Mūsu miega kvalitāte un daudzums ietekmē visas dzīves jomas.
No ikdienas funkcionēšanas līdz garastāvoklim un mūsu sirds veselībai miegam ir
izšķiroša nozīme mūsu labsajūtā. Viena no mazāk zināmajām miega ietekmēm ir tā,
kā tas ietekmē imūnsistēmu, kas ir atbildīga par cīņu pret infekcijām, slimībām
un slimībām. Labs, kvalitatīvs miegs var ievērojami uzlabot imūnsistēmas
stiprināšanu un veselību. No otras puses, slikts miegs var kaitēt imūnsistēmai,
padarot mūs vairāk pakļautus saslimšanai. Cik lielu risku mēs uzņemamies,
neguļot? Pētījumi lēš, ka gulēšana piecas stundas vai mazāk naktī palielina
mirstības risku visu iemeslu dēļ par 15 procentiem. Faktiski katrs trešais
pieaugušais nesaņem pietiekami daudz miega, tādējādi palielinot risku saslimt
ar hroniskām slimībām, piemēram, aptaukošanos, diabētu un augstu
asinsspiedienu.
Ir svarīgi saprast saistību starp miegu un imūno veselību.
Lūk, viss, kas jāzina par to, kāpēc miegs ir nepieciešams imūnsistēmai.
Kā miegs un imūnsistēma ir savstarpēji saistīti?
Tā vietā, lai teiktu "slims un noguris", to
vajadzētu dēvēt par "noguris, tāpēc slims". Tas ir tāpēc, ka nomoda
stundās mūsu smadzenes un ķermenis izmanto īpašus ķīmiskos sūtņus, kas
pazīstami kā neirotransmiteri, lai sazinātos informācija no nervu sistēmas uz
imūnsistēmu (un pārējo ķermeni).
Miega režīms palīdz papildināt "šo ķīmisko vielu
krājumus, vienlaikus "izskalojot šūnu atkritumu produktus veselīgai
darbībai nākamajā dienā". Ja cilvēks piedzīvo sliktas kvalitātes miegu vai
nesaņem pietiekami daudz miega, tiks izveidots mazāk neirotransmitera molekulu.
Tas nozīmē, ka daudzas ķermeņa funkcijas, tostarp mūsu imūnsistēmas,
nedarbosies optimāli.
Viena izpausme ir tāda, ka imūnsistēma un hormonus ražojošā
endokrīnā sistēma nespēs "sarunāties" savā starpā, kā rezultātā
pasliktināsies veselība. Ja veselīgs miegs laika gaitā tiek pārtraukts, mēs
esam pakļauti lielākam vīrusu infekciju un autoimūnu anomāliju riskam. Miega
trūkums galu galā vājina mūsu imūno aizsardzību.
Miega laikā mūsu ķermenis ražo vairāk balto asins šūnu un
citokīnu, kas darbojas kā imūnsistēmas vēstneši un palīdz cīnīties pret
infekcijām un slimībām. Tādēļ slikts miegs samazina abu šo infekciju apkarotāju
skaitu, tādējādi apdraudot veselību. Tāpēc daudzi ārsti iesaka, piemēram,
kvalitatīvi izgulēties pirms vakcinācijas, kas ļauj organismam ražot vairāk
antivielu.
Ja esi pakļauts saaukstēšanās vai gripas riskam, slikta
miega kvalitāte un/vai īsāks miega ilgums vairākas nedēļas pirms sastapšanās ar
gripas vai citu vīrusu var palielināt iespēju ar to saslimt. Īsāk sakot - miega
trūkums padara cilvēku vēl uzņēmīgāku pret saaukstēšanos.
Miegam ir vēl lielāka nozīme, kad esi slims
No otras puses, labs miegs, kamēr esi slims, var palīdzēt
uzturēt veselīgu saikni starp imūnsistēmu un miega ciklu. Kad mēs inficējamies
ar patogēnu, piemēram, COVID-19 vai gripu, mūsu imūnsistēma sāk pilna mēroga
uzbrukumu un ievērojami palielina savu aktivitāti.
Ja esi kādreiz juties miegains, kamēr esi slimoji? Imūnās
aktivitātes izmaiņas gandrīz vienmēr ietekmē mūsu miegu, parasti noved pie
ilgāka miega laika un dod mums vēlmi gulēt arī dienas laikā. Tā kā dziļš vai
lēns miegs stiprina mūsu imūnsistēmu un rada antivielas un T-šūnas, kad slimojam, miegs ir svarīgāks nekā jebkad
agrāk. Lēna viļņa miega laikā tiek atbrīvoti augšanas hormoni. Augšanas hormonu
uzdevums ir palīdzēt audiem atjaunoties, stimulēt šūnu dalīšanos un aizstāt
vecas un bojātas šūnas.
Zemāk noskaties un uzzini, cik daudz vai, drīzāk, maz, gulēja
Agrita pēc šķiršanās ar Jāni!
Lasi arī:
Daži
interesanti fakti par miegu
Kāda
ir ērtākā aizmigšanas poza Renāram Zeltiņam