<p></p><p>Normāla menstruālā cikla ilgums vidēji ir 28 dienas, taču dažādām
sievietēm tas atšķiras – regulārais cikls var būt garāks vai īsāks – no 21 līdz
pat 40 dienām un tas ir normāli, ja cikla ilgums visos periodos ir līdzīgs.
Taču, ja laiks starp menstruācijām katru periodu ir dažāds, kā arī mēnešreižu
ilgums atšķiras – piemēram, vienreiz asiņošana ilgst 2 dienas, bet citreiz –
nedēļu, tad jāsāk pievērst uzmanību sievietes veselībai. Neregulāros periodus
var izraisīt dažādi cēloņi, piemēram, hormonu izmaiņas. Tieši tādēļ vecumposmos,
kam raksturīgas hormonu svārstības (jaunām meitenēm puberitātes vecumā, kā arī
dāmām pirms menopauzes) neregulārs cikls vērojams biežāk.  </p>

<p>Taču hormoni nav vienīgais iemesls neregulāram menstruālajam
ciklam.  To var izraisīt arī citi cēloņi:</p>

<h2>Pārāk daudz sporta un liels  svara
zudums</h2>

<p>Sievietes, kas aktīvi nodarbojas ar sportu, nereti var
nodarīt arī nopietnu kaitējumu savai veselībai.  Pārmērīga fiziskā slodze un nepietiekams
uzturs vai abu apvienojums var izraisīt amenoreju, kas saistās ar nepietiekamu enerģijas
daudzumu. Tas nozīmē, ka ķermenis palēlina metabolismu un pārtrauc ovulāciju,
lai taupītu enerģiju. Aktīvs dzīvesveids ir laba lieta, bet <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/labakas-sporta-nodarbibas-sievietes-skaistumam-un-labsajutai-2318" title="Link: https://www.1188.lv/iesaka/padomi/labakas-sporta-nodarbibas-sievietes-skaistumam-un-labsajutai-2318">sporta
nodarbībām</a> jābūt tādām, lai sievietes veselība neciestu.</p>

<h2>Ēšanas traucējumi un ķermeņa svars</h2>

<p>Ķermeņa masas izmaiņas var ietekmēt menstruālo ciklu. Ir
divas galējības – pārāk liela vai pārāk maza masa.</p>

<p>Ja uzņemtās kalorijas tiek ierobežotas pārmērīgi ar mērķi
zaudēt svaru, kā arī nav sakārtoti veselīgas ēšanas paradumi, sekas ir līdzīgas
 - ķermenis sāk taupīt enerģiju un
pārtrauc ovulāciju. Lai atsāktos menstruālais cikls nepieciešams atgūt enerģiju
un palielināt ķermeņa masas indeksu līdz normālam. </p>

<p>Arī pārmērīgs liekais svars un ķermeņa tauki var izraisīt
neregulāru ciklu. Sievietēm ar lieko svaru neregulāra cikla pazīmes vērojamas
biežāk, turklāt šīm dāmām biežāk raksturīgs arī policistisko olnīcu sindroms.</p>

<h2>Kontracepcijas tablešu maiņa vai noteikti medikamenti</h2>

<p>Dažas pretapaugļošanās tabletes var izraisīt periodu
apstāšanos vai veicināt neregulāras mēnešreizes. Cita veida zāles, ko dažreiz
sauc par sezonālām tabletēm, cilvēkam var izraisīt tikai četrus periodus gadā. Ikviena
sieviete ir atšķirīga, un tablešu iedarbība ne vienmēr ir paredzama. Ja nesen
esi sākusi lietot jaunas tabletes, iespējams, tavam ķermenim būs nepieciešams
laiks, lai pielāgotos. Tomēr noteikti neaizmirsti par to  painformēt arī savu ārstu.</p>

<h2>Stresa ietekme uz menstruālo ciklu</h2>

<p>Kaut arī zināms stress normālās devās mums var palīdzēt
sasniegt daudz vairāk un var būt arī noderīgs, tomēr pārāk daudz stresa var
negatīvi ietekmēt veselību. Ķermenis ir jutīgs pret jebkādiem neparedzētiem
traucējumiem. Pārmērīga satraukšanās var izraisīt gremošanas sistēmas traucējumus,
caureju, biežu urinēšanu un sāpes vēderā; plaušu sistēma var reaģēt ar ātru
elpošanu. Tāpat var tikt ietekmēta arī sievietes reproduktīvā sistēma. Dažām
sievietēm stress var būt neregulāru periodu cēlonis. Palielinoties stresa
līmenim, pastāv iespēja, ka menstruācijas uz laiku apstāsies - stāvoklis, kas
pazīstams kā sekundāra amenoreja. Daži no dzīves stresa gadījumiem ir
neizbēgami, taču labā ziņa ir tā, ja Tu vari iemācīties pārvaldīt stresu. Vingrošana,
mierīga <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/tema/miegs-249">miega</a> režīms,
veselīgs uzturs, uzticēšanās draugiem un ģimenei un veselīgas sabiedriskas
aktivitātes var potenciāli mazināt stresa ietekmi uz Tavu veselību.</p>

<h2>Policistisko olnīcu sindroms (PCOS)</h2>

<p>Kas ir policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir izplatīta
veselības problēma, kas var skart pusaudžu meitenes un jaunas sievietes. Tas
var izraisīt neregulāras menstruācijas, apgrūtināt periodus vai pat apstādināt
tos. Tas arī var izraisīt meitenes lieko apmatojumu un pūtītes.</p>

<p>Ir uzskats, ka PCOS saistās ar hormonu nelīdzsvarotību. Sievietes
ķermenī ir dažādi dzimumhormoni - estrogēns un progesterons, kā arī androgēns.
Virsnieru dziedzeri arī veido androgēnus. Šie mazie dziedzeri atrodas virs
katras nieres. Šie hormoni regulē meitenes menstruālo ciklu un ovulāciju (kad
olšūna izdalās). Androgēnus dažreiz sauc par "vīriešu hormoniem", bet
sievietes ķermenis tos arī veido. Meitenēm ar PCOS ķermenis ražo vairāk nekā
parasti androgēnu nekā nepieciešams, savukārt tas var traucēt olšūnu attīstību
un izdalīšanos, kā rezultātā iztrūkst ovulācijas, jo olšūnas neizdalās. </p>

<h2>Problēmas ar vairogdziedzeri </h2>

<p>Vairogdziedzerim ir svarīga loma reproduktīvajā veselībā.
Tas ietekmē olvnīas un netieši mijiedarbojas arī ar dzimumhormonus saistošo
globulīnu (olbaltumvielu, kas saista dzimumhormonus).  Nepietiekama vairogdziedzera darbība nozīmē,
ka būs hormonu ražošanas traucējumi, kā rezultātā tiek ietekmēts menstruālais
cikls – no smagas asiņošanas līdz pat retām vai neesošām mēnešreizēm.
Vairogdziedzera radīto hormonu trūkums var kavēt ovulāciju un tas var
apgrūtināt grūtniecības iestāšanos. Tādēļ, ja menstruālā cikla laikā rodas
neparasti simptomi, ir vērts parunāt ar <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/ka-konstatet-vairogdziedzera-problemas-2228">ārstu
vairogdziedzera problēmām.</a></p>

<h2>Dzemdes fibroīdi</h2>

<p>Fibroīdi ir labdabīgi izaugumi, kas veidojas uz dzemdes
gludās muskulatūras. Fibroīdi ir diezgan izplatīti un reizēm tiem nav nekādu
simptomu, bet citkārt, atkarībā no to lieluma un atrašanās vietas, simptomi var
mainīties.  Fibroīdi, visbiežāk attīstās
sievietēm 20 un 30 gados un mēdz izzust, kad sieviete sasniedz menopauzi. Tas
ir pamatoti, jo tiek uzskatīts, ka galvenais fibroīdu cēlonis ir liekā
estrogēna rezultāts, un šī hormona līmenis sāk samazināties, kad sievietes
mēnešreizes apstājas.  Izplatītākais dzemdes
fibroīdu simptoms ir ļoti <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/parmeriga-menstruala-asinosana-iemesls-nopietnam-satraukumam-1479">smagi
menstruālie periodi</a>. Dažkārt tie var izraisīt arī sāpes un diskomfortu
vēderā. </p>

<p>Dažas vienkāršas darbības, kuras varat veikt mājās, var
palīdzēt mazināt fibroīdu iedarbību:</p>

<p>Pareizs uzturs var līdz minimumam samazināt fibroīdu
augšanu. Tas rada mazāku slodzi aknām, kas savukārt rūpējas par estrogēna
pārstrādi. </p>

<p>Kontrolē savu svaru! Liekais svars un aptaukošanās var
ietkemēt hormonu līdzsvaru ķermenī. Taukaudu pārpalikums var izraisīt estrogēna
uzkrāšanos un tas veicina dzemdes fibroīdu augšanu.</p>

<h2>Dzemdes gļotādas sabiezēšana un rētas</h2>

<p>Mazāk izplatīts iemesls menstruācijas ietekmējošs iemesls ir
smagas rētas (saaugumi) no dzemdes gļotādas - stāvoklis, ko ārsti sauc par
Ašermana sindromu.</p>

<h2>Ārstēšana</h2>

<p>Bieži vien neregulāra perioda īpaša ārstēšana nemaz nav
nepieciešama, pietiek ar dzīvesveida pārskatīšanu, prasmi kontrolēt savu stresa
līmeni, mēreni aktīva dzīvesveida ievērošanu, sabalansētu uzturu un svara
kontroli.</p>

<p>Taču reizēm, ja problēmas ir ar hormoniem, vairogdziedzeri
vai saaugumiem, var būt nepieciešama īpaša ārstēšana – sākot no hormonu
tabletēm un medikamentiem, beidzot ar ķirurģisku iejaukšanos, piemēram, ja
olvados ir saaugumi un rētas, kas traucē. Taču pret savu veselību noteikti ir
jābūt vērīgai, tādēļ noteikti zvani ārstam, ja cikls ir bijis regulārs līdz
šim, bet pēkšņi sākušās izmaiņas menstruāciju periodā.  Noteikti meklē ārstu, ja</p>

<p></p><ul><li>Menstruācijas kavējas trīs vai vairāk periodus gadā.</li><li>Mēnešreizes notiek biežāk nekā ik pēc 21 dienas.</li><li>Mēnešreizes notiek retāk nekā ik pēc 35 dienām.</li><li>Menstruālā asiņošana smagāka nekā parasti.</li><li>Tu asiņo vairāk nekā 7 dienas.</li><li>Periodā jums ir vairāk sāpju nekā parasti.</li><li>Noteikti apmeklēt savu ginekologu, ja rodas <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/parmeriga-menstruala-asinosana-iemesls-nopietnam-satraukumam-1479" title="Link: https://www.1188.lv/iesaka/padomi/parmeriga-menstruala-asinosana-iemesls-nopietnam-satraukumam-1479">pārmērīga
menstruālā asiņošana</a>. Testi, piemēram, iegurņa pārbaude, transvagināla
ultraskaņa un vairogdziedzera stimulējošā hormona (TSH) asins analīzes, var
palīdzēt ārstam noteikt diagnozi.</li></ul><p></p>













<p> Izlasi arī:</p>

<p></p><ul><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/olnicu-cistas-kadas-nepatiksanas-tas-var-sagadat-un-ka-tas-arste-1516" title="Link: https://www.1188.lv/iesaka/padomi/olnicu-cistas-kadas-nepatiksanas-tas-var-sagadat-un-ka-tas-arste-1516">Olnīcu
cistas – kādas nepatikšanas tās var sagādāt</a>?</li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/parmeriga-menstruala-asinosana-iemesls-nopietnam-satraukumam-1479" title="Link: https://www.1188.lv/iesaka/padomi/parmeriga-menstruala-asinosana-iemesls-nopietnam-satraukumam-1479">Pārmērīga
menstruālā asiņošana – iemesls nopietnam satraukumam</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/sapes-vedera-lejasdala-vai-sakt-satraukties-par-endometriozi-885" title="Link: https://www.1188.lv/iesaka/padomi/sapes-vedera-lejasdala-vai-sakt-satraukties-par-endometriozi-885">Sāpes
vēdera lejasdaļā – vai sākt satraukties par endometriozi</a>?</li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/aizdomas-par-dzemdes-kakla-vezi-veic-kolposkopiju-pie-ginekologa-319" title="Link: https://www.1188.lv/iesaka/padomi/aizdomas-par-dzemdes-kakla-vezi-veic-kolposkopiju-pie-ginekologa-319">Aizdomas
par dzemdes kakla vēzi? Veic kolposkopiju</a>!</li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/pirmsmenstrualais-sindroms-pms-ka-to-mazinat-342">Pirmsmenstruālais
sindroms (PMS) – kā to mazināt</a>?</li></ul><p></p>













<br><p></p>

Ginekologs

Sieviete

Veselība 

Normāla menstruālā cikla ilgums vidēji ir 28 dienas, taču dažādām sievietēm tas atšķiras – regulārais cikls var būt garāks vai īsāks – no 21 līdz pat 40 dienām un tas...

Neregulāras mēnešreizes - kādi ir neregulāra cikla cēloņi?

Tev varētu patikt

Ielādējam...