Kā stiprināt emocionālo līdzsvaru dārza darbos

Saikne ar dabu dažādās tās formās ir svarīgs emocionālā līdzsvara avots Latvijas iedzīvotājiem šajā Covid-19 pandēmijas periodā. Gatavošanās pavasara dārza darbiem palīdz justies labāk teju piektajai daļai (23%) sabiedrības, bet katram desmitajam (10%) iedzīvotājam pārvarēt pandēmijas izraisīto emocionālo spriedzi palīdz daudz zaļu augu viņu dzīves telpā, liecina dārzkopības centra "Hortes" veiktā aptauja, informē Evija Bērziņa, "Hortes" Mārketinga projektu vadītāja.

Pavasaris un ar to saistītā dabas atmoda (50%) un atrašanās dabā (44%) ir būtiskākie emocionālās labklājības avoti, pat pārsniedzot sociālo kontaktu ar ģimeni un tuvākajiem draugiem (38%) nozīmi. Dārza darbu pozitīvo ietekmi uz emocionālo labsajūtu visvairāk izjūt seniori vecumā no 60 gadiem (31%), lauku iedzīvotāji (34%) un cilvēki, kas dzīvo privātmājā (40%).

Arī kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa uzsver, ka cilvēku attiecības ar augiem ir viens no veidiem, kā samazināt riskus mentālajai veselībai un justies labāk laikā, kad daudzas rekreācijas iespējas ir liegtas: "Augi ne tikai palīdz samazināt mentālās veselības problēmas, bet arī veicina cilvēka labbūtību - spēju realizēt savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, strādāt produktīvi, sniedzot ieguldījumu kopienā, kā arī fizisku, psiholoģisku un sociālu labklājību."

Dabā uzplaukst arī cilvēki

"Zaļā zona dzīvojamos rajonos, zaļu augu klātbūtne ikdienā mājās un darba vietās veicina stresa samazināšanos un garīgo atjaunošanos, mazina dusmas un pozitīvi ietekmē gan emocijas, gan uzvedību. Turklāt ir dati par to, ka saiknē ar dabu paaugstinās laimes izjūta, pieaug radošums, kā arī palielinās produktivitāte. Kopumā varētu teikt, ka dabas plaukums ļauj uzplaukt arī cilvēkiem," uzsver Ābeltiņa.

Psiholoģe uzsver, ka nereti cilvēki jau intuitīvi jūt, ka daba viņus ietekmē pozitīvi, taču to apliecina arī zinātniskie pētījumi, kas apstiprina, ka:

• pie dabas pavadītais laiks var palīdzēt ātrāk atgūties no mentālā noguruma un uzlabot koncentrēšanās spējas;
• iespēja atrasties zaļajās zonās samazina stresa, depresijas, trauksmes un garastāvokļa traucējumu simptomus;
  
• dabas ainavas, kā arī sporta un izklaides aktivitātes ārā samazina uzmanības deficīta traucējumus (UDS/UDHS), piemēram, bērni ar UDHS pēc pastaigas parkā koncentrējas labāk nekā pēc pastaigas pilsētas centrā;
  
• ir pozitīva saistība starp zaļo zonu un vispārējo veselību, kā arī pēctraumas stresa sindroma simptomu samazināšanos.
  

Pašam sava zaļā pasaule

Veidot sasaisti ar dabu var ikviens - kā pilsētās, tā lauku rajonos dzīvojošie gan privātmāju, gan dzīvokļu iemītnieki. Dārzkopības centra "Hortes" dārza nodaļas klientu apkalpošanas speciāliste Gunta Sāre iesaka piecus vienkāršus soļus, kā savu mitekli padarīt zaļāku, tādējādi veicinot mentālās veselības uzlabošanos.

1. Dārzs uz palodzes. Istabā uz palodzes var audzēt ne tikai krāšņumaugus, bet arī dažādus garšaugus, piemēram, timiānu, baziliku, lociņus, kressalātus u. c. Šo augu kopšana ne tikai ļaus relaksēties pēc saspringtas dienas, bet arī radīs veselīgus gardumus. Jāpievērš uzmanība tam, lai vieta, kur tiks audzēti garšaugi, būtu pietiekami gaiša, tomēr ne tiešos saules staros. Tāpat augiem podiņos nevajadzētu atrasties caurvējā.

2. Apzaļumots balkons. Uz balkona vai terases var paplašināt palodzes dārzu, audzējot gan garšaugus, dārzeņus vai krāšņumaugus, gan arī veidojot noteiktu krāsu vidi, tādējādi izmantojot arī krāsu pozitīvo ietekmi savā labā.

3. Telpaugi. Ja telpa ir maza un izveidot garšaugu dārziņu nav iespējams, var izvēlēties dekoratīvos telpaugus. To izvēle atkarīga no telpas, kurā plānots augus turēt, kā arī no tā, vai mājās ir alerģiski cilvēki, mazi bērni, seniori vai mājdzīvnieki. Turklāt augus iespējams integrēt jebkurā interjerā - gan bohēmiski krāšņā, gan ziemeļnieciski askētiskā.

4. Nokarenie augi. Dažādi vīteņaugi un nokarenie augi var kalpot kā dekoratīvs istabas elements, savukārt, tos novietojot uz statīva, iespējams arī sadalīt telpu atsevišķās zonās.

5. Grieztie ziedi. Ja mājas saimnieks nevēlas aizrauties ar istabas augu kopšanu vai sava mazā dārza veidošanu, pavasara sajūtu un dabisku noskaņu telpā palīdzēs ienest grieztie ziedi. Jāizvēlas katram augam atbilstoša izmēra un materiāla vāze, kurai noteikti jābūt tīrai, bez ūdens nosēdumiem un baktērijām, lai ziedi ilgāk saglabātos svaigi. Piemēram, rozēm patiks, ja vāzi pirms tam izskalos ar spirtu saturošu šķīdumu. Istabas temperatūrā 21?23 °? ziedi savu krāšņumu var saglabāt 2?3 dienas, bet 15?18 °? temperatūrā - 5 līdz 6 dienas.

Vairāk lasi:

• Apgūsti dārzkopību un dārza ainavu projektēšanu: kursi profesijai un hobijam
• Pirmie pavasara dārza darbi un stādi Tavai puķu dobei