Pasliktinājusies jauniešu mentālā veselība

63% Latvijas jauniešu atzīst: viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies pandēmijas laikā, liecina Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra veiktais pētījums.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs 2020. gada nogalē īstenoja apjomīgu pētījumu iesaistot vairāk kā 1660 12 līdz 19 gadus vecus jauniešus Latvijā. Pētījums analizēja jauniešu mentālo veselību un pandēmijas ietekmi uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši savupsiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi.

Kāda ir statistika

54,5% pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies, 19,8% - ka ļoti pasliktinājusies Covid-19 laikā. 70,4% atzīst, ka pēdējo 2 nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk kā 60% piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Šīs ir tikai dažas no jauniešu minētajām problēmām. 1 no 5 pusaudžiem atzīst, ka skolā sastopas ar psihoemocionālām grūtībām.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra veiktais pētījums rāda, ka satraucoši ir arī mentālās veselības lejupslīdes rādītāji. Ja pirmajā vilnī jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi (38,1%) vai pieņemami (24,3%), tad otrajā vilnī jau dominē vērtējums uz pieņemami (31,6%) un slikti (29,8%). Krasi samazinās to jauniešu skaits, kuri pandēmijā jūtās ļoti labi (no 19,5% 1. vilnī uz 7,6% 2. vilnī), bet to, kuri jūtas kritiski slikti palielinās (no 4,6% 1. vilnī uz 7,8% 2. vilnī).

“Centrs izlēma veikt pētījumu par Covid-19 ietekmi uz pusaudžiem un jauniešiem 2. pandēmijas viļņa laikā, lai saprastu, kāda ir reālā situācija un kā savu mentālo veselību raksturo paši pusaudži. Secinājumi ir ļoti bēdīgi un mums, kas ikdienā strādā ar pusaudžiem un jauniešiem, ir skaidrs, ka Covid-19 seku pārvarēšanā valstij būs jādomā ne tikai par sekām ekonomikā, dažādu nozaru reanimēšanu un izglītību. Jau tagad valsts atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāsāk plānot, kā palīdzēt jauniešiem stabilizēt un atgūt mentālo veselību pēc šīs krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd ir svarīgi domāt par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos. Ja to ignorēsim, tad rezultātā cietīs bērnu akadēmiskie un dzīves sniegumi, psihoemocionālā labklājība, kā arī tiks radīts papildus slogs valsts budžetam ilgtermiņā, sedzot medicīniskās aprūpes, penitenciārās sistēmas un sociālo pabalstu izdevumus,” secina Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.

Vairāk par pašu pētījumu un to auditoriju skaties Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra mājas lapā.​

Vairāk lasi:

• Konsultatīvais tālrunis pusaudžiem un viņu ģimenēm atbalsta saņemšanai
• Ēšanas traucējumi pusaudžiem - kā tie rodas
  
• Psihoaktīvās vielas un pusaudzis – kā pamanīt atkarību un kā ar to cīnīties?