Osteopāti kā detektīvi – mīts vai patiesība?

Lai arī kopš brīža, kad amerikāņu ārsts Endrjū Teilors Stils aizsāka jauna medicīnas virziena - osteopātijas – attīstību, ir pagājuši vairāk nekā simts gadi, mēs par to joprojām zinām salīdzinoši maz. Ne tikai sabiedrībā, bet pat medicīnas aprindās par osteopātiju joprojām figurē neziņa un kļūdaini pieņēmumi. Aizpildīt šos robus mūsu zināšanās palīdzēs osteopāts M.D., D.O. Andris Zemītis – viens no vadošajiem osteopātijas speciālistiem Latvijā ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi.

Kas ir osteopātija?

Osteopātija ir ārstniecības skola, kas māca, ka cilvēka ķermenis ir dzīvs organisms ar savām biomehāniskajām un biodinamiskajām likumsakarībām, un lielu pašdziedināšanas potenciālu. Cilvēka veselība osteopātu ieskatā balstās uz trīs galveno faktoru – struktūras (ķermeņa), funkcijas (kustības) un psihoemocionālā stāvokļa (dvēseles) harmonisku mijiedarbību.

Osteopāti uzlūko cilvēku kā vienotu veselumu, un viņu pamata misija ir nevis ārstēt slimības simptomus, bet gan atklāt traucējumu cēloņsakarības un ar dažādām īpaši saudzīgām manuālās iedarbības (pieskārienu) tehnikām mazināt organisma funkcionālos traucējumus un aktivizēt pašārstēšanās potenciālu.

Osteopāta pamatinstruments ir viņa "jūtošie, domājošie, redzošie" pirksti, kas kopā ar anatomijas, biomehānikas, fizioloģijas un citu zinātnisko disciplīnu dziļām zināšanām ļauj atgūt zaudēto veselību.

Vai osteopāts ir burvis?

Svarīgi pieminēt, ka osteopātiem nav nekāda sakara ar burvjiem, šarlatāniem un viņiem līdzīgajiem, kas sevi dēvē par “netradicionālajiem dziedniekiem”. Osteopātija nenoliedz un nav pretrunā ar tradicionālo medicīnu, necenšas to aizstāt, bet gan – sadarboties un papildināt. Par osteopātu var kļūt tikai ārsts, kam jau ir iegūta kāda tradicionālās medicīnas specialitāte, osteopātijas metodēm ir dziļš zinātnisks pamatojums, un to apguve prasa vairāku gadu darbu.

Katra pacienta gadījums ir individuāls – pēc rūpīgas izmeklēšanas tiks nolemts, vai ārstēšanai pietiks ar osteopātijas metodēm, vai arī tās tiks kombinētas ar tradicionālās medicīnas metodēm, piemēram, medikamentu lietošanu vai ķirurģisku iejaukšanos, pēc kuras osteopātija lieliski palīdzēs rehabilitācijas posmā.

Ko osteopāti redz citādāk?

Tā kā osteopātu skatījums uz pacientu diagnostiku ir atšķirīgs, tad savā prakses gaitā viņi gluži kā detektīvi atklāj negaidītas un mazpazīstamas (tradicionālās medicīnas skatījumā) cēloņu un seku saites. Pirms izmeklēšanas osteopāts rūpīgi iepazīstas ar pacienta anamnēzi un uzdod daudz jautājumu, daļa no kuriem var šķist jocīgi vai nenozīmīgi. Bet tieši atbildes uz tiem speciālistam ļaus izdarīt pārsteidzošus secinājumus.

Piemēram, tādus, kā:

• par iemeslu pacienta muguras sāpēm var būt regulārs acu muskulatūras sasprindzinājums, pirms vairākiem gadiem pārciesta aklās zarnas operācija vai netipisks nieres izvietojums;
• pacientam žokļa locītavu disfunkcijas iemesls ir neliela atšķirība kāju garumā;
• pie galvas sāpēm ir “vainīga” sen aizmirsta astes kaula trauma;
• plecu – lāpstiņas periarterīts (aptverošo audu iekaisums) var būt saistīts ar aknu darbības traucējumiem.

Līdzīgus piemērus varētu minēt vēl daudz. Kā jau nopratāt, osteopāts būs īstais speciālists, pie kura doties, ja jūtat, ka ir pasliktinājusies pašsajūta, mazinājušās darba spējas, parādās neizskaidrojamas sāpes vai nogurums, bet neviens cits ārsts nav spējis atrast šo traucējumu cēloni.

Viena no osteopātijas priekšrocībām ir iespēja atklāt slimību tās sākuma stadijā un ar speciālām diagnostikas metodēm noteikt funkcionālos traucējumus un simptomus, kuri vēl nav parādījušies klīniski.

Kam var palīdzēt osteopāts?

Osteopātiskā medicīna var palīdzēt cilvēkiem jebkurā dzīves posmā - no apaugļotas olšūnas stadijas un bērnu piedzimšanas, līdz pat sirmam vecumam.

Tradicionāli visbiežāk osteopātisko ārstēšanu izmanto pie tādām diagnozēm kā galvas, muguras un locītavu sāpes, skolioze, ostehondroze, traumas. Tomēr veselības traucējumu spektrs, ar kādiem ieteicams griezties arī pie osteopāta, ir daudz plašāks – osteopātija tiek pielietota neonatoloģijā, pediatrijā, akušērijā un ginekoloģijā, iekšķīgo slimību ārstēšanā un daudzās citās medicīnas jomās. Osteopātijai ir ļoti nozīmīga loma arī sporta un profilaktiskajā medicīnā.

Lai arī osteopātijai nav nekāda sakara ar paranormālām parādībām, tomēr savu pacientu veselības labā tā reizēm spēj paveikt brīnumus, un, iespējams, kāds laimīgs izārstētais arī nosauks osteopātu par savu labo burvi.