Kāpēc cilvēki krīzes laikā kļūst agresīvi?

Gan sociālajos medijos, gan veikalos, uz ielām un citur ikvienas saskaramies ar regulāriem dusmu un neapmierinātības uzliesmojumiem. Arī paraugoties uz sevi – jāatzīst, ka uznāk brīži, kad gribas ļauties dusmām un ir jāpiedomā, lai saglabātu mieru un spētu neielēkt šajā akacī. Par laimi, ir lietas, kas var palīdzēt mazināt šīs negācijas

Kas tad rada dusmas un agresiju?

Stress un nenoteiktība

Dusmas un aizkaitināmība ir parasta cilvēka reakcija uz stresa situācijām. Saprotams, ka pašlaik pandēmija mūsu dzīvi ir krietni ietekmējusi – sākot no ģimenes dzīves un iespējas tikties ar radiniekiem, draugiem, beidzot ar elementāru iepirkšanos vai darbu, ikdienas ieradumiem un aktivitātēm, bērnu izglītošanu u.c.

Turklāt, ja ikdienas situācijā daudziem no mums bija jau savi ieradumi vai metodes, kā tikt galā ar ikdienas stresu – piemēram, satikt draugus, aiziet uz sporta zāli, paņemt atvaļinājumu un aizbraukt kādā ceļojumā, apmeklēt labu koncertu vai vienkārši doties uz lielveikalu iepirkties un sasmelties pozitīvās emocijas – tad pašlaik liela daļa no šīm metodēm vairs nav pieejamas. Daudziem no mums tas liek meklēt jaunus veidus, kā atbrīvoties no spriedzes un negācijām. Rezultātā – viens atrod iespēju izgānīties interneta vidē, cits izgāž dusmas pār tuvākajiem.

Izlasi: Kas ir trauksme un panikas lēkmes un kā ar tām cīnīties?

Mainās mūsu iespējas parūpēties par citiem

Ikdienā pirms pandēmijas mēs bieži rūpējāmies par tuviniekiem un viņu labsajūtu, par draugiem, iesaistījāmies labdarībā… Jā, arī tagad daļēji tas viss ir iespējams. Taču, ja mēs ļoti nopietni un atbildīgi uztveram sociālās norobežošanās pasākumus, tad ne vienmēr varam apciemot radinieku ģimeni vai vecvecākus, brālēnus… Turklāt sliktākais, ka šī situācija ir ilgstoša un mēs pat nenojaušam, kad tas viss beigsies. Tas rada dusmas gan uz situāciju kopumā, gan uz sevi par to, ka nespēj to ietekmēt.

Pat Ziemassvētku laiks un labdarības iespējas – skaistās tradīcijas, kas ļāva agrāk, piemēram, apciemot mazturīgās ģimenes un klātienē iepriecināt bērnus ar dāvaniņām – šogad kļuva par virtuālu pasākumu. Priecē, ka cilvēki iesaistījās arī šādā veidā, tomēr jāteic, ka izjūtas tomēr nebija tās, kas satiekoties.

Un dusmojas arī tie, kuri ir pieraduši un zina, ka par viņiem parūpēsieties – arī viņu dzīve mainījusies – cits dusmīgs uz valdību, cits uz bezatbildīgiem līdzcilvēkiem, kas izplata infekcijas, vēl cits – uz pārāk atbildīgajiem radiniekiem, kas nebrauc ciemos…

Vērtību sistēma sabiedrībā mainās

Ja mūsu sabiedrībā katram bijušas savas noteiktas vērtības un priekšstats par to, kas ir labs, kas nav pieņemams, kas ir kultūra, kā izturēties, kā izskatīties, kādu dzīvesveidu piekopt, kā sevi parādīt, ar ko tikties, ko vilkt un kādu restorānu apmeklēt… Šobrīd nākas no daudz kā atkāpties. Restorāns vienkārši vairs nestrādā, apģērbus nopirkt nevar, koncerti izpaliek, fakts, ka tu skaisti dziedi un dejo vairs nevienu neinteresē, daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai Tu to nedarītu, vismaz ne publiski. Ja agrāk mēs lepojāmies, ka esam saliedēta ģimene vai darba kolektīvs un kopā kaut kur dodamies, tad šobrīd tas ir pat pārkāpums un nosodāma rīcība…

Jā, nenoliedzami, arī šajā jaunajā dzīvē ir daudzas pozitīvas iezīmes – esam sākuši vairāk rūpēties par savu veselību, par laiku ar ģimeni, ietaupās nauda, esam apguvuši un lieliski izmantojam virtuālās iespējas gan izglītībā gan darbā… Un domājams, ka liela daļa no šīm jaunajām lietām saglabāsies arī uz priekšu. Bet pārejas periods ir grūts, nākas par jaunu pārskatīt savu vērtību sistēmu un atrast tās stabilās lietas, uz kurām balstīties. Ja to neizdodas izdarīt – tas, protams, rada papildu stresu un dusmas.

Protams, ka ir vēl daudz un dažādi iemesli, reizēm pavisam niecīgi. Tas ir arī pārbaudījums attiecībām – esam kopā ar savām ģimenēm bez lielas iespējas izraudies. Iztur stiprākie – tie, kuriem vienam ar otru ir gana interesanti, kas ir gatavi otru cilvēku atbalstīt un pieņemt tādu, kāds viņš ir.

Līdzcilvēku agresija

Ir grūti tikt galā katram jau ar savu stresu un dusmām, bet šajā visā vēl ir jāiemācās tikt galā arī ar apkārtējo cilvēku agresiju. Vienkāršākais variants – ja šī agresija nav vērsta pret tevi – Tu vari mēģināt izvairīties no tās, mazāk lasīt komentārus sociālajos tīklos, mazāk saskarties ar negatīviem cilvēkiem.

Daudz grūtāk ir tad, ja ģimenē ir cilvēks, kas netiekot galā ar situāciju, sāk agresīvi izturēties pret tuvākajiem. Tad tas ir dubults slogs – papildus apkārtējam spiedienam vēl ir stress un nedrošība arī mājās. Pat ārpuskrīzes apstākļos ir novērots, ka tieši pēc ilgāka laika, kas pavadīts ģimenes šaurākā lokā daudz aktīvāk tiek meklēta laulības šķiršana – ja pēta iepriekšējos gadu tendences Google meklētājā, tad ik gadu pīķis ir vērojams tieši pēc Ziemassvētku un jaungada brīvdienām, kā arī vasaras otrā pusē. Pēc ilgāk pavadīta laika ar ģimeni seko lielāks šķiršanās advokātu un notāru pieprasījums, skumji, bet fakts.

Izlasi: Šķiršanās – ko nu?

Veidi, kā pārvaldīt savu aizkaitināmību

Paaugstināta stresa laikā īpaši svarīgi ir spēt iedziļināties savās emocijās un izprast tās. Velti brīdi pauzei un pārdomām par to, kā jūties, apzinies, ka vilšanās un dusmas ir normāla reakcija uz paaugstinātu stresu. Centies atrast veidus, kas palīdzēs tev tikt galā ar stresu. Meditē, sporto, dodies garās pastaigās. Varbūt pārskati savu vērtību sistēmu un pieņem, ka dažas lietas mainās. Tas palīdzēs vieglāk pieņemt situāciju un pielāgoties tai. Centies norobežoties no negatīvā, cik nu tas ir iespējams.

Regulāri sazinies ar tuvajiem cilvēkiem. Ja tas nav iespējams klātienē, tad sazvanies, saraksties un uzturi kontaktus sociālajos tīklos vai jebkādā citā formā. Līdzcilvēku atbalsts ir ļoti nozīmīgs, lai mēs saglabātu dzīves kvalitāti.

Izmanto pieejamo atbalstu.

• Konsultatīvais tālrunis pusaudžiem un viņu ģimenēm
• Kur vērsties, ja ir aizdomas par bērna seksuālu izmantošanu
• Tālruņu numuri rīdziniekiem emocionālajam atbalstam
• Izveidots tālrunis emocionālajai atslodzei, kur piezvanot var izdusmoties, izlamāties, pasūdzēties
• Kādos gadījumos palīdzēt varēs psihologs?
• Mīti par depresiju – ko saka speciālisti?
• Atkarības – kas tās izraisa un kā ārstēt?
• Laulības šķiršana – kā tas notiek?