Kādu dzīvžogu labāk izvēlēties un kas jāzina par to kopšanu?

Ir četras lieliskas funkcijas, ko pilda mūsdienās pieprasītie dzīvžogi – norobežo teritoriju no cilvēku skatieniem, kam patīk ielūkoties, kas tad īsti notiek Tavā piemājas teritorijā; samazina putekļu un izplūžu gāžu daudzumu, kas ienāk no ielas vai ceļa; slāpē motoru skaņu un citus trokšņus, kā arī protams, pilda dekoratīvu funkciju! Mēs konsultējāmies ar SIA “Dārza eksperts,” lai uzzinātu, kādu dzīvžogu labāk izvēlēties un kas jāzina par to kopšanu.

Populārākais dzīvžoga stādījums – tūja

SIA “Dārza eksperts” atzīst, ka populārākais dzīvžoga stādījums ir tūja. Tūjas dzīvžogs vislabāk pilda putekļu aizsega funkciju, un to īpaši bieži stāda tieši pilsētu teritorijās un ap ēkām, kurām nav liela teritorija, jo tūjas neveido platu dzīvžogu - vien aptuveni 70 cm, turklāt visu cauru gadu ir zaļas un dekoratīvas, nenomet lapojumu. Tūjas ir arī ļoti pateicīgas kopšanā. Ja, stādot tūjas, pienācīgi sagatavo stādījumu vietu, nebūtu jābūt problēmām ar to iedzīvošanos. Tūjas pašas par sevi pielāgojas augšanas apstākļiem daudz labāk kā citi dzīvžoga stādījumi. Pietam, šis dzīvžoga veids neprasa īpašas pūles kopšanā.

Kā jau visus augus, arī tūjas ir jāmēslo. Tas ir obligāts pasākums vismaz ik pavasari, var mēslot arī rudenī, bet tas nav tik būtiski. Ja tūjas nemēslo, tām var veidoties tukši vidi. Vasarās tās arī jālaista. Ja tūjas cieš no sausuma, tās veido brūnus augļus, kuru dēļ zūd dekoratīvais skats. Koptai tūjai ir košs, spilgts zaļums.

Tie, kam nepatīk tūjas, dažreiz izvēlas pacipreses un kadiķus dzīvžoga stādījumiem. Tomēr jāņem vērā, ka šie skuju koki prasa lielu kopšanu.

Skuju koku un citu koku, krūmu dzīvžogiem būtiski saprast, cik augsti tie būs vēlami. Ja skuju koka dzīvžogam pāraudzē augstuma brīdi, grūti dabūt atpakaļ dekoratīvu skatu. Pie sasniegta augstuma šie dzīvžogi jāuztur regulāri, cērpjot vismaz 1 reizi gadā, vēlams pavasarī, tomēr tūjas var griezt visa gada garumā. Pavisam pedantiski saimnieki skuju koku un tūju dzīvžogus cērpj 2 – 3 reizes gadā. Jārēķinās, ka no pārāk augsta dzīvžoga dabūt zemu un dekoratīvu ir daudz grūtāk, kā izaudzēt jaunu.. Ja ir nepieciešamība atjaunot skuju koku dzīvžogu, vieglāk un pareizāk ir tos likvidēt pavisam un iestādīt jaunus. Ja stādīšana nokavēta pavasarī, konteinerstādus var stādīt līdz pat rudenim. Kailsakņu stādus jāstāda līdz lapu plaukšanai.

Lapu koku dzīvžogi

Laba un populāra alternatīva skuju koku dzīvžogam ir lapu koks - skabārdis. Tā lapojums, atkarībā no sugas, uz ziemu nobrūnē, bet daļēji saglabājas. Lielākā daļa skabārzi lapojumu maina pavasarī, kad vecās lapas nobirst un uzreiz to vietā izaug jaunas. Lai arī ziemā tas nav tik dekoratīvs, savu dzīvžoga funkciju tas pilda labāk kā citi lapu koki aukstajos gadalaikos.

Tādi dekoratīvie koki kā ceriņi, spirejas, forsītijas, mežrozītes, jebkuri citi krūmi ziedēšanas laikā izskatās ļoti skaisti. Tomēr jārēķinās, ka tie arī nozied un ziemā nesaglabā lapojumu. Tomēr visi šie skaitās brīvi augošie dzīvžogi, tādēļ parasti tos necērt, līdz ar to prasa mazāku kopšanu. Šos dzīvžogus var uzstādīt lielā teritorijā, jārēķinās, ka tie aizņem platumā 1,5 – 2 metrus, tādēļ, iestādot kā dzīvžogu būtiski samazinās brīvā teritorija.

Vilkābeles, klintenes, plūmes un ceriņus, kas bijuši populāri dzīvžogi agrāk, ir atjaunojami, nogriežot tos līdz zemei. 3 – 4 gados tie visi ataug.