Kāpēc bērni kož un kā to apturēt?

Tu baudi mierīgu pēcpusdienu rotaļu laukumā, kad pēkšņi pamani, ka Tavs bērns ir iekodies sava rotaļu biedra rokā! Kā disciplinēt savu mazo vampīru un kā pasargāt savu bērnu no citiem tādiem pašiem kodējiem – šis ir jautājums, kas satrauc daudzus jaunos vecākus. Košana ir bieži izplatīta parādība mazuļiem vecumā no 1 līdz 3 gadiem. Tas gan ir mazs mierinājums, jo neviens nevēlamies uzskatīt savu bērnu par draudu rotaļu biedriem. Vēl sliktāk, ja bērns bērnu dārzā sakož citus. Kā palīdzēt novērst šāda veida uzvedību?

Kāpēc bērns kož?

Svarīgi saprast, ka pavisam mazs bērns parasti nekož ar mērķi nodarīt sāpes. Visbiežāk problēmas cēlonis slēpjas pavisam kur citur. Tipiskākie iemesli, kādēļ mazulis kož:

Košana kā izziņas process. Agrā bērnībā pasaules izziņa sākas ar muti. Pavisam mazi bērni vēl nespēj sevi atturēt no sevis interesējošā priekšmeta nogaršošanas.

Kož, lai redzētu reakciju. Daļa no izpētes ir zinātkāre. Mazi bērni eksperimentē, lai redzētu, kādu reakciju izraisīs viņu rīcība. Viņi sakož draugu vai brāli, lai dzirdētu pārsteigto skaļo kliedzienu, neapzinoties, cik sāpīga ir šī cilvēka pieredze.

Košana ir veids kā izteikt savas jūtas. Neapmierinātība, dusmas, bailes - tās ir ļoti spēcīgas emocijas, ar kurām ir ļoti grūti tikt galā īpaši, ja bērns vēl nav iemācījies runāt un nespēj tās izpaust citā veidā. Mazam bērnam košana ir veids, kā atgūt mīļāko rotaļlietu, pateikt, ka viņš ir nelaimīgs, vai paziņot citam bērnam, ka vēlas palikt viens. Problēma parasti pāriet, kad bērna valoda sāk uzlaboties.

Košana uzmanības piesaistīšanai. Dažkārt bērni kož, jo ir pamanījuši, ka šāda reakcija izsauc tūlītēju un nedalītu uzmanību. Tā kā viņi vēl nespēj iesaistīties sarunās vai arī vienmēr atrast kādu pozitīvu veidu, kā pievērst uzmanību, košana ir ļoti izplatīta. Kad bērns jūtas ignorēts, viņš nereti izlemj pārkāpt discipīnas robežas, tādēļ vienkārši veltiet saviem bērniem vairāk laika un uzmanības!

Bērns kož, jo viņam sāp smaganas – nereti mazuļiem, kuriem aug zobi, patiešām ir pietūkušas un sāpīgas smaganas un košana ir veids, kā viņi to risina.

Kā pārtraukt košanu?

Ir svarīgi reaģēt uz neadekvātu bērna uzvedību, tai skaitā uz košanu. Nākamreiz, kad bērns iekodīs, izmēģini šādas darbības:

1. Esi mierīgs un stingrs, vienkāršā, stingrā balsī pasaki bērnam “Nekod!” vai “Man sāp!”. Paskaidro, ka kost nav pareizi, bet neaizraujies ar gariem tekstiem, kamēr Tavs bērns nav pietiekami vecs, lai spētu tos uztvert.

2. Nomierini upuri, īpašu, ja sakosts ir kāds cits bērns vai draugs. Ja ir gūta trauma, notīri sakosto vietu ar ūdeni un ziepēm, ja kodums dziļš, meklē medicīnisko palīdzību. Lai bērns, kas koda, redz, ka viņa rīcībai ir sekas – kādam ir nodarīts pāri un uzmanība tiek pievērsta upurim, nevis kodējam.

3. Ja nepieciešams, nomierini arī kodēju. Mazuļi nereti neapzinās, ka košna sāp. Ja bērns jūtas satraukts par šāda veida sāpēm, nomierini viņu. Bet, ja pamani, ka bērns izmanto košanu uzmanības pievēršanai, tad labāk nepievērst uzmanību kodējam, citādi viņš jutīsies kā atalgots un tas veicinās šādu uzvedību.

4. Piedāvā alternatīvas. Ja bērna emociju līmenis un enerģija ir pārāk augsta, viņi slikti panes garlaicību. Palīdzi pievērst mazā cilvēka uzmanību interesantām pozitīvām nodarbēm, piemēram, krāsošanai, kādas spēles spēlēšanai vai dancošanai mūzikas pavadījumā.

5. Nekad nesit vai nemēģini iekost bērnam pretī – tas viņam liks saprast, ka šāda uzvedība ir pieņemama.

6. Piešķir bērnam taimautu jeb pauzi - ja košana neapstājas, reizēm efektīvi ir bērnu “nocelt no skatuves” un uz pāris minūtēm nogādāt noteiktā “nomierināšanās” vietā – piemēram, virtuvē nosēdināt pie galda vai aiznest uz savu gultu, lai nomierinās. Parasti pietiek ar vienu minūti šāda “taimauta”. Ilgāku pārtraukumu nevajadzētu mēģināt, tas var izrādīties neefektīvs – bērns var neizturēt ilgu laiku un vienkārši doties projām, ignorējot tavas norādes. Tādēļ labāk īss, bet efektīvs.

7. Veido vidi, kas ir droša kodumiem. Neatkarīgi no tā, kur atrodaties, ir svarīgi veidot vienādu attieksmi pret košanu un izpratni, ka kost nedrīkst – ne mājās, ne bērnu dārzā, ne arī kur citur. Šai ziņā ir jāspēj saglabāt kosekvence.

8. Izmanto pozitīvas uzslavas – tā vietā, lai bērna slikto uzvedību apbalvotu ar savu uzmanību, labāk vairāk pievērst vērības un paslavēt bērnu tad, kad viņš uzvedas labi un pieņemami. Tas radīs pozitīvas alternatīvas košanai, ko bērns sāks apzināti izmantot, ja viņa alkas ir uzmanības piesaistīšana.

Attīstoties valodas prasmēm, Tu vari palīdzēt savam bērnam atrast labākus veidus, kā paust negatīvas emocijas. Iemāci viņam izteikt savas emocijas, piemēram, pateikt “es esmu dusmīgs”, “man nepatīk”, “Nedari tā” u.tml. Ja Tev nepieciešama palīdzība, ārsts, konsultants vai uzvedības speciālists var palīdzēt atrast veidus, kā iemācīt bērnam pārvaldīt spēcīgas emocijas un izteikt jūtas veselīgā veidā.

Kad vajadzētu piezvanīt ārstam?

Košana ir izplatīta zīdaiņiem un maziem bērniem, taču tai būtu dabiski jābeidzas, kad bērns ir apmēram 3 vai 4 gadus vecs. Ja bērns turpina kost arī pēc šī vecuma sasniegšanas, konsultējies ar ārstu un kopīgi meklējiet cēloņus, lai varētu tikt ar šo bērna uzvedību galā.

Izlasi arī citus interesantus un noderīgus rakstus:

• Kā ērti mainīt autiņbiksītes mazajam rāpotājam?
• Bērniem ir jāļauj garlaikoties – tā uzskata sertificēts koučs Dana Gulbe
• Mazulis staigā uz pirkstu galiem – kad būtu jāsāk uztraukties un ko pasākt?
• Bērns baidās apmeklēt ārstu – ko darīt?