Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Kad var atsākt fiziskas aktivitātes pēc pārslimota Covid-19?

Pastaiga parkā (Image by pasja1000 from Pixabay)

Pastaiga parkā (Image by pasja1000 from Pixabay)

Simptomi un ārstēšanas process, Covid-19 pārslimojot, var atšķirties, tomēr arī tad, ja slimība pārciesta vieglā formā, pēc tās daudzi jūt bezspēku, nespēju koncentrēties, apetītes zudumu un citus simptomus. Kaut arī slimojot un atveseļojoties mājās notiek regulāra saziņa ar savu ģimenes ārstu, katrs pats ir atbildīgs par savu slimības gaitu un pašsajūtu. Kā atgūt enerģiju un labu pašsajūtu?

Kad var uzsākt fiziskas aktivitātes?

Slimojot mājas apstākļos, brīdi, kad var uzskatīt, ka slimības simptomi beigušies un vairs nav jāievēro karantīna, nosaka ģimenes ārsts. Tiesa, ārsts uzrauga attālināti, nevis klātienē, tādēļ, spriežot par to, kāds ir pacienta fiziskais stāvoklis pēc slimošanas, ārstam svarīgi uzklausīt pacientu. Šā iemesla dēļ slimošanas laikā un pēc tās ir jānovēro savas sajūtas, jānovērtē, vai ir radušās kādas izmaiņas fiziskajās spējās, un tās jāpilnveido. Rūpīgi seko līdzi visām ikdienas darbībām jau slimošanas laikā, vērtējot, vai to veikšanai pietiek spēka. Vai maltītes gatavošana nogurdina? Vai ir iespējams pārvietoties bez aizdusas, noguruma? Vai ir spēks pacelt smagāku priekšmetu, piemēram, pilnu tējkannu? Vai var apģērbties bez grūtībām? Vai, ejot dušā vai vannā, reibst galva? Novērojumi ir svarīgi un ar tiem ir jādalās ar savu ģimenes ārstu. Iespējams, pēc vīrusa izslimošanas organismam paša spēkiem neizdosies atgūt tādu fizisko sagatavotību, kāda bija pirms slimošanas. Svarīgi ievērot enerģijas taupīšanas tehniku ikdienas aktivitāšu veikšanā, jāizvairās arī no smagumu celšanas.

Ikdienas plānošana, ja jūtams bezspēks

Atrodoties mājās slimošanas laikā un pēc tās, ieteicams izveido dienas aktivitāšu plānu. Tas ne tikai atgādinās, ka vairāk spēka pieprasošās aktivitātes jāveic dienas pirmajā pusē, bet arī palīdzēs izveidot ikdienas ritmu. Daudziem ir grūtības ilgstoši uzturēties tikai mājās. Plāna izveide palīdzēs uzlabot dienas kvalitāti arī emocionāli, tāpēc ir svarīgi plānā iekļaut sev tīkamas brīvā laika aktivitātes.

Pēc plāna jeb grafika sastādīšanas būs vieglāk sekot līdzi pašsajūtai un saprast, kurus darbus izdodas paveikt un kurus ne. Ja pašsajūta ir uzlabojusies un ģimenes ārsts ļauj, vismaz reizi dienā ieteicams doties pastaigā, pakāpeniski kāpinot fizisko slodzi. Piemēram, ja iepriekš ikdienas norma bija stundu gara pastaiga, pēc slimošanas ieteicams sākt ar 15 minūšu pastaigu, apzinoties, vai pietiks spēka atgriezties mājās. Ja pēc pastaigas noguruma sajūtas nav, nākamajā reizē var doties tālāk un pastaigas laiku nedaudz pagarināt.

3 ieteikumi drošam mājas solim

  • Ja jūti līdzsvara traucējumus, parūpējies, lai vannā un pie tās ir pretslīdes paklājiņš, tualetē un vannas istabā - roku balsts;
  • Necel smagumus!
  • Gatavojot ēst, apzinies savus spēkus - uzmanies, pārvietojot karstu katlu vai pannu, tējkannā ielej tikai tik daudz ūdeni, cik vienai reizei nepieciešams.

Noderīgās fiziskās aktivitātes

Pašsajūtas novērošana un slodzes pakāpeniska paaugstināšana ir jāturpina - garākas pastaigas, uzkāpšana uz trešo stāvu, tad uz piekto (ja ir iespēja), vēl kāds mājas darbs, piemēram, grīdas uzkopšana.

Lūk, kas var palīdzēt atgūt veselību!

  • Regulāras pastaigas, pakāpeniski palielinot to ilgumu;
  • Vizīte un nodarbības pie speciālista - fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsta, ergoterapeita, fizioterapeita;
  • Nūjošana (tikai ar speciālista ieteikumiem par pareizu nūjošanu);
  • Cigun nodarbības, kas ir iespējamas arī attālināti - tiešsaistē;
  • Ūdens procedūras (pašlaik - tikai rehabilitācijas programmu ietvaros);
  • Mājās veicami vingrinājumi.
Kad temperatūra ir mazinājusies, vajadzētu sākt ar elpošanas vingrinājumiem guļus stāvoklī. Svarīgi ir tos veikt regulāri.

  1. Dziļi ieelpo caur degunu, aiztur elpu uz 8-10 sekundēm. Lēnām izelpo caur šauri pavērtu muti. Vingrinājumu atkārto 4-6 reizes vairākas reizes dienā;
  2. Diafragmālā elpošana. Guļot uz muguras, kājas saliektas ceļos. Vienu roku novieto uz vēdera, otru - uz krūtīm. Ieelpojot caur degunu, vēders piepūšas, izelpojot caur muti - vēders saplok. Vingrinājumu ieteicams veikt vairākas reizes dienā;
  3. Pastaigas pa istabu. Paceļot rokas - ieelpa, nolaižot - izelpa.
Ja nogurums tomēr neatkāpjas, jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš var novirzīt pie rehabilitologa vai ergoterapeita. Šie speciālisti spēs sastādīt atbilstošu aktivitāšu plānu. Arī pirms vingrinājumu uzsākšanas mājās ir nepieciešams vismaz vienu reizi tos veikt speciālista uzraudzībā. Svarīga ir kvalitāte un regularitāte, ne tik daudz kvantitāte.

Lasi arī šos rakstus:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...