Katru gadu 28. oktobrī tiek atzīmēta Simjūda diena. Tā skaitās kā pēdējā un arī galvenā Veļu laika diena. Latviešiem ir savi ticējumi, kas attiecināmi uz šo dienu.
Simjūda dienā notiekot veco barošana, kad sasauc visus miroņus un dod tiem ēst un dzert. Ēdienu liekot zem kokiem, jo sevišķi - ozoliem. Uz pirts krāsns lika kausiņus, ar ko pērties. Vecajiem dod arī kāsīšus, lai tie vijot auklas. Beigās liek viņiem atkal iet projām. Svešiem veco laikā nav devuši neko ēst, tādēļ arī paši nekur nebraukuši ciemā.
Cits ticējums vēsta, ka Simjūda dienas vakarā mēdza dzīt urgučus jeb ļaunos garus. Tad Savārīja daudz gaļu un sacepa daudz plāceņu, bet neviens no mājiniekiem nedrīkstēja to ēst, kamēr nebija urguči izdzīti un labi dievēkļi no tā ēduši. Dažās vietās arī ļaunajiem gariem uzlika pilnu bļodu gaļas uz krāsns, bet citu visu aiznesa uz klēti. Kad urguči bijuši izdzīti, saimnieks gāja uz klēti pēc ēdamā, ko vispirms tam vajadzēja, ačgārni ejot, apnest ap dzīvojamo māju un tikai tad drīkstēja nest iekšā un pasniegt mājiniekiem. Visu to ēdienu saimniekam bija jāpagaršo pirmajam.
Ar veļu laiku saistīta lasāmviela:
- Kāpēc cilvēku var pielīdzināt svecei?
- Kāda ir Kapu svētku un Svecīšu vakara nozīme latvietim?
- Kas raksturīgs apbedīšanas tradīcijām Latgalē?
- Kas jāzina katram, kas saskāries ar tuvinieka aiziešanu
Ozols - zem tiem liek ēdienu veļiem, Photo by Sebastian Beck from Pexels