Šis ir slepkavību mēnesis, ko izzināsim cauri vēstures līkločiem. Lai cik mierpilns licies periods vai skaisti bijuši laikapstākļi, nekur un nekad nav bijušas vietas, kas būtu brīvas no slepkavībām, tādēļ mēs izmeklēsim dažus no šokējošākajiem noziegumiem, ko pasaule ir piedzīvojusi. Šomēnes kanālā Viasat History pirmizrādi piedzīvos divi īpaši dokumentālie raidījumi.
Pirmais no abiem raidījumiem būs piecu daļu stāsts “Nozieguma vieta: senatne”, kas kanālā Viasat History sāksies pirmdien, 4. oktobrī, pulksten 22. Dokumentālais cikls iepazīstinās ar seniem slepkavību stāstiem, mēģinot atrast mūsdienīgas atbildes, kas tolaik nebija pieejamas – izmantojot jaunākās tehnoloģijas, profilēšanu, piesaistot ieroču ekspertus un ģenētiķus. Šajā rakstā iepazīsimies ar dažām no raidījumā apskatītajām lietām.
450 miruši mazuļi senajā Grieķijā
2. gadsimtā Atēnas bija plaukstošs Vidusjūras reģions, un viens no dzīvīgākajiem tirdzniecības apvidiem bija tirgus pilsētas centrā – Agora. Netālu no tā arheologi 1938. gadā atrada fascinējošu artefaktu – sešus metrus dziļu aku, kuras dziļumā bija atrodamas 450 mazuļu mirstīgās atliekas.
Līdz pat šai dienai kauli ir noslēpumu ieskauti. Saskaņā ar teoriju, varētu būt pastrādāta masu slepkavība, kā minēts Bībelē. Tiesa, zinātnieki izpētes laikā nav atraduši vardarbības pazīmes. Objekti blakus kauliem, tostarp dažādas ēdināšanas ierīces, liecina par to, ka šie mazuļi varētu būt bijuši invalīdi. Šo teoriju atbalsta arī fakts, ka dažiem no galvaskausiem bija netipiska forma. Senie grieķi nevēlējās audzināt bērnu invalīdu, jo uzskatīja, ka tas nes nelaimi. Daudzu kaulu stāvoklis arī liecina, ka daudzi no bērniem miruši dzemdību laikā iegūtu slimību dēļ. Tomēr, ja viņi gāja bojā kā jaundzimušie – kādēļ viņi netika apbedīti? Atbilde varētu slēpties kādas īpašas ceremonijas faktā – ja mazulis neizdzīvoja līdz šai ceremonijai, tas netika uzskatīts par pilntiesīgu cilvēku, un neieguva tiesības tikt apbedītam. Tas arī varētu būt skaidrojums, kādēļ šīs 450 nelaimīgās dvēseles nonāca akas dziļumā.
Faraona slepkavība
Ramesses III bija viens no pēdējiem Ēģiptes faraoniem. Viņš nomira 1156. gadā, un tika apbedīts KV11 kapenēs, kuras viņš pats pavēlēja celt. Tajā laikā nebija iemeslu domāt, ka Ramesses nomiris nedabīgā nāvē, tomēr modernās metodes pēc mūmijas eksaminācijas liecina, ka tomēr ir notikusi slepkavība. Lai arī Ramesses bija lielisks arhitekts un karotājs, viņa valdīšanu neuzskata par plūstošu. Kā jau visi faraoni, arī viņam bija vairākas sievas un pēcteči, no kuriem Ramesses par tiesīgiem ieņemt troni uzskatīja 13. Tiesa, faraons aizmirsa uzskaitīt secību, kādā viņiem tronis ieņemams, tādēļ nav pat teorētisku vainīgo, kas varētu būt iespējamais slepkava. Saskaņā ar senajiem rakstiem, viena no Ramesses sievām Taija nolēma nogalināt valdnieku, lai palīdzētu savam dēlam nokļūt līdz tronim. Viņa savam plānam atrada daudz atbalstītājus. Lai arī raksti liecina, ka Ramesses uzzināja par plānu un bargi sodīja sazvērniekus, tomogrāfijas analīze atklāj, ka mūmijas rīkle patiešām tikusi pārgriezta. Tiesa, valdnieka slepkavas varētu tomēr nebūt tikuši cauri sveikā. 19. gadsimtā tika atrasta kāda mūmija, kas tikusi saistīta ar mirušo valdnieku, un tiek uzskatīts, ka šis upuris nav miris dabīgā nāvē. DNS testi apliecina, ka šī mūmija ir Ramesses dēls, tādēļ pastāv liela iespēja, ka viņš bijis viens no slepkavības iniciatoriem. Mūsdienu izmeklēšanas metodes atklājušas, ka nedabīgā nāvē miris ne vien Ramesses, bet arī viņa dēls ticis sodīts.
Šausmīgas slepkavības, bezsirdīgi ļaundari un nežēlīgas laupīšanas. Vēsture mīl atkārtoties, un noziegumi, kas daudziem sagādājuši galvassāpes pirms tūkstošiem gadu, nu var tikt vienkārši atšķetināti ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Daži no šiem nervus kutinošajiem notikumiem tiks atklāti ekskluzīvi kanālā Viasat History, jau no 4. oktobra, darba dienu vakaros, pulksten 22.00.
SLEPKAVĪBA UZ SLIEDĒM
Otrā dokumentālajā raidījumā izmeklēsim bēdīgi slavenākās slepkavības, kas jebkad notikušas uz britu dzelzceļa. Dzelzceļš izmainīja Lielbritāniju – sliedes stiepās no ciema uz ciemu un no pilsētas uz pilsētu. Tas mainīja to, kā mēs dzīvojam, tomēr šim jaunajam pārvietošanās veidam bija arī savi trūkumi, jo tas sniedza jaunas iespējas vienam no senākajiem noziegumu veidiem. Raidījuma vadītājs Nikolass Dejs vadīs mūs cauri slepkavu pasaulei, ļaujot ieskatīties, kā policija ar apsviedības un agrīno noziegumu atklāšanas metožu palīdzību spēja vainīgos saukt pie atbildības. Stāsti par cilvēkiem, kas slepkavoja, policiju, kas medīja, un upuriem, kas tika atstāti novārtā. No Skotlendjarda un Dzelzceļa policijas failu arhīviem – šis ir stāsts par vēsturiskām asinīm uz britu dzelzceļa sliedēm. „Slepkavība uz sliedēm“ pirmizrāde notiks 11. oktobrī, un raidījums būs skatāms darba dienās, pulksten 22.00.
Seko mums arī Facebook
Viasat History