Vasara ir vienlaikus prieka un traģēdiju pilns laiks, kas saistīts ar negadījumiem, atpūšoties pie ūdeņiem. Ūdens karstā laikā ļoti vilina atveldzēties, un cilvēki labprāt nododas ūdens izpriecām dažādās ūdenstilpnēs. Negadījumi var notikt pat ar apzinīgākajiem. Pēkšņa temperatūras maiņa var pakļaut pat prasmīgu peldētāju riskam iegūt krampjus. Ko darīt tādās reizēs, kad peldoties sarauj krampi?

Kas ir krampji?

Krampji ir pēkšņa, no gribas neatkarīga muskuļu saraušanās jeb muskuļu spazmas, kas ir ļoti sāpīgas. Krampju laikā, it sevišķi, ūdenī, cilvēks var krist panikā, zaudējot paškontroli ne tikai pār savu ķermeni, bet arī emocijām. Parasti krampji iemetas apakšstilbā vai kājas pirkstos, arī pēdās, retāk rokās un roku pirkstos.

Kāpēc peldoties sarauj krampi?

Ja krampi sarauj peldoties, bieži vien, panikā krītot un nespējot pakustināt ekstremitāti, cilvēks sāk ļoti strauji kustēties ūdenī, kā rezultātā grimst, sarijas ūdeni un var noslīkt. Tieši nekontrolēta rīcība un neziņa, kā rīkoties, ja ūdenī sarauj krampi, tādās situācijās ir iemesls cilvēku noslīkšanai ik gadu. Ir vairāki iemesli, kāpēc peldoties var saraut krampi:

Krasa ķermeņa temperatūras maiņa

Biežākais iemesls, kādēļ peldoties sarauj krampi, ir tas, ka cilvēks pirms peldes ir bijis sakarsis. Ūdens temperatūra atklātās ūdenstilpnēs un arī baseinos ir krietni zemāka par ķermeņa temperatūru. Krasās temperatūras maiņas dēļ ķermenī tiek kairināti nervi, kā rezultātā tiek izraisīts krampis.

Fiziska pārslodze

Arī fiziska pārslodze var būt par iemeslu krampim ūdenī. Tas var būt gadījumos, ja cilvēks ir pārvērtējis savas sportiskās dotības, piemēram, dzīvojot mazaktīvu dzīvesveidu pēkšņi izdomā, ka var nopeldēt lielu distanci. Arī nogurums pēc intensīvi smaga darba var radīt fizisku pārslodzi pat prasmīgam peldētājam.

Nepareiza elpošana

Peldoties jāievēro pareiza un vienmērīga elpošanas tehnika. Ir jāieelpo pietiekami daudz gaisa un vienmērīgā ritmā, ko jauni peldētāji neievēro. Tie, kuri sekli elpo peldēšanas laikā ir pakļauti lielākam krampju rašanās riskam.

Nepareiza peldēšana

Tāpat kā elpošanai, arī peldēšanai jābūt ritmiskai un simetriskai. Ja peldoties kāda ekstremitāte tiek noslogota vairāk, tā ātrāk nogurst, rodas pārslodze. Ķermenim jākustas brīvi un tas nedrīkst būt saspringts.

Dehidrācija

Lai cik ironiski tas nebūtu, peldot ūdenī cilvēks, kurš par maz dzer ūdeni, var fiziski izjust ūdens trūkumu organismā, kas izraisa krampjus.

Magnija trūkums

Magnija trūkums organismā tiešā veidā iespaido muskuļu darbību. Magnija trūkuma gadījumā muskuļos rodas spazmas jeb krampji.

Bailes no ūdens

Bailes no ūdens rada stresu, kā rezultātā cilvēka organisms saspringst, un var rasties muskuļu krampji. Tas gadās, ja cilvēkam ir bijusi nepatīkama peldēšanas pieredze, piemēram, bērnībā. Arī gadījumos, ja persona reti peld, nav pārliecināta par savām peldēšanas prasmēm, ir stresā.

Kā izvairīties no krampju rašanās peldoties?

Sakarsušam ķermenim jāatdziest pakāpeniski. Tādēļ ūdeni jāiet lēnām, pieradinot ķermeni pie ūdens temperatūras, ļaujot ķermeņa temperatūrai nedaudz atdzist.

Dzer pietiekami daudz ūdeni!

Lieto magniju saturošus produktus, piemēram, dateles, banānus, žāvētas aprikozes, avenes un kazenes. Nepieciešamības gadījumos var lietot papildus magniju, ko var iegādāties aptiekās. Pirms tam gan konsultējies ar ārstu un pārliecinies, ka Tavam organismam tik tiešām trūkst magnijs.

Trenē elpošanu!

Elpošanas vingrinājumi ir lielisks veids, kā apgūt pareizu elpošanas tehniku, turklāt tie uzlabo vispārējo organisma veselības stāvokli, arī emocionāli.

Atpūties!

Nedodies peldēties noguris.

Peldi tikai vietās, kur vari ar kājām aizsniegt gultni. Tādējādi Tu vari vienmēr nostāties kājās un atpūsties, kad jūti pārslodzi peldoties, gan arī krampja gadījumā būsi daudz drošākā situācijā, ar iespēju piecelties.

Ko darīt, ja sarauj krampi peldot?

Pirmais un galvenais noteikums – saglabā mieru! Panikas laikā cilvēks nespēj racionāli izvērtēt situāciju un rīkoties.

Izmanto pārējās ķermeņa ekstremitātes! Parasti peldoties krampis tiek sarauts vienā kājā. Lai arī cik sāpīgi tas tādā brīdī nebūtu, atceries, ka Tev ir vēl divas rokas un viena kāja, ar kuru palīdzību vari atbrīvot sevi no krampja vai vismaz izpeldēt drošā vietā, kur var vismaz pie kaut kā pieturēties līdz krampis pāriet vai nostāties kājās.

Krampi var pastiept, piespiest pamasēt, lai tas ātrāk pārietu. Krampi kājās var noņemt papēža piespiešana pie dibena muskuļiem. Ikru krampjus var samazināt izstiepjot kāju, spiežot uz celi, kā arī pavelkot kāju pirkstgalus uz savu pusi. Kāju un roku pirkstu krampjus var samazināt, saspiežot un atlaižot pirkstus. To visu ir daudz vieglāk izdarāms, ja neatrodies tādā ūdens dziļumā, kas sniedzas pāri galvai. Tad var vienkārši nostāties uz vienas kājas un veikt stiepjošas, masējošas darbības kājai, kurā iemeties krampis. Arī ja ir pie kā pieturēties, piemēram, laipa, šis process nav grūti izdarāms. Atliek vien nogaidīt nelielu brīdi, līdz krampis pāriet. Dziļumā esot, pasauc kādu palīgā, nekrīti panikā un lēnām centies virzīties, peldēt uz krastu. Var mēģināt peldēt uz muguras, tā bieži vien ir vieglāk. Lai zinātu vairāk, kā rīkoties šādās situācijās, noskaties pievienoto video.