nedzirdami. Ja ievērosi augstāk minētos padomus, noteikti būs drošāk
pārvietoties gan braucamrīku izmantotājiem, gan gājējiem.
Lasi arī:
- Kad un kā mudināt bērnu uzsākt izmantot braucamrīkus
- Lietoti velosipēdi – pārdomāts lēmums
- Svarīgākais, rūpējoties par velosipēdu rudenī!
- Kur drīkst novietot elektrisko skrejriteni?
Velosipēds, Photo by Eugene Mykulyak on Unsplash