Ir bērni, kuriem mācīšanās sagādā prieku, viss viegli padodas un arī motivācijas netrūkst. Bet diemžēl ir arī tādi, kam sekmes mācībās nav tās labākas. Un ne vienmēr pie vainas ir ‘’ grūta’’ galva. Bērni reizēm mēdz būt slinki vai viņiem trūkst motivācijas. Šādos gadījumos vecāki mēdz ķerties pie dažādiem līdzekļiem un viens no tiem ir maksāšana par atzīmēm.

Varbūt labāk sodīt, nevis motivēt?

Ļoti bieži vecāki netiekot galā ar bērna nevēlēšanos mācīties īsti nezina, kā rīkoties. Protams, parasti tiek runāts, runāts un vēlreiz runāts. Kad ir skaidrs, ka runāšana nelīdz, tiek lemts par stingrākiem mēriem. Ir vecāki, kas nolemj bērnu par sliktām atzīmēm sodīt – atņemt telefonu, atcelt ceļojumus, neļaut tikties ar draugiem. Bet parasti šāda metodika ne visai labi darbojās. Pirmkārt -bērns būs dusmīgs, otrkārt – kļūs ļoti nervozs un treškārt – tas neko viņam neko neliks saprast. Vien to, ka viņš nav pietiekami labs un šāda atziņa var nopietni ietekmēt bērna pašapziņu uz visu atlikušo mūžu. Pats par sevi saprotams, ka bērnam var ierobežot telefonā pavadīto laiku vai darba dienās ļaut draugus satikt mazāk, nekā ierasts. Bet pilnīgi noteikti nevajadzētu neko brutāli atņemt, aizliegt, nedot.

Kas notiks, ja bērnam tiks maksāts par atzīmēm?

Ir vecāki, kas uzskata, ka maksāšana par atzīmēm nav nekas slikts, jo tādā veidā bērni apzinās, ka nauda nemaz nenāk viegli. Ka tā ir jānopelna. Un tās, protams, ir labas mācības. Tomēr jāsaprot, ka visdrīzāk maksāt nāksies vēl ilgi, jo diez vai bērns būs gatavs tāpat vien no zila gaisa sākt mācīties, ja viņam par to nekas vairs nepienāksies. Tāpat arī var gadīties, ka bērnam interese būs tikai par naudu, viņu neinteresēs izziņas process kā tāds un tas savukārt var radīt nopietnas problēmas gan vēlāk studējot, gan strādājot. Būs vēlme tikai pēc finansēm, bet nebūs nekādas vēlmes pēc pašattīstības, bet pieaugušam cilvēkam bez nemitīgas sevis pilnveidošanas nopelnīt naudu ir tiešām grūti…

Kā labāk rīkoties, ja bērns nemācās

Ir jāmēģina atkal un atkal skaidrot, ka tieši viņš ir tas, kuram tā mācīšanās ir nepieciešama. Nekādā gadījumā nevajag runāt moralizējot, bet cilvēcīgi stāstīt, kas tālākajā dzīvē var notikt ar cilvēkiem, kuri neko negrib darīt. Var arī parādīt kādu piemēru. Tāpat arī būtu labi, ja ar bērnu parunātu kāds tiešām veiksmīgs cilvēks – izstāstītu, ka panākumus guvis nopietni mācoties un strādājot. Svarīgi, lai bērnam šis cilvēks liekas foršs. Ja nekādi neizdodas- ir derīgi parunāt ar kādu labu psihologu.

Noderīgi:

Kā iemācīt bērnam mācīties patstāvīgi

Kā palīdzēt bērnam iegūt draugus

Kādu ēdienu atstāt bērnam ēšanai pēc skolas