Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Sieviete attiecībās vardarbīga. Divi patiesas pieredzes stāsti

Vardarbīga sieviete. Foto:Andrea Piacquadio, Pexels.com

Vardarbīga sieviete. Foto:Andrea Piacquadio, Pexels.com

Sabiedrībā aizvien vēl valda pieņēmums, ka pie vardarbības ģimenē ir vainojams vīrietis. Protams, ka ļoti daudzos gadījumos tieši tā arī ir. Tomēr ne maz tik reti varmācīga ( gan fiziski, gan emocionāli) ir tieši sieviete.

Uzklausījām divu vīriešu stāstus par to, kā viņu attiecības sabruka pateicoties sievietes vardarbībai.

Aleksandrs, 36 gadi : Ar Annu iepazināmies darbā. Mums abiem jau bija gandrīz 30, bijām izskrējušies pa ballītēm. Pamazām sāka gribēties mieru un stabilitāti. Šķiet, ka mums labi saskanēja. Ātri sākām dzīvot kopā un ātri arī aprecējāmies. Tagad domāju, ka varbūt pārāk ātri. Nevar noliegt, ka jau attiecību sākumā Anna bija mazliet neirotiska. Īsti tam nepievērsu uzmanību. Straujas garastāvokļa maiņas uztvēru kā dabisku sievišķības izpausmi. Abi ļoti gribējām bērnus, bet mazulis kā nepieteicās, tā nepieteicās. Sākām apmeklēt ārstus, īsti nekādu vainu nevienam no mums neatrada. Ārsti lika atpūsties, nomierināties un gaidīt. Bet ieteiktā miera dēļ sākās īstena elle. Vispirms Annai sākās greizsirdības lēkmes. Viņa bija prātā ieņēmusi domu, ka es to vien daru, kā staigāju un meklēju kādu citu sievieti, kura varētu man dāvāt bērnu. Tās gan bija absolūtas muļķības. Bet sieva iemeslu greizsirdībai atrada vienmēr . Nepagāja ilgs laiks, kad atkritumu iznešana jau tika traktēta kā vēlēšanās satikt citu sievieti. No sākuma viņa tikai bļāva. Centos izskaidrot, ka tas viss ir viņas iedomas, stāstīju, ka mīlu. Nekas nelīdzēja. Bļaušana pastiprinājās. Kad no tās noguris sāku vienkārši nereaģēt ,Anna brutāli sāka kauties. Sist man pa galvu, vēderu, spert. Centos viņu savaldīt. Pretī gan ne reizi neiesitu. Varbūt vajadzēja. Regulāri tika bojātas arī mantas. Pēc labākajām seriālu tradīcijām – tika sagriezti krekli, sadauzīti neskaitāmi telefoni. Tā tas viss vilkās gadu divus, līdz es tiešām vairs nevarēju izturēt. Piedāvāju vai nu iet pie pāru terapeita vai šķirties. Anna izvēlējās otro variantu. Atklāti sakot jutos atvieglots. Pēc šķiršanās viņa kādu laiku mani vēl mēģināja terorizēt telefoniski un sociālajos tīklos. Pēc laika rimās un apprecējās atkārtoti. Cik nesen dzirdēju no paziņām – nekas īsti nav mainījies. Jaunajā ģimenē gan ir pieteicies mazulis, bet tas Annai neliedzot vīru terorizēt par citiem jautājumiem. Pret bērnu gan agresīva neesot. Vismaz es ceru, ka tā.

Juris, 41 gads: Ar Žaneti iepazinos, kad viņa bija svaigi šķīrusies. Nenoliedzami spilgta sieviete. Mazliet traka, bet jāatzīst, ka sākumā man tas likās pat nedaudz tā, kā seksīgi. Pēc laika sākām dzīvot kopā. Ar mums kopā mitinājās arī abi Žanetes dēli no iepriekšējās laulības. Nenoliedzami viņa bija stingra māte. Šķiet, puikas no viņas pat tā kā baidījās. Es centos audzināšanā daudz nejaukties. Bērniem tomēr bija abi vecāki. Brīvdienas bērni pavadīja kopā ar savu tēvu. Kad kādu nepilnu gadu jau bijām nodzīvojuši kopā, sāka atklāties Žanetes patiesā daba. Viņa reāli sāka nodarboties ar īstu emocionālu teroru. Tiku sodīts gan es, gan puikas. Piemēram, ja viņai kas neiepatikās – viņa mierīgi varēja atcelt sen saplānotu ceļojumu vai braucienu uz manu draugu kāzām. Bērni palika bez Ziemassvētku dāvanām un dzimšanas dienas kūkām. Kaut gan iepriekš tika apsolītas svinības. Tādos brīžos nenoturējos un zvanīju bērnu tēvam, kurš ātri vien paņēma puikas pie sevis. Tad, protams, tiku saukts par idiotu, stulbeni un nodevēju. Vispār tā mēs regulāri tikām saukti visi trīs. Arī tad, ja nebijām izdarījuši neko tādu, kas pat šķietami Žaneti varētu nokaitināt. Punktu mūsu attiecībām pielika fakts, kad Žanete nolēma sodīt puikas un aizliegt viņiem ņemt ēdienu bez īpašas viņas atļaujas. Savācu savas mantas, noklausījos pēdējo reizi kāds bezjēdzīgs idiots esmu un aizgāju. Kārtējo reizi gan nācās zvanīt bērnu tēvam, lai glābj mazos. Cik zinu, šobrīd rit tiesas process, lai bērni varētu dzīvot kopā ar tēvu. Es gan nezinu vai tur izdosies, ko mainīt, jo Žanete tik ļoti māk sevi parādīt no labās puses, ka nevienam pat mazākās aizdomas neradīsies par to, kāds sātans mājo tajā sievietē.

Lasi arī:

Magone ar asarām acīs atklāti stāsta par vardarbību ģimenē

Rosickas un Strūberga ģimenes sāga. Kurš no abiem ir varmāka?

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...