Kazu grava, 1188
“Es neticēju, ka kas tāds Latvijā vispār ir ieraugāms!” – tādas ir pirmās emocijas, kas pārņem, kad caur meža taku nonāc pie Kazu gravas jeb Septiņavotu ūdenskrituma. Jau pati taka uz to priecē acis, jo, ja ūdenskritumam pienāc no lejas puses – tad noteikti iesi garām asarojošai klints sienai, no kuras tek sīkas ūdens tērcītes. Neilga pastaiga pa mežu un tad paveras skats, kas liek apstāties un vienkārši baudīt mirkli. Kazu grava ir brīnišķīga vieta, ko apmeklēt arī ģimenēm ar bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas lielus attālumus mērot nevar. Ja dodies ar bērnu ratiņiem – tad visticamāk, nenonāksi pie ūdenskrituma no apakšas, taču augšpusē ar ratiem var nonākt pavisam Tuvu un piekļūt pavisam klāt, ja mazuli paņemsi rokās – nebūs grūti mērot pēdējos metrus, lai nonāktu ūdenskrituma pakājē.
Kazu gravas ūdenskritums – augsts, akmeņains, skaļš – jau tuvojoties tam, ir dzirdama ūdens skaņa. Kādu brīdi vienkārši stāvu un baudu un tad saprotu – gribas tuvāk, vēl tuvāk – ieraudzīt, sadzirdēt un sajust šo brīnumaino spēku. Ūdenskritumam ir iespējams pieiet pavisam tuvu klāt. Pieķeru sevi pie domas, ka lielie, slidenie akmeņi tā vien vilina – gribas pa tiem palēkāt. Nekas patiesībā šeit neliecina par šīs skaistās vietas veidošanās laiku. Šis brīnums ir veidojies vietā, kur agrāk atradies Lībānu-Jaunzemju karjers, dabai pārņemot cilvēka iesākto darbu un pārvēršot to īstā mākslā.
Kazu gravas ūdenskritums atrodas Vidzemes pusē - Priekuļu novadā, netālu no Cēsīm. Ja dodies ar mašīnu no Cēsīm Valmieras virzienā pa ceļu P20, aptuveni pēc 1km no Cēsu Robežas labajā pusē ir iespējams piestāt (pakalnītē pirms dzelzceļa pārbrauktuves). Laukmalē koku paēnā ir pavisam neliels laukumiņš, kas liecina par to, ka agrāk te visticamāk ir bijis iebraucams ceļš. Te auto ir jāatstāj un ceļš turpinās kājām. Aptuveni 1km gara pastaiga gar lauka malu pa taku, kas iesniedzas mežā. Pēc neilga laika, labajā pusē būs manāmas klintis ar avotiem, turpinot ceļu gar tām, jau pavisam drīz ūdenskritums pats tevi sauks – skaņa ir dzirdama jau pa gabalu. Neapmaldīsies.
Noteikti ir vērts te atbraukt arī ziemā – meža taka gan, iespējams, būs brienama, taču ūdenskritums sala laikā izskatoties fantastiski.
Ielūkojies arī šajos rakstos:
Kazu grava, 1188