Kas jāievēro, pavairojot un pārdodot mājdzīvnieku

Nereti dzīvnieku iegāde mēdz izvērsties nevis, lai dotu četrkājainajam draugam mīļas un rūpīgas mājvietas, bet gan lai izmantotu viņus ļaunprātīgai labuma gūšanai. Dzīvnieku pavairošanai jābūt pārdomātai, nevis biznesa idejai, nerūpējoties par dzīvnieka labklājību. Lai ierobežotu nelegālu tirdzniecību ar mājdzīvniekiem un aizsargātu patērētāju intereses, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina iedzīvotājus, kuri nodarbojas ar dzīvnieku pavairošanu un tirdzniecību, ņemt vērā Latvijā noteiktos normatīvus, kas regulē šo nodarbošanos.

Pavairojot dzīvniekus, jāievēro normatīvie akti!

PVD atgādina, ka ar dzīvnieku pavairošanu un tirdzniecību drīkst nodarboties personas, kuras ir apmācītas dzīvnieku labturības jomā, nodrošinot vairāku normatīvajos aktos noteiktu prasību izpildi, tostarp:

1. vienam dzīvniekam nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens gadā;

2. suņiem, kurus pavairo, jābūt apzīmētiem (čipētiem) un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā (LDC);

3. suni, kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi, jaunajam īpašniekam var atdot ne ātrāk kā pēc dzīvnieka astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas; kaķi un mājas sesku, kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, ne ātrāk kā pēc desmit nedēļu vecuma sasniegšanas;

4. šķirnes dzīvniekiem jābūt ierakstītiem Latvijā registrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā;

5. kucēnam, kas tiek pārdots, jābūt reģistrētam LDC uz atsavinātāja (pārdevēja) vārda; notiekot īpašnieka maiņai, dzīvnieks jāpārreģistrē, LDC reģistrā norādot jauno īpašnieku un jauno turēšanas vietu;

6. dzīvniekiem jābūt vakcinētiem pret infekcijas slimībām un pret trakumsērgu, ja dzīvnieks sasniedzis 3 mēnešu vecumu;

7. par tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem jāinformē PVD.

Tāpat PVD atgādina - ja vienā adresē tiek turēti pieci un vairāk vienas sugas siltasiņu dzīvnieki, kas vecāki par 6 mēnešiem, vienalga, vai tos ir vai nav plānots pavairot un atsavināt jeb pārdot, par dzīvnieka turēšanas vietu ir jāinformē PVD.

Arī VID kontrolē dzīvnieku pārdošanu

VID tām fiziskajām personām, kuras reģistrējušas PVD dzīvnieku turēšanas vietas, bet nav reģistrējušas saimniecisko darbību, saistītu ar dzīvnieku audzēšanu, izsūta paziņojumu ar atgādinājumu par saimnieciskās darbības reģistrēšanu vai precizēšanu un aicinājumu deklarēt gūtos ienākumus un nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par taksācijas periodiem, kuros tika un tiek veikta saimnieciskā darbība, vai sniegt pamatotu paskaidrojumu par saimnieciskās darbības nereģistrēšanas iemesliem, saskaņā ar 2018.gada 31.janvāra norādījumiem "Norādījumi darbam ar fiziskajām personām, kuras, iespējams, veic nereģistrētu saimniecisko darbību".

Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Fiziskās personas darbību uzskata par saimniecisko darbību, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1. darījumu regularitāte un sistemātiskums - trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;

2. ieņēmumi no viena darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu - mēbeļu, apģērba un citu lietu) atsavināšanas;

3. darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties dzīvnieku?

PVD aicina pircējus būt uzmanīgiem - iegādājoties suni, pārliecināties, ka dzīvnieks ir sasniedzis nepieciešamo vecumu, ka tas ir čipēts un reģistrēts LDC, ka dzīvniekam veiktas visas nepieciešamās vakcinācijas un līdzi tiek doti identifikācijas dokumenti. Turklāt, lai pretenziju gadījumā varētu pierādīt pirkuma faktu, jābūt pirkumu un maksājumu apliecinošam dokumentam.

Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku Eiropas Savienībā (ES), tas kopā ar īpašnieku Latvijā drīkst iebraukt ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi. Savukārt, ieceļojot ES no trešajām valstīm, kā ceļojuma dokuments ir jāuzrāda veterinārais sertifikāts, bet, ja dzīvnieks tiek pārvietots bez īpašnieka - veterinārais sertifikāts un dzīvnieka pase.

Lasi arī:

• Kā pareizi rūpēties par mājdzīvniekiem, mainoties gadalaikiem?
• Armanda Simsona ģimenei pievienojies četrkājains draugs
• Veselības pārbaude kā dzīvnieka laimīga mūža kvalitātes pamats
• Ģimenē ienāk suns! Sapņi un realitāte