Skolēniem arvien biežāk un agrākā vecumā jāspēj apgūt mācību materiālus patstāvīgi. Aktuāla kļuvusi pašmācīšanās prasme, tādēļ Samsung "Skolēna digitālais IQ" eksperti dalās ar ieteikumiem, kā vecāki var attīstīt bērnu prasmi patstāvīgi apgūt zinības.

Mācīšanās sev ērtā tempā ir produktīvāka

Pašmācīšanās ir spēja atrast informāciju, apgūt zināšanas un iemaņas pašam, bez citu iesaistes. Eksperti atzīst, ka bērni, kuriem labi padodas mācīties pašiem, apgūst zināšanas un prasmes sev ērtā tempā, izrāda lielāku motivāciju sasniegt rezultātu, kā arī attīsta patstāvību un ir pārliecinātāki par savām spējām. Tas nenozīmē, ka bērnam vairs nav vajadzīgs pieaugušo padoms vai palīdzība, bet gan to, ka viņš pats spēj vadīt mācīšanās procesu un atrast katrā uzdevumā sev interesējošo, nezaudējot motivāciju.

"Ļoti labi zinām tradicionālo mācīšanās modeli - skolotājs stāv klases priekšā un māca, bet tā ir tikai neliela daļa no zināšanu apguves procesa. Mājas darbi, individuālie darbi un projekti, gatavošanās pārbaudes darbiem vai stundās nesaprastā izzināšana - tas viss turpinās ārpus klases, un to jāiemācās paveikt katram individuāli. Nereti jau no mazatnes bērni pierod pie lielāka atbalsta, nekā nepieciešams, un turpina to sagaidīt arī tad, kad ar daudzām lietām varētu tikt galā paši. Patlaban ir daudz iespēju apgūt interesējošo, jo tehnoloģiju attīstība informācijas telpu ir padarījusi neierobežotu. Taču, lai šo iespēju izmantotu - jāprot mācīties pašiem," uzskata Samsung "Skolēna digitālais IQ" vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Kā vecāki var palīdzēt bērniem attīstīt patstāvīgas mācīšanās prasmes jau no mazotnes?

1. Ļaujiet bērniem darboties patstāvīgi.

Svarīgi patstāvīgu darbošanos attīstīt jau kopš mazotnes. Ātrākais veids, kā bērni apgūst jaunas zināšanas un prasmes, ir rotaļājoties un spēlējoties. Pievērsiet uzmanību, kā bērni mācās zīmēt un krāsot, veidot plastilīna figūras vai būvēt lego mājas - viņi to dara ar savu pieeju un noteikumiem. Atturieties no vēlmes vienmēr parādīt "pareizo" variantu un likt atkārtot. Ļaujiet bērniem izpausties un vadīt procesu pašiem, būvējot slīpas mājas vai krāsojot ierastas lietas netipiskos toņos - tā bērni izmanto iztēli, attīsta radošumu un uzlabo savu mācīšanās potenciālu.

2. Padariet vienkāršas sadzīves lietas bērniem pieejamas un aiciniet patstāvīgi tās izmantot.

Lai veicinātu sava interešu loka atrašanu un apzināšanos, jau agrā bērnībā var sākt ar tādām elementārām darbībām kā dažādu resursu pieejamība. Ja bērnam sasniedzamā vietā būs zīmuļi un papīrs, grāmatas, apģērbs, bērns varēs izvēlēties, ar ko rotaļāties, kādu grāmatu lasīt vai ko vilkt. Bērns pats var pieņemt vienkāršus lēmumus un tādējādi attīstīt pašiniciatīvu jau agrā vecumā. Ar laiku novērosiet, ka arvien vairāk uzdevumu bērni varēs paveikt paši un retāk meklēs vecāku palīdzību.

3. Pakāpeniski samaziniet kopā pildāmo mājas darbu apjomu.

Ja tomēr bērns ir pieradis pie gana liela vecāku atbalsta, samaziniet to pakāpeniski un pamazām bērna mācību procesā iesaistieties retāk. Pašmācīšanās veicināšana nenozīmē novēršanos no bērna lūgumiem pēc palīdzības. Atturieties no vēlmes kādus uzdevumus parādīt priekšā, bet parādiet ļoti līdzīgu situāciju ar iespējamo atrisinājumu un ļaujiet bērnam pašam to pārnest uz savu uzdevumu. Iesāciet darbus kopā un tad pievērsieties savām lietām, pēc brīža pavaicājot, kā bērnam sokas. Sarunājiet, ka būsiet tuvumā un atbildēsiet uz jautājumiem, bet galveno uzdevuma daļu ļaujiet paveikt pašiem. Kad uzdevumi paveikti, veltiet laiku kopīgai atpūtai - tādējādi atalgojot bērnu ar kopā pavadītu laiku pēc tam, kad bērns ar uzdevumiem ticis galā viens.

4. Ļaujiet bērniem izvēlēties apgūstamās tēmas un pieeju.

Lai cik ļoti vecāki vēlētos, lai viņu atvase spēlē klavieres vai nodarbojas ar mākslu, ja bērns vēlas apmeklēt futbola treniņus, atbalstiet viņu. Noteiktu nodarbību uzspiešana var atspoguļoties arī citās jomās un radīt bērnam sajūtu, ka mācīšanās ir tikai pienākums, bez iespējas pašam izvēlēties un atrast interesējošas tēmas. Esat iespējas atvērtāki arī dažādiem mācīšanās veidiem. Piemēram, ja bērnu interesē tehnoloģijas un viņš labprāt izzina pasauli caur datora ekrānu, ļaujiet apgūt prasmes tiešsaistē, nosakot ekrānlaika robežas un izrādot interesi par bērna apgūto.

5. Sabalansējiet uzslavas un kritiku.

Varētu šķist, ka regulāra bērna uzslavēšana par sasniegto motivēs turpināt un gūt jaunus panākumus, bet patiesībā pārlieku daudz uzslavas var kaitēt, ja vēlaties, lai bērns attīsta pašmācīšanās prasmes. Kādēļ tā? Bērnus, kuriem padodas mācīties pašiem, motivē iekšējie faktori un pašu radītā interese, nevis uzslavas no malas. Ja viņu rīcība tiks nepārtraukti slavēta, zudīs vajadzība izpausties iekšējai motivācijai. Tā vietā, lai atkārtotu "Tev lieliski sanāk!", izrādiet interesi par to, kas ir paveikts, kā tas izdevies, un pavaicājiet bērnam viņa paša vērtējumu par sasniegto un par procesu, kā rezultāts panākts. Tādējādi noturēsiet fokusu uz bērna paša centieniem sasniegt mērķi un interesi par mācīšanās procesu.

Par Samsung "Skolēna digitālais IQ"

"Samsung Electronics Baltics" jau piekto gadu realizē jauniešu digitālo programmu "Skolēna digitālais IQ". Šogad tās ietvaros tiek rīkots skolēnu ideju konkurss "Solve for Tomorrow", kurā 9.-12. klašu skolēni meklē risinājumus, kā izmantot tehnoloģijas, lai vairotu labsajūtu un padarītu dzīvi jēgpilnāku. Pašreiz notiek konkursa 2.kārta, kurā savas idejas pilnveido 45 komandas no visas Latvijas. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā, Zinātnes un izglītības inovāciju centrs, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra, Latvijas Drošāka interneta centrs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija "Startin.LV", Bērnu un pusaudžu resursu centrs, Rīgas Skolēnu dome un digitālo risinājumu aģentūra "Cube".

Lasi arī:

• Speciālista ieteikumi, kā bērniem izvairīties no izdegšanas un pārslodzes
  
• Kā sagatavoties kontroldarbam: 7 soļi labākām sekmēm
  
• Pieci veidi, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt skolēniem sagatavoties mācību gadam