Ko darīt, ja bērni dārziņā imitē intīmas darbības

"Centrā Dardedze" regulāri vēršas vecāki vai pedagogi, kuri sastapušies ar skolas vecuma bērnu darbībām, kas īsti neatbilst bērnu vecumposmam: sākumskolas klašu skolēni mēdz skatīties un viens otram rādīt pornogrāfiskus materiālus, kā arī paši izmēģināt redzēto skolas tualetēs vai pie draugiem mājās. Ko pieaugušajiem darīt, lai bērnus no tā pasargātu? Aicinām iepazīties ar dažiem no tiem.

Mūsdienās, kad bērni sāk lietot viedierīces un internetu jau ļoti agrā vecumā, ir teju neizbēgami, ka bērns saskarsies arī ar pornogrāfiju. Varbūt viņš to atrod nejauši, varbūt parāda kāds draugs vai arī bērns ziņkārības vadīts to uzmeklē interneta plašumos, taču skaidrs ir viens - pornogrāfija (tostarp arī ļoti vardarbīga) bērna viedierīcē ir pieejama klikšķa attālumā, un daudzi to redz jau sākumskolas pirmajās klasēs.

Pornogrāfija pārāk viegli pieejama

Tā kā pornogrāfija ir pieejama tik brīvi, daudziem bērniem nav skaidrs, kā un kāpēc no tās vajadzētu izvairīties. Tajā pašā laikā jāatceras, ka mūsdienās pornogrāfija vairs nav tikai žurnāls ar skaisti nofotografētiem ķermeņiem - nospiedoši liela daļa no pornogrāfiskajiem materiāliem ietver vardarbību, sievietes pazemošanu, incestu un citas nevēlamas tēmas. Kad bērns ar pornogrāfiju sastapties, tā viņu var nopietni ietekmēt - kādiem var rasties paliekošas nepatīkamas izjūtas, citiem - interese to skatīties vēl un vēl. Tāpat pornogrāfija var veidot bērnam pirmo spēcīgo iespaidu par to, kādas ir sieviešu un vīriešu attiecības, turklāt ir bērni, kuri mēģina redzēto izmēģināt ar citiem vienaudžiem - piemēram, laiza viens otram dzimumorgānus vai veic citas darbības.

Saprotams, ka šādas darbības bērnu vidū nav pieļaujamas, tāpēc, ja to ierauga, piemēram, skolas personāls, reakcija mēdz būt emocionāla un asa - bērni var tikt kaunināti, vainoti, iebiedēti, piespiesti citiem atvainoties, savukārt vecākus mēdz pārņemt bažas par bērnu seksuālo orientāciju. Taču svarīgi atcerēties, ka bērnu sodīšana nepalīdzēs viņiem saprast, kas īsti ir noticis un kāpēc savus "eksperimentus" neturpināt. Savukārt, otrs "grāvis", kurā iekrīt pieaugušie, ir šādu situāciju pilnīga ignorēšana un neiejaukšanās.

Kādai jābūt pieaugušo reakcijai

Vēlamā pieaugušo reakcija būtu šāda: pirmkārt, ja bērni tiek "pieķerti" skatāmies vai darām vecumam neatbilstošas darbības, skaidri un nosvērti tās jāaptur - tāpat kā cita veida bērnu savstarpējas vardarbības gadījumos. Tālāko sarunu ar iesaistītajiem bērniem vajadzētu vest speciālistam ar zināšanām par to, kā cieņpilni runāt ar bērniem par sensitīvām tēmām - piemēram, skolas psihologam. Ieteicams, ka saruna notiek ar bērnu divatā, nevis bērnam ar pieaugušo "komisiju", jo ir svarīgi veidot atklātu sarunu, noskaidrot notikušo, iesaistīto cilvēku loku un iespējamos cēloņus. Nereti bērna uzvedībā izpaužas viņa neapmierinātās emocionālās vajadzības vai bērna paša nelabvēlīgā pieredze.

Izglītības iestādes darbiniekiem jārunā ar bērnu vecākiem

Otrkārt, skolai par problēmsituāciju būtu individuāli jāizstāsta iesaistīto bērnu vecākiem. Svarīgi palīdzēt vecākiem saprast notikušo, izskaidrojot, ka kaitējoša seksuāla uzvedība starp bērniem nav retums, taču, kopīgi sadarbojoties un palīdzot bērniem, to ir iespējams veiksmīgi novērst. Vērtīgi pārrunāt to, kā labāk nereaģēt, kā pieskatīt bērna aktivitātes viedierīcēs un ar draugiem un ko pārrunāt ar bērnu ģimenē vai pie speciālista. Nopietnos kaitējošas seksuālas uzvedības gadījumos būtu nepieciešams piesaistīt arī sociālo dienestu veikt ģimenes risku izvērtējumu. Ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes vai seksuālās darbībās iesaistīti pieaugušie, nepieciešams ziņot arī Valsts policijai.

Lai skolā notikuša gadījuma risināšana negulstas tikai uz viena darbinieka vai vadītāja pleciem, vēlams skolās veidot vardarbības novēršanas komandas, jau preventīvi izstrādājot skaidras vadlīnijas un rīcības algoritmus. Tādējādi arī par rīcību kaitējošas seksuālas uzvedības gadījumā lēmums par nepieciešamajām darbībām, citu speciālistu vai iestāžu iesaisti tiktu pieņemts kopīgi. Būtisks solis skolai ir arī nedrošo vietu apzināšana, noskaidrojot par to arī pašu skolēnu viedokli un paredzot tajās konkrētus drošības pasākumus. Tāpat svarīgi, lai skolā būtu skaidri noteikumi par viedierīču lietošanu un telefonu glabāšanu.

Treškārt, visiem klases bērniem būtu nepieciešama izglītojoša informācija par to, kā apzināties savas un citu ķermeņa robežas, kā tās nepārkāpt, kā un kāpēc izvairīties no nevēlama satura internetā, kā arī pie kā vērsties gadījumā, ja nonāc nepatīkamā vai mulsinošā situācijā. Tāpat arī citu bērnu vecākiem jāsniedz vispārīgu informāciju par preventīviem soļiem, ko iesakām ar bērniem pārrunāt un pievērst uzmanību. "Centrs Dardedze" ir sagatavojis preventīvu padomu apkopojumu gan skolām, gan vecākiem.

Lasi arī:

Kā rīkoties, ja bērnam nepatīk audzinātāja

Ko darīt, ja bērns aizrāvies ar saltiņiem?

Kā efektīvi motivēt bērna talantus