Neregulāras mēnešreizes - kādi ir neregulāra cikla cēloņi?

Normāla menstruālā cikla ilgums vidēji ir 28 dienas, taču dažādām sievietēm tas atšķiras – regulārais cikls var būt garāks vai īsāks – no 21 līdz pat 40 dienām un tas ir normāli, ja cikla ilgums visos periodos ir līdzīgs. Taču, ja laiks starp menstruācijām katru periodu ir dažāds, kā arī mēnešreižu ilgums atšķiras – piemēram, vienreiz asiņošana ilgst 2 dienas, bet citreiz – nedēļu, tad jāsāk pievērst uzmanību sievietes veselībai. Neregulāros periodus var izraisīt dažādi cēloņi, piemēram, hormonu izmaiņas. Tieši tādēļ vecumposmos, kam raksturīgas hormonu svārstības (jaunām meitenēm puberitātes vecumā, kā arī dāmām pirms menopauzes) neregulārs cikls vērojams biežāk.

Taču hormoni nav vienīgais iemesls neregulāram menstruālajam ciklam. To var izraisīt arī citi cēloņi:

Pārāk daudz sporta un liels svara zudums

Sievietes, kas aktīvi nodarbojas ar sportu, nereti var nodarīt arī nopietnu kaitējumu savai veselībai. Pārmērīga fiziskā slodze un nepietiekams uzturs vai abu apvienojums var izraisīt amenoreju, kas saistās ar nepietiekamu enerģijas daudzumu. Tas nozīmē, ka ķermenis palēlina metabolismu un pārtrauc ovulāciju, lai taupītu enerģiju. Aktīvs dzīvesveids ir laba lieta, bet sporta nodarbībām jābūt tādām, lai sievietes veselība neciestu.

Ēšanas traucējumi un ķermeņa svars

Ķermeņa masas izmaiņas var ietekmēt menstruālo ciklu. Ir divas galējības – pārāk liela vai pārāk maza masa.

Ja uzņemtās kalorijas tiek ierobežotas pārmērīgi ar mērķi zaudēt svaru, kā arī nav sakārtoti veselīgas ēšanas paradumi, sekas ir līdzīgas - ķermenis sāk taupīt enerģiju un pārtrauc ovulāciju. Lai atsāktos menstruālais cikls nepieciešams atgūt enerģiju un palielināt ķermeņa masas indeksu līdz normālam.

Arī pārmērīgs liekais svars un ķermeņa tauki var izraisīt neregulāru ciklu. Sievietēm ar lieko svaru neregulāra cikla pazīmes vērojamas biežāk, turklāt šīm dāmām biežāk raksturīgs arī policistisko olnīcu sindroms.

Kontracepcijas tablešu maiņa vai noteikti medikamenti

Dažas pretapaugļošanās tabletes var izraisīt periodu apstāšanos vai veicināt neregulāras mēnešreizes. Cita veida zāles, ko dažreiz sauc par sezonālām tabletēm, cilvēkam var izraisīt tikai četrus periodus gadā. Ikviena sieviete ir atšķirīga, un tablešu iedarbība ne vienmēr ir paredzama. Ja nesen esi sākusi lietot jaunas tabletes, iespējams, tavam ķermenim būs nepieciešams laiks, lai pielāgotos. Tomēr noteikti neaizmirsti par to painformēt arī savu ārstu.

Stresa ietekme uz menstruālo ciklu

Kaut arī zināms stress normālās devās mums var palīdzēt sasniegt daudz vairāk un var būt arī noderīgs, tomēr pārāk daudz stresa var negatīvi ietekmēt veselību. Ķermenis ir jutīgs pret jebkādiem neparedzētiem traucējumiem. Pārmērīga satraukšanās var izraisīt gremošanas sistēmas traucējumus, caureju, biežu urinēšanu un sāpes vēderā; plaušu sistēma var reaģēt ar ātru elpošanu. Tāpat var tikt ietekmēta arī sievietes reproduktīvā sistēma. Dažām sievietēm stress var būt neregulāru periodu cēlonis. Palielinoties stresa līmenim, pastāv iespēja, ka menstruācijas uz laiku apstāsies - stāvoklis, kas pazīstams kā sekundāra amenoreja. Daži no dzīves stresa gadījumiem ir neizbēgami, taču labā ziņa ir tā, ja Tu vari iemācīties pārvaldīt stresu. Vingrošana, mierīga miega režīms, veselīgs uzturs, uzticēšanās draugiem un ģimenei un veselīgas sabiedriskas aktivitātes var potenciāli mazināt stresa ietekmi uz Tavu veselību.

Policistisko olnīcu sindroms (PCOS)

Kas ir policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir izplatīta veselības problēma, kas var skart pusaudžu meitenes un jaunas sievietes. Tas var izraisīt neregulāras menstruācijas, apgrūtināt periodus vai pat apstādināt tos. Tas arī var izraisīt meitenes lieko apmatojumu un pūtītes.

Ir uzskats, ka PCOS saistās ar hormonu nelīdzsvarotību. Sievietes ķermenī ir dažādi dzimumhormoni - estrogēns un progesterons, kā arī androgēns. Virsnieru dziedzeri arī veido androgēnus. Šie mazie dziedzeri atrodas virs katras nieres. Šie hormoni regulē meitenes menstruālo ciklu un ovulāciju (kad olšūna izdalās). Androgēnus dažreiz sauc par "vīriešu hormoniem", bet sievietes ķermenis tos arī veido. Meitenēm ar PCOS ķermenis ražo vairāk nekā parasti androgēnu nekā nepieciešams, savukārt tas var traucēt olšūnu attīstību un izdalīšanos, kā rezultātā iztrūkst ovulācijas, jo olšūnas neizdalās.

Problēmas ar vairogdziedzeri

Vairogdziedzerim ir svarīga loma reproduktīvajā veselībā. Tas ietekmē olvnīas un netieši mijiedarbojas arī ar dzimumhormonus saistošo globulīnu (olbaltumvielu, kas saista dzimumhormonus). Nepietiekama vairogdziedzera darbība nozīmē, ka būs hormonu ražošanas traucējumi, kā rezultātā tiek ietekmēts menstruālais cikls – no smagas asiņošanas līdz pat retām vai neesošām mēnešreizēm. Vairogdziedzera radīto hormonu trūkums var kavēt ovulāciju un tas var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos. Tādēļ, ja menstruālā cikla laikā rodas neparasti simptomi, ir vērts parunāt ar ārstu vairogdziedzera problēmām.

Dzemdes fibroīdi

Fibroīdi ir labdabīgi izaugumi, kas veidojas uz dzemdes gludās muskulatūras. Fibroīdi ir diezgan izplatīti un reizēm tiem nav nekādu simptomu, bet citkārt, atkarībā no to lieluma un atrašanās vietas, simptomi var mainīties. Fibroīdi, visbiežāk attīstās sievietēm 20 un 30 gados un mēdz izzust, kad sieviete sasniedz menopauzi. Tas ir pamatoti, jo tiek uzskatīts, ka galvenais fibroīdu cēlonis ir liekā estrogēna rezultāts, un šī hormona līmenis sāk samazināties, kad sievietes mēnešreizes apstājas. Izplatītākais dzemdes fibroīdu simptoms ir ļoti smagi menstruālie periodi. Dažkārt tie var izraisīt arī sāpes un diskomfortu vēderā.

Dažas vienkāršas darbības, kuras varat veikt mājās, var palīdzēt mazināt fibroīdu iedarbību:

Pareizs uzturs var līdz minimumam samazināt fibroīdu augšanu. Tas rada mazāku slodzi aknām, kas savukārt rūpējas par estrogēna pārstrādi.

Kontrolē savu svaru! Liekais svars un aptaukošanās var ietkemēt hormonu līdzsvaru ķermenī. Taukaudu pārpalikums var izraisīt estrogēna uzkrāšanos un tas veicina dzemdes fibroīdu augšanu.

Dzemdes gļotādas sabiezēšana un rētas

Mazāk izplatīts iemesls menstruācijas ietekmējošs iemesls ir smagas rētas (saaugumi) no dzemdes gļotādas - stāvoklis, ko ārsti sauc par Ašermana sindromu.

Ārstēšana

Bieži vien neregulāra perioda īpaša ārstēšana nemaz nav nepieciešama, pietiek ar dzīvesveida pārskatīšanu, prasmi kontrolēt savu stresa līmeni, mēreni aktīva dzīvesveida ievērošanu, sabalansētu uzturu un svara kontroli.

Taču reizēm, ja problēmas ir ar hormoniem, vairogdziedzeri vai saaugumiem, var būt nepieciešama īpaša ārstēšana – sākot no hormonu tabletēm un medikamentiem, beidzot ar ķirurģisku iejaukšanos, piemēram, ja olvados ir saaugumi un rētas, kas traucē. Taču pret savu veselību noteikti ir jābūt vērīgai, tādēļ noteikti zvani ārstam, ja cikls ir bijis regulārs līdz šim, bet pēkšņi sākušās izmaiņas menstruāciju periodā. Noteikti meklē ārstu, ja

• Menstruācijas kavējas trīs vai vairāk periodus gadā.
• Mēnešreizes notiek biežāk nekā ik pēc 21 dienas.
• Mēnešreizes notiek retāk nekā ik pēc 35 dienām.
• Menstruālā asiņošana smagāka nekā parasti.
• Tu asiņo vairāk nekā 7 dienas.
• Periodā jums ir vairāk sāpju nekā parasti.
• Noteikti apmeklēt savu ginekologu, ja rodas pārmērīga menstruālā asiņošana. Testi, piemēram, iegurņa pārbaude, transvagināla ultraskaņa un vairogdziedzera stimulējošā hormona (TSH) asins analīzes, var palīdzēt ārstam noteikt diagnozi.

Izlasi arī:

• Olnīcu cistas – kādas nepatikšanas tās var sagādāt?
• Pārmērīga menstruālā asiņošana – iemesls nopietnam satraukumam
• Sāpes vēdera lejasdaļā – vai sākt satraukties par endometriozi?
• Aizdomas par dzemdes kakla vēzi? Veic kolposkopiju!
• Pirmsmenstruālais sindroms (PMS) – kā to mazināt?