Vai ir iespējams saņemt aizgādības tiesības, ja esi bijis notiesāts?

Katram dzīvē ir bijuši notikumi, ar kuriem mēs tagad nelepojamies. Tā saucamās dzīves tumšās lappuses, jaunības kļūdas vai netīrā veļa. Vairumā gadījumu mēs par tiem nerunājam, lai tie arī paliek tikai pagātnei, bet ir dzīvē situācijas, kad šie notikumi atkal uzpeld un strādā pret mums, piemēram, ja tiek šķirta laulība un tu vēlies saņemt bērna aizgādības tiesības. Vai cilvēks, kuram dzīvē bijusi melnā svītra - kurš ir bijis notiesāts – var šādā tiesas prāvā uzvarēt? Pieredzē dalās zvērināts advokāts Vilhelms Kozlovskis.

Viena no personiskākajām lietām advokāta karjerā

2016.gadā ar zvērināto advokātu sazinājās kāds vīrietis un lūdza palīdzību viņa šķiršanās lietā. It kā ikdienišķa tiesvedība, bet ir viens “Bet”: vīrietim ir bijuši vairāki kriminālprocesi un administratīvie pārkāpumi, un viņa vienīgā vēlme tagad ir iegūt aprūpes tiesības par nepilngadīgo meitu. Šķiršanās gadījumi, kad cilvēkiem ir kopīgi bērni, nekad nav viegli, bet šoreiz viss bija vēl sarežģītāk. Tā iesākās gadiem ilgs tiesvedības process starp cilvēkiem, kuri agrāk viens otram bija viss, bet nu lauza šķēpus par kopīgo atvasi un publiski apsprieda skapī noslēptos skeletus. Iespējams, jau pašā sākumā pieredzējušais advokāts nojauta, ka šī kļūs par vienu no personiskākajām lietām viņa karjerā, par lietu, kas vēlāk viesīs cerību citiem cilvēkiem ar līdzīgu dzīvesstāstu.

Divas karojošās puses

Nav receptes, kas ļautu diviem cilvēkiem pēc šķiršanās palikt draudzīgās attiecībās. Dažiem tas izdodas, citiem ne. Pieredze gan rāda, ka jo ilgāks ir tiesāšanās process, jo mazāka iespējamība, ka vecāki vēlāk varēs palikt draugos. Tas tāpēc, ka katrs par sevi caur tiesu var uzzināt ko jaunu, kā tas notika arī šajā lietā:

• Tēvs (pēc mātes vārdiem) – neatbildīgs tēvs, kurš meitai rāda sliktu piemēru agrāko kriminālprocesu un administratīvo pārkāpumu dēļ, invalīds, bez stabiliem ienākumiem, jo nodarbojas tikai ar lopu audzēšanu nevis algotu darbu, neļauj bērnam tikties ar māti, manipulē ar bērnu, nepalīdz bērnam mācīties.
• Māte (pēc tēva vārdiem) – bieži lieto alkoholu, kā rezultātā kļūst agresīva pret meitu, ir rupja un neiecietīga, egoiste, kura pārāk ilgi strādā un kurai neinteresē bērns, apzināti traumē bērna psihi, biedē meiteni, cenšas strīdus risināt bērna klātbūtnē un izrausa bērnam lielus emocionālos pārdzīvojumus, izturas neadekvāti, nepamatoti kliedz uz bērnu un pielieto fizisku spēku.

Patiesību noskaidro Latvijas tiesa.

Kādas ir ierastākās kļūdas vecāku rīcībā šādās lietās?

Parasti šādās lietās vai nu viens, vai abi vecāki vēlas bērnu atstāt sev un sāk vērtēt bērnu kā priekšmetu nevis dzīvu būtni, kurai būtu sava dzīves uztvere un vērtējums, savs viedoklis un vēlmes. Līdz 12 gadu vecumam bērns parasti pakļaujas vienam no vecākiem. Pēc pus gada no šķiršanās sākuma, bērna viedoklis par kādu no vecākiem var mainīties. Izvērtējot šķiršanās iemeslus, abu vecāku attieksmi un attiecības ar abiem vecākiem, bērns visticamāk nostāsies kāda pusē. Ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu un izsaka vēlmi dzīvot pie kāda no vecākiem, tiesa viņa viedokli ņems vērā. Svarīgi, lai otrs vecāks no viņa nenovēršas. Attiecības ar bērnu var izveidot tikai ar mīlestību, rūpēm un cieņu. Viņš ir dzīva būtne, kura saprot, kas apkārt notiek un vēro vecāku reakciju uz notiekošo. Viņam ir svarīgi abi vecāki, tāpēc ir jānodrošina gan regulāras tikšanās, gan kopīgi pasākumi, gan cita veida aktivitātes kā ar mammu, tā tēti.

Kas nostrādā par labu vienai vai otrai puse?

Par laimi cilvēka pagātne un emocijām pārbagāti pretējās puses raksturojumi tiesā nav noteicoši. Svarīga ir esošā situācija, par prioritāti izvirzot bērna intereses, kas šķiršanās gadījumos, protams, ir galvenais.

Pie kura no vecākiem bērns dzīvo pašlaik? Vai pēc šķiršanās bērnam nenāksies mainīt skolu un interešu izglītības iestādes? Kādas ir bērna attiecības ar abiem vecākiem? Kāds ir bērna psiholoģiskais un emocionālais stāvoklis? Pie kura no vecākiem bērns jūtas drošāk? Kuram no vecākiem bērns uzticas? Lai to visu noskaidrotu, atbildīgās instances strādās gan ar bērnu, gan vecākiem ilgā laika periodā, lai novērotu, saprastu un pieņemtu bērnam labāko risinājumu. Kādam (vai visiem iesaistītajiem) var tikt nozīmēta psiholoģiskā ekspertīze. Tikšanās ar bērnu var notikt bāriņtiesas vai speciālista uzraudzībā. Arī pati tiesvedība var ilgt ļoti ilgu laiku, tāpēc ir jābūt pacietīgam, atklātam un gatavam sadarboties ar šiem cilvēkiem.

Minētā lieta tika slēgta 2019.gada jūlijā ar rezultātu, kas apmierināja abas iesaistītās puses: vecāki noslēdza izlīgumu, kurā vienojās par kopīgā bērna aizgādību, dzīvesvietu, saskarsmes tiesībā un uzturlīdzekļiem. Meitene palika dzīvot pie tēva un ar māti tiekas, lai atjaunotu abu attiecības.

Kāpēc mēs par to stāstām? Jo viena konkrēta lieta, viena konkrēta tiesvedība pierāda, ka pēc šķiršanās ir iespējams saņemt aizgādības tiesības pār bērnu, pat, ja pagātnē ir pieļautas kļūdas. Svarīgākais ir, kāds tu esi tagad un ka tu esi gatavs cīnīties. Lai sazinātos ar advokātu Vilhelmu Kozlovski, zvani uz tel. 29519796.