Sapnis par savu jumta dārzu – cik reāli tas ir?

Kurš gan nav vismaz kādreiz pasapņojis par savu jumta dārzu – atsvaidzinošu un omulīgu oāzi uz paša mājas jumta? Daudzās pasaules pilsētās jumtu dārzi gūst arvien lielāku popularitāti, var runāt pat par īpašu jumtu kultūru – savu īpatnējo pasauli, “pilsētu pilsētā”. Kas tik nenotiek uz ēku jumtiem! Pulcējas ģimenes, kaimiņi un draugu kompānijas, tiek audzēti gardumi pašu galdam un ierīkoti bišu stropi, notiek kulinārijas meistarklases, saieti, un pat mākslas un sociālās integrācijas projekti. Tā ir pasaule, kas it kā ir tepat blakus, bet vienlaikus dzīvo pati savu dzīvi un noraugās no augšas uz pilsētas kņadu lejā.

Ar jumta dārziem – pret urbānā mikroklimata nelaimēm

Tomēr ieguldījums pārtikas sagādē un mājas iemītnieku socializācijas procesos nav vienīgais, un patiesībā pat ne svarīgākais ieguvums no jumtu apzaļumošanas.

Kā uzsver jumtu apzaļumošanas uzņēmuma SIA “Valju” vadītāja Valda Indriksone, galvenā jumta dārzu funkcija ir ekoloģiskā līdzsvara uzlabošana lielpilsētās. Mēs visi no skolas botānikas stundām zinām, ka augi pārvērš oglekļa dioksīdu CO2 par skābekli O2, tādējādi būtiski uzlabojot gaisa kvalitāti.

Apzaļumotās teritorijas uzlabo lokālo pilsētas mikroklimatu – palīdz novērst tā saukto “siltuma salu efektu” karstās vasarās, kā arī absorbēt lieko ūdens daudzumu pārmērīgu nokrišņu gadījumos. Tā kā pilsētu zemes platība ir ierobežota, un īpašnieki tiecas to izmantot cik iespējams efektīvi, zaļai zonai bieži vien netiek atvēlēts pietiekami daudz vietas. Šajā situācijā labākais risinājums ir jumtu apzaļumošana jeb “zaļie jumti”.

Zaļie jumti pamatā dalās divos veidos – ekstensīvajos un intensīvajos.

Ekstensīvie zaļie jumti – vides līdzsvaram un termoregulācijai

Ekstensīvie zaļie jumti nav paredzēti, lai uz tiem uzturētos cilvēki. Visbiežāk to ierīkošanā izmanto zālienus un sedumus, un šo zaļo jumtu galvenais mērķis ir ēkas termoregulācija, gaisa kvalitātes uzlabošana un, protams, arhitektoniski interesantākas ainavas veidošana.

Jumta apzaļumošana gan novērš tā pārkaršanu vasarā (tumša materiāla jumts arī Latvijas klimatā saulē var sakarst līdz pat + 80 grādiem, savukārt temperatūra uz zaļā jumta nepārsniegs +30 grādus), gan arī kalpo kā papildu siltumizolācija ziemā. Ne velti jau kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām mājas ar zālāju jumtiem būvē zemēs ar aukstu klimatu un bargām ziemām – Skandināvijas valstīs, Islandē, Skotijā, Alpos. Tie arī interesanti un estētiski izskatās.

Ekstensīvā zaļā jumta izbūve un kopšana ir samērā vienkārša un ekonomiska. Tos tehniski ir iespējams izbūvēt līdz 30, pat 35 % slīpumā.

Intensīvie zaļie jumti – ģimeņu un kopienu tikšanās vieta

Tie jumta dārzi, ko bieži rāda dokumentālajās filmās un par kādu, iespējams, esat sapņojuši, ir otrais veids – intensīvie zaļie jumti.

Mūsdienās jumta dārzi var būt viss, ko vēlaties – atpūtas oāze un ģimeņu pulcēšanās vieta pilsētniekiem, kas ļauj izpaust savus snaudošos dārznieku un vides dizaineru talantus; kaimiņu draudzības veicinātāja; attīstības platforma kopienu kultūrai un sociāli atstumto grupu integrācijai, kafejnīca, klubiņš, mākslas galerija vai sporta zāle.

Jumta dārzi ir arī prestiži – dzīvokļiem un birojiem ēkās, kur ir apzaļumots jumts vai terase, ir daudz augstāka tirgus vērtība.

Kas jādara, ja vēlos savu jumta dārzu?

Vispirms būtu jātiek skaidrībā, vai jūsu jumta slīpums ir tam atbilstošs.

Jumtam nepieciešams vismaz minimāls (1 %) slīpums, lai no tā varētu novadīt lieko ūdeni. Pretējā gadījumā tas tur sakrāsies un radīs draudus jumta drošībai. Taču, ja jumta konstrukcijai slīpuma nav nemaz, ir paņēmieni, kā to radīt – ar trapecveida izolāciju vai līmeņotiem betonmasas kritumiem.

Maksimāli pieļaujamais jumta slīpums ekstensīvā dārza ierīkošanai ir 3 -5 %.

Nākamais solis ceļā ir uz savu jumta dārzu ir arhitekta un būvinženiera konsultācijas, kas veiks arī nepieciešamos slodzes aprēķinus. Projekts obligāti jāsaskaņo Būvvaldē.

Pati jumta dārza ierīkošana ir diezgan sarežģīts process, kas prasa specifiskas zināšanas un materiālus, tādēļ tā noteikti jāuztic pieredzējušiem profesionāļiem.

Kad pamats būs ielikts, beidzot būs pienācis ilgi gaidītais brīdis, kad varēsit paši pielikt rokas sava lolojuma pilnveidošanā. Lielākie stādīšanas darbi, protams, sākas pavasarī, kad kļūst siltāks. Bet, tā kā līdz tam brīdim vēl jāpaveic izpētes, plānošanas, saskaņošanas posms un tehniskie priekšdarbi, tad būtu īstais laiks ķerties klāt jau tagad!