Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Kāpēc cilvēki uzķeras uz viltus ziņām?

Viltus ziņas, attēls no Pixabay.com

Viltus ziņas, attēls no Pixabay.com

Latvijā ir strauji pieaugusi viltus ziņu un dezinformācijas izplatība aizvadīto divu gadu laikā, ko veicinājuši pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas apstākļi. Kampaņā "ES pret dezinformāciju" 2021.gada pavasarī konstatēti vairāk nekā 11 000 prokremliskās dezinformācijas izplatīšanas gadījumu. Eksperti - Mārtiņš Priedols, informācijas uztveres zinātniskais pētnieks, un Kristīne Tjarve, komunikācijas nozares praktiķe, - Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītājas Signes Bāliņas diskusiju ciklā "Zinātne bez robežām" atklāj, kāpēc daļa sabiedrības nokļūst viltus ziņu gūstā, kā tās atpazīt un nepieļaut to tālāku izplatību.

Mēs ikkatrs varam kļūt par viltus ziņu izplatītājiem

"Mēs dzīvojam informācijas pārpilnības laikmetā, kur ikviens var apmaldīties dezinformācijas līkločos un negribot kļūt par viltus ziņu izplatītājiem. Lai pasargātu sevi un apkārtējos no nepatiesas informācijas, mums ir jāsaprot, kā atpazīt viltus ziņas. Esmu gandarīta, ka arī šoreiz Inovāciju pēcpusdienas kalpoja kā uzticamas informācijas avots, kas ļauj plašākai sabiedrībai uzklausīt nozaru ekspertu viedokļus par Latvijai nozīmīgiem jautājumiem, šajā gadījumā par dezinformāciju," uzsver profesore Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja un Inovāciju pēcpusdienu iniciatore, profesore Signe Bāliņa.

Kāpēc mēs nokļūstam viltus ziņu lamatās?

Daļa cilvēku viltus ziņu lamatās nokļūst biežāk nekā citi. Mārtiņš Priedols, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes mācībspēks, šo parādību skaidro ar dažādajām komponentēm, kas ietekmē saņemtās informācijas interpretāciju.

Pirmkārt, tā ir informatīvā telpa, ko paši ap sevi izveidojam. Respektīvi, liela ietekme ir tam, kādām personām, organizācijām un informācijas avotiem kopumā sociālajos tīklos seko cilvēks. Šīs izvēles ģenerē arī pārējo konkrētā sociālo tīklu lietotāja ziņu lentu, kā rezultātā tās saturs ir atšķirīgas. "Ikdienā mēs sociālajos tīklos saņemam informāciju, kas ir ģenerēta, balstoties uz mūsu interesēm. Tā nereti var atspoguļot vienpusēju viedokli," informatīvā burbuļa fenomenu skaidro pētnieks.

Otrkārt, informācijas uztverē lielu lomu spēlē arī emocijas un attieksme. Ja iegūtā informācija saskan ar cilvēka sākotnējo viedokli par konkrēto jautājumu, pastāv daudz lielāka iespējamība, ka viņš ar to dalīsies, iepriekš nepārliecinoties par informācijas patiesumu. Vienlaicīgi eksperts atgādina: "Svarīgi paturēt prātā, ka ne visa informācija, kas saskan ar tavu viedokli ir patiesa, un otrādi. Mums ir jāmācās domāt kritiski un pieņemt to, ka arī es varu kļūdīties." Šim apgalvojumam piekrīt arī Kristīne Tjarve, Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes priekšsēdētāja, norādot, ka visbiežāk dezinformācijai tiek pakļauti cilvēki ar augstu ego, kas nevēlas ieklausīties citu viedoklī un atkāpties no savas pārliecības pat tad, ja tā nav balstīta patiesos faktos, kā arī tie, kuri dažādu iemeslu dēļ neseko līdzi pasaules notikumiem, nepārzina dažādus aspektus, cēloņus, kādēļ kaut kas notiek vai nenotiek.

Kā atpazīt viltus ziņas?

Viens no sarkanajiem karogiem, kas var liecināt par viltus ziņām, ir skandalozs un sensacionāls virsraksts un provokatīvs vizuālais materiāls. K.Tjarve izceļ, ka īpaša vērība jāpievērš aculiecinieku publicētājiem attēliem un video. "Nereti nepatiesas informācijas izplatīšanai tiek izmantoti veci attēli, kas tiek pozicionēti kā tikko uzņemti kadri," skaidro eksperte. Mūsdienās ir publiski pieejamas dažādas programmas, ar kuru palīdzību var iegūt detalizētu informāciju par attēlu, kas publicēts internetā.

Komunikācijas eksperte K.Tjarve aicina vienmēr noskatīties, izlasīt vai noklausīties publicēto materiālu līdz galam, kā arī noskaidrot informācijas avotu un minēto faktu patiesumu. Savukārt, ja ir šaubas par kāda medija paustās informācijas patiesumu, nepieciešams noskaidrot, vai medija portālā ir norādīta kontaktinformācija un rakstu autoru vārdi, uzvārdi. Tie jautājumi, ko var atrasināt ikviens individuālā līmenī.

"Lai mēs sekmīgi cīnītos ar dezinformāciju un viltus ziņām, ikvienam ir jāattīsta sava medijpratība jeb zināšanas un prasmes, kas var palīdzēt izprast informācijas avotus un iegūt prasmi praktiski izmantot medijus, tai skaitā sociālos tīklus," atgādina Tjarve, piebilstot, ka cīņa ar dezinformāciju ir maratons, nevis sprints.

Vispareizāk ir neiesaistīties - nevajadzētu arī komentēt

Komunikācijas eksperti iesaka cilvēkiem neiesaistīties nepatiesas informācijas komentēšanā vai izplatīšanā, arī tad, ja tas publicēts ar mērķi brīdināt par dezinformāciju. Diemžēl arī šāda rīcība veicina viltus ziņu izplatību. Eksperti aicina cilvēkus aizdomu gadījumā par nepatiesas informācijas izplatīšanu ziņot sociālo tīklu platformās, Latvijas Drošāka interneta centra mājaslapā, mobilajā lietotnē un sociālajos tīklos, kā arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentam. Sniedzot drošības iestādēm informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem un draudiem nacionālajai drošībai, iesniegumam nepieciešams pievienot pamanītā komentāra vai ieraksta ekrānšāviņu, interaktīvo saiti un īsu informāciju par tās izplatītāju.

Atceries, ka meļi un krāpnieki ir visriņķī un viņi izmantos jebkuru iespēju izmantot mūsu paļāvību, nebaidoties aizskart pat tādas tēmas kā karš Ukrainā. Agrita kā reiz tieši ar to saskārās brīvprātīgajā darbā (zemāk video).

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...