Kā runāt ar bērnu par covid- 19 pandēmiju?

Covid-19 vīrusa izplatības dēļ daudzu ģimeņu ikdiena ir būtiski mainījusies – lielākā dienas daļa tiek pavadīta mājās, ir krasi ierobežota saskarsme ar apkārtējiem. Taču, kā šo ārkārtas situāciju izskaidrot bērniem, kuri ir neizpratnē – kāpēc pēkšņi vairs nedrīkst spēlēties ar labāko draugu un doties ciemos? Kāpēc ir liegts apmeklēt rotaļu laukumus un izklaides parkus? Padomu, kā runāt ar bērniem par pandēmiju, televīzijas sievietēm “STV Pirmā!” raidījumā “Māmiņu Klubs” sniedz eksperte – psiholoģe Iveta Aunīte.

Vienkāršā valodā par jauno kārtību - kā par ārkārtas stāvokli runāt ar trīsgadnieku?

Pavisam maziem bērniem visticamāk nekāds papildus skaidrojums nav nepieciešams – viņi var no sirds priecāties par nemitīgu vecāku klātbūtni un laiku, ko visa ģimene pavada kopā. Taču ar trīs gadus veciem un vecākiem bērniem noteikti šī situācija būtu jāpārrunā. Turklāt jācenšas to darīt iespējami vienkāršā, bērnam saprotamā valodā, viņu nesabiedējot. “Ir jāpastāsta, ka šobrīd ir tāda kārtība un, lai pasargātu citus no saslimšanas, ģimene dzīvos mājās,” padomu sniedz Iveta Aunīte. Tāpat viņa vērš uzmanību - bērniem jāskaidro, ka turpmāk mamma un tētis strādās no mājām un atvasēm tas ir jārespektē. Savukārt, ja vecāki tomēr turpina darba gaitas, arī par to ir jārunā ar bērnu, nomierinot, ka tas ir absolūti droši un tiek veikti visi pasākumi, lai tētis un mamma nesaslimtu ar vīrusu.

Vecākiem nav jākļūst par izklaidētājiem - kas jāņem vēra 4 līdz 6 gadus vecu bērnu vecākiem?

Eksperte norāda, ka šajā vecuma posmā bērniem īpaši raksturīga atdarināšana, tāpēc vecākiem rūpīgi jāpiedomā pie saviem izteikumiem – “Jāseko līdzi gan, kā tiek komentēts kāds sižets televīzijā, gan tam, kas tiek runāts vecāku starpā bērna klātbūtnē. Ne tikai par notikumiem un ārkārtas situāciju, bet arī par cilvēkiem, jo mēs mācam saviem bērniem komunikāciju, mācām reakciju. Mums ir brīnišķīga iespēja kļūt par paraugu un parādīt, kā rīkoties un uzvesties, ja ir nepieciešams savaldīties, sevi kontrolēt, būt mierīgiem.” saka Iveta. Viņa arī atgādina, ka, lai arī bērni to vēlētos, vecākiem nevajadzētu kļūt par izklaidētājiem un 24 stundas diennaktī rūpēties, lai tik atvasēm nebūtu garlaicīgi. “Mēs drīkstam arī šeit bērnam pateikt “nē”, drīkstam paskaidrot, ka šobrīd nevaram paspēlēties. Vecākiem ir jāiztur. Tas noteikti būs liels izaicinājums brīdī, kad bērni sacīs – man nav ko darīt, man ir garlaicīgi. Taču ir jācenšas atturēties no kārdinājuma bērnam iedot rokās ierīci, lai viņš kļūtu mazāk traucējošs, nedzirdams un neredzams. Dīkās stundas ir normāli un tajās bērns ieraudzīs, ka mājās ir plastilīns, ir galda spēles un to, ka māsas un brāļi var paspēlēties savā starpā. Vecākiem nav jāpieslēdzas visu laiku,” viedu padomu visiem covid-19 ārkārtas situācijas laikā sniedz Iveta Aunīte.

Mazāk biedēšanas un bažas par nākotni – ko par covid-19 teikt gandrīz jau pusaudžiem?

Psiholoģe atgādina – vecākiem jāņem vērā, ka līdz 9 vai pat 12 gadiem, bērnu domāšana ir pavisam atšķirīga kā pieaugušajiem. “Viņiem ir grūti saprast visas norises, dinamiku, prognozes. Tāpēc arī šajā vecumposmā nevajadzētu aizrauties ar biedēšanu.” Tā Iveta Aunīte. Lai skaidrotu bērniem, cik svarīga cīņā pret vīrusa izplatību ir roku mazgāšana, viņa iesaka kopīgi izgatavot īpašus atgādinājuma plakātus, ko izvietot pie izlietnēm, istabās un citās bērniem labi redzamās vietās.

Visu ar mēru – nenoslogo bērnus ar pieaugušo cilvēku dzīvi

Tāpat Iveta Aunīte mudina neieslīgt galējībās un nepārspīlēt: “Ja pārspīlētas rūpes par drošību kļūs par punktu, uz kuru koncentrējas visa ģimene, diemžēl var iebraukt otrā grāvī, kad bērns jau sāk baidīties no visa. Sāk mazgāt rokas, kad vajag un kad nevajag, sāk baidīties pieskarties savām rotaļlietām vai pašiem vecākiem.” Psiholoģe mudina mazāk biedēt ar ārkārtas situāciju un paust bažas par nākotni, tā vietā demonstrēt inteliģenci, runāt ar bērniem, saglabājot mieru un atturoties no negatīviem komentāriem.