Pērnes kartupeļu plāksnītes, publicitātes foto
SIA "Pērnes L" ražotās kartupeļu čipsu plāksnītes Latvijā ir nopērkamas jau sen, taču tagad ieguvušas vēl lielāku pasaules slavu. Uzņēmuma vadītājs Laimonis Radziņš 1188.lv lasītājiem stāsta, ka amerikāņu aktrise, seriāla un filmu "Sekss un lielpilsēta" zvaigzne kādā pasaules valstī bija nogaršojusi "LongChips" un pēc tam atrada tās Ņujorkā, prestižajā Manhetenas rajonā un izpirka visu plauktu un patiesā sajūsmā ievietoja savā "Instagram kontā" foto ar iemīļotajiem našķiem: "Kā pateicību aizsūtījām viņai mūsu jaunās garšas, uz ko nekavējoties saņēmām sajūsmas pilnu pateicības atbildi."
Radziņš atzīst, ka, neapšaubāmi, šī pasaules publicitāte palielināja interesi par produktu: "Pašreiz notiek sarunas ar izplatītājiem - iepircējiem no ASV, kas, iespējams, rezultēsies ar pasūtījumiem. "LongChips" esam aizsūtījuši uz 62 pasaules valstīm, bet regulāri strādājam ar vairāk kā 45 pasaules valstīm dažādos kontinentos. Vairāki lielie mazumtirdzniecības tīkli Dienvidamerikā un Eiropā ir pasūtījuši čipšus ar savu zīmolu, bet pamatā tirgojam zem mūsu preču zīmes."
Viņš turpināja: "Jau kādu laiku netiekam galā ar pieprasījumu darba spēka trūkuma dēļ, jo jāiedarbina papildus ražošanas līnijas. Latvija laikam ir vienīgā valsts Eiropā, kura apgrūtina likumīgu darba spēka ievešanu no trešajām valstīm. Daudzās pasaules valstīs nezin neko vairāk par Latviju, kā tikai to, ka tur ražo viņu iemīļotos "LongChips".
"Arī šobrīd pēc Sāras Džesikas Pārkeres publicitātes mēs ikdienā saņemam sirsnīgas pateicības, uzslavas, uzmundrinājumus, patiesu prieku ne tikai no valstīm, kurās tirgojam, bet arī no tām valstīm, kurās netirgojam. Šobrīd mums ir 21 garšas un 2-3 ir izstrādē, ko pieprasa ārzemju klienti. Latvijā populāras ir tās, kuras ir veikalu plauktos – krējums un sīpols, siers, dille, bekons. Vēl dažas garšas ir mazā veikalu skaitā, hipermarketos un mazajos veikalos. Rīgā, Kurzemē, Vidzemē "Lats", "Elvi", "Citro" veikalos tiek tirgotas 12-13 garšas, bet lielos mazumtirdzniecības tīklos pieejami tikai 4-6 veidi. Ja nekas nemainīsies, tad jāvērtē, vai ir vērts atrasties lielā mazumtirdzniecības tīklā, kur prece tiek novietota plauktā virs grīdas, kur ir nepamanāma," stāsta uzņēmējs.
Kamēr ārzemēs novērtē, Latvijā nepievērš lielu uzmanību, atbild Laimonis: "Man ir grūti paskaidrot saviem ārzemju klientiem, kāpēc savā mītnes zemē atrodos vissliktākajā plaukta vietā, ja Saūda Arābijā Centrālajā lidostā tas ir izvietots trīsmetrīgā plauktā "Duty Free" zonā; Brazīlijā lielveikala centrālajā plauktā; DĀR centrālajā plauktā ar papildus baneriem; Vācijā "Rewe" tīklā plaukta augšdaļā; Austrijā "Spar" tīklā plaukta augšdaļā, kā arī Japānas mazumtirdzniecības tīklos plaukta augšdaļā. Šobrīd ir paveicies, ka pandēmijas laikā klienti pie mums nevar atbraukt, citādāk, nezinu kā spētu to paskaidrot, ka centrālajā mazumtirdzniecības tīklā prece novietota kā nelikvīds. Ikdienā saņemam lūgumus, par to, kur var nopirkt daudzas garšas, kuras nav Latvijas veikalu plauktos. Katru dienu ar kurjerpasta palīdzību izsūtam čipšu kastes klientiem, kuri vēlas citas garšas. Katrā valstī bez čipšiem ar krējuma & sīpolu, siera, siera un zaļo lociņu garšu pieprasīti arī ar etiķa garšu, papriku, bārbekjū, taizemiešu čilli, bārbekjū un medus, krabis. Saprotams, ka visas garšas veikali nevar izlikt savos plauktos, bet tomēr savā valstī vietējam ražotājam, it īpaši pieprasītai produkcijai, vajadzētu būt kādām priekšrocībām. Latvijā jau tradicionāli vietējais ir pabērna lomā, bet importētais – cildināts."
Tās lietas vēl pārdzīvojamas, it sevišķi, ja ir preču eksports, bet VID izdarības ir tuvu nāvējošām, uzskata Radziņš: "Līdz 2012. gadam SIA "Pērnes L" bija ar perfektu reputāciju. Kopš 2012. gada, sākot ar jaunas rūpnīcas celtniecību, kad parādījās pirmās PVN pārmaksas, līdz šim brīdim: trīs auditi, kuri ilgst vairāk kā 2-2,5 gadu garumā katrs, vairāk kā desmit dažāda līmeņa tiesas. Šobrīd 2015. gada audita lēmums pārsūdzēts ES Cilvēktiesību tiesā; 2014. gada audita lieta ir AT senātā izskatīšanā, bet 2018. gada audita lieta ir iesniegta Latvijas Administratīvā Rajona tiesā. VID vēršas pret ražošanas uzņēmumiem, kuri ir spējīgi nomaksāt, un no kā ir, ko ņemt, jo nav interesanti tie tirgotājuzņēmumi, kuriem nav nekāda nekustamā vai kustamā īpašuma, jo nav, ko paņemt. VID, pretēji ES PVN direktīvai, uzliek par pienākumu uzņēmumam pilnīgi pārvaldīt savu piegādātāju un pircēju uzņēmumu saimniecisko darbību, kas vispār nav reāli. Ja audita laikā VID auditējamā uzņēmuma darbībās neatrod pārkāpumus, tad divu gadu garumā meklējas piegādātāja vai pircēja tālākajā saimnieciskajā darbībā, ar auditējamā uzņēmuma nesaistītās darbībās. Ja kāds no piegādātāja sadarbības partneriem citās saimnieciskajās darbībās nav spējis pierādīt kādu citu darījumu tiesiskumu, tad viņu izslēdz no PVN reģistra, tālāk no PVN reģistra izslēdz piegādātāju un tad vēršas pie saņēmēja, jo viņam vajadzēja to zināt, ka pārdevēja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs citās, ar saņēmēju nesaistītās, darbībās varētu būt blēdis. Vienkāršā valodā runājot - ja celtniecības uzņēmums vēlas būvēt koka tiltu un iepērk dēļus, tad šim uzņēmumam ne tikai jāzina, kur dēļu ražotājam atrodas ražotne, no kā tas iepērk koku dēļu ražošanai, bet arī kurā mežā tas koks audzis, kas to nozāģējis un kas atvedis līdz gaterim. Droši vien tiks paprasīta arī kokus vedušās automašīnas marka un tehniskās apskates derīguma termiņš. Tas viss notiek ar 100% Latvijas kapitāla, 29 gadus pastāvošu ražošanas uzņēmumu, kurš ražoto produkciju eksportē uz vairāk kā 45 pasaules valstīm, rada pienesumu valsts ekonomikai un veicina tās eksportspējas, kā arī uzlabo Latvijas valsts starptautisko tēlu.
Civilizētās valstīs VID sadarbojas ar ilgstoši strādājošiem uzņēmumiem kā ar partneriem: viens otru konsultē. Mēs būtu pateicīgi un pat varētu prēmēt VID darbiniekus, ja viņi pildītu savas funkcijas un savlaicīgi atbrīvotu biznesu no negodprātīgiem uzņēmumiem, izmantojot iestādes plašās tehniskās iespējas. Diemžēl, VID darbinieki ar to nenodarbojas un iet vieglāko ceļu - administratīvajā procesā paņemot naudu tur, kur to vieglāk paņemt - no reāli strādājošiem ražošanas uzņēmumiem.
Mūsu situācijā izveidojās dubultā morāle: vienā gadījumā SIA "Pērnes L" ir Latvijas lepnums, jo ražotā produkcija pārstāv Latviju starptautiskās izstādēs, kā arī prezentēs mūsu valsti "Expo 2020" Dubaijā, Kannu Filmu tirgū u.c., otrā gadījumā - pēc VID lēmumiem - uzņēmums ir nodokļu nemaksātājs, valsts krāpnieks."
"Vai tas ir normāli, ka daudzi Latvijas ražošanas uzņēmumi kā, piemēram, SIA "Pērnes L, SIA "Lielzeltiņi", AS "Dobeles dzirnavnieks" u.c. daudzu gadu garumā tiesājas ar VID par vairāku simtu tūkstošu un miljonu eiro nodokļu uzrēķiniem?" prasa uzņēmējs.
Izlasi arī šo:
- Latvietis, kurš zīmē kaķus, iekarojis pusi miljona sirdis visā pasaulē
- Laura Ikauniece publiski aizstāv Igaunijas prezidenti
- Ieva Brante: Pamēģiniet nemelot
Pērnes kartupeļu plāksnītes, publicitātes foto