Nav viegli būt pusaudža mamma. It īpaši tāda pusaudža, kurš
ir ļoti kategorisks savos spriedumos un kategoriski atsakās ieklausīties vecāku
viedoklī. Tieši šāds ir Anetes 15 gadus vecais dēls Kristofers. Puiša intereses
ir tikai draugi, draugi un vēlreiz draugi. Un it kā ar to vien nebūtu par maz,
Anete uzskata, ka šie draugi viņas dēlu ļoti slikti ietekmē. Uzklausījām Annas
satraukuma pilno stāstu.
Bija paklausīgs bērns līdz satika jaunos draugus
Kristofers patiesībā vienmēr ir bijis ļoti ‘’viegls’’ bērns. Ar viņu nekad nav bijušas nekādas problēmas. Viņš vienmēr ir labi mācījies, sportojis, bijis jauks un patīkams. Mēs tiešām lepojāmies ar savu dēlu. Viss mainījās, kad viņš pārgāja un citu futbola klubu un ieguva tur jaunus draugus.
Sāk smēķēt un zagt
Pārejot uz jauno futbola klubu Kristofers ļoti uztraucās par to vai tiks pieņemts. Un bija ļoti lepns, kad ātri vien sadraudzējās komandas biedriem. Tiesa, drīz vien pēc jaunās draudzības aizsākumiem aizsākās arī problēmas. Dēls sāka pēc treniņiem ierasties mājās vēlu. Teica, ka esot bijušas papildnodarbības. No sākuma es ticēju, bet drīz vien tas sāka palikt aizdomīgi. Sazvanījos ar treneri un skaidrs, ka nav nekādu papildus nodarbību. Dēls atzinās, ka laiku pēc treniņiem pavadot kopā ar jaunajiem draugiem. Uz jautājumu, ko tad viņi kopā dara, atbildēja, ka pastaigājoties un runājot. Arī tā gan nebija taisnība. Pēc laika dēla kabatā atradu ‘’saltiņu’’. Abi ar vīru bijām ļoti nikni, jo neviens mūsu ģimenē nekad nav smēķējis. Momentā ‘’nogriezām’’ dēlam kabatas naudu. Viņš, protams, pārdzīvoja, dusmojās, bet mēs bijām nelokāmi. Pieteicos arī turpmāk viņu sagaidīt pēc treniņiem. Arī šis fakts, protams, izraisīja protestu vilni. Līdz kādā reizē viņš pēc treniņa neatnāca uz manu automašīnu. Izmeklējos, izzvanījos. No dēla nebija ne vēsts. Jau biju gatava zvanīt policijai, kad dēls divos naktī tomēr pārradās mājās. Alkohola reibumā. Esot bijis drauga dzimšanas dienā, neesot man teicis, jo es nebūtu laidusi. Un arī ar to vēl viss nebeidzās. Gan no mana, gan vīra makiem sāka pazust nauda. Dēls sākumā liedzās, vēlāk atzinās. Zogot, jo mēs nedodam naudu, kam vajadzīga nauda paskaidrot nevar.
Treneris neko nespēj darīt
Nesaprotot, kā tālāk rīkoties, sazvanījos ar dēla treneri. Treneris atklāja, ka puiši komandā tiešām pēdējā laikā neuzvedoties diez ko prātīgi. Solīja pieņemt stingrākus mērus, bet nekas nemainījās.
Katrs vecāks aizstāv savus bērnus
Treneris sasauca vecāku sapulci. Gāja spraigi. Itin neviens vecāks nebija gatavs uzņemties atbildību par sava bērna rīcību, vien vainoja citus. Aicināju arī pārējiem vecākiem sagaidīt savu bērnus pēc treniņiem, bet vecāki argumentēja, ka viņiem neesot laika. Arī kabatas naudu nogriezt savam bērnam bija gatavs tikai vēl viens tēvs. Jūtos bezspēcīga. Vai tiešām pārējiem vecākiem ir vienalga, kā uzvedās viņu bērni? Piedraudēju savam dēlam, ka ņemšu viņu no futbola treniņa ārā. Viņš savukārt piedraudēja, ka tādā gadījumā neapmeklēs vispār nekādas nodarbības un arī skolā vairs necentīsies mācīties. Nožēloju to dienu, kad atļāvu dēlam mainīt futbola klubu un pati vēl cerēju, ka viņam izdosies iegūt jaunus draugus. Šobrīd es tos draugus ienīstu. Un man nav ne jausmas, ko darīt tālāk.
Skaties arī video, kur psihoterapteits atklāj, kāpēc pusaudzim nedrīkst teikt neko sliktu par viņa draugiem.
Noderīgi:
Kā runāt ar pusaudzi par atkarībām
Agrita pieķer meitu ar Saltiņu kabatā
Kā pusaudzim tikt galā ar pinnēm