Vai zivju vējš patiešām eksistē un kā vēja virziens ietekmē copi?

Ja vējš pūš no austrumiem, zivis nekožas, Ja no rietumiem – tad ir īstā cope… Šādi stāsti ir veci kā mūžība. Lai arī ne vienmēr senču gudrības mūsdienās ir labākie padomdevēji, tomēr dažām lietām makšķernieki joprojām pievērš uzmanību. Kā tad īsti ir - vai patiešām loma lielums ir tik ļoti atkarīgs no vēja virziena?

Kā vēja virziens ietekmē makšķerēšanu?

Skaidrs ir viens - vēja virziens neizraisa zivju ķeršanos. Zivīm patiesībā ir pilnīgi vienalga, uz kuru pusi tas pūš. Patiesībā lielākā ietekme nav vējam, bet laika apstākļiem kopumā, kas ietekmē vēja virzienu, stiprumu, gaisa spiedienu un skābekļa koncentrāciju ūdenī, kā arī veidu, kā zivis barojas. Pēkšņas laika apstākļu izmaiņas var ietekmēt parastos zivju barošanās paradumus un likt meklēt jaunas vietas un iespējas ēdiena iegūšanai.

Lielāka ietekme ir tieši ūdens temperatūrai un tās izmaiņām. Piemēram, austrumu vējš parasti seko aukstajai gaisa frontei – šai laikā parasti notiek strauja ūdens temperatūras pazemināšanās un tas ir trieciens visai ūdens pasaulei, īpaši barības ķēdes apakšā.

Savukārt rietumu vējš biežāk saceļas tieši pirms vētras. Izjūtot mainīgos laika apstākļus un vētras tuvošanos, zivis aktīvi dodas barības meklējumos un šai laikā rodas satriecošie makšķernieku stāsti par lielajiem lomiem.

Ziemeļu vējš arī saistās ar iepriekš minētajām aukstajām gaisa masām un neatkarīgi no zivju daudzuma aukstais gaiss u lielie viļņi bieži attur makšķerniekus par došanos copē.

Visbeidzot dienvidu vējš raksturīgs pavasaros un rudeņos – pietiekami siltos un stabilos laika apstākļos, kas patīk kā makšķerniekam tā zivīm.

Tātad vislabākais zivju vējš ir rietumu vai dienvidrietumu vējš.

Vēja stipruma ietekme uz lomu

Svarīgs ir arī vēja stiprums. Jo spēcīgāks vējš, jo vairāk pārtikas aizplūst vēja virzienā – tas var palīdzēt atrast produktīvākas makšķerēšanas vietas un īstos krastus.

Ir vēl viens teiciens: “Vējš ir zvejnieku draugs”. Tas vairāk attiecas uz tiem, kas jūrā, tomēr daļa taisnības tur ir. Nedaudz saduļķojoties ūdens mazina redzamību, tādēļ zivs nepamana trūkumus tavā ēsmā, turklāt aktīvā viļņu sišanās pret krastu sarauj barības ķēdes ierasto pamatu un atrašanos un dod iemeslu lielajām zivīm meklēt barību.

Protams, ka visam ir savas robežas un vētras laikā lomu nedabūsiet pat, ja vējš būs labvēlīgais dienvidrietumu. Taču ikdienā vēja stiprumam tiešām ir neliela ietekme uz iespēju iegūt lielāku lomu.

Kā ūdens temperatūra ietekmē zivju atrašanās vietu?

Saka, ka vislabākā ūdens temperatūra, pie kuras zivis, piemēram, karpas, barojas, ir aptuveni 7 grādi pēc Celsija. Ja temperatūra būtiski pazeminās zem šī sliekšņa, zivis mēģina atrast siltākas straumes vai arī pārvietojas uz seklāku ūdeni, kur ir lielākas izredzes saņemt tiešu saules gaismu.

Ņem vērā, ka, ja laika apstākļi pēkšņi kļūst auksti, tas nenozīmē, ka ūdens temperatūra tūlīt pazemināsies. Būs nepieciešamas vairākas aukstas dienas līdz ūdens sāks atdzist. Jo dziļāks ezers, jo vairāk laika nepieciešams ūdens temperatūras maiņai. Tādēļ – ja šodien ir pirmā vēsā diena, tas nenozīmē, ka ūdens ir atdzisis un visas zivis ir krastā.

Kā makšķerēšanu ietekmē gaisa spiediens?

Gaisa spiediens ir svarīgs punkts, kas jāņem vērā, domājot par lomu. Gaisa spiediens ietekmē skābekļa līmeni ūdenī. Zivīm ir nepieciešams skābeklis, lai tās varētu aktīvi darboties. Ja ūdens skābekļa līmenis ir zems, zivs mēdz kļūt gausa un slinka. Zems gaisa spiediens bieži vien nozīmē vēju un lietu, taču tas viss bagātina ūdeni ar skābekli, tādēļ daudzi makšķernieki, izvēlas doties uz copi tieši dienās, kad gaisa spiediens ir zems, pat, ja līst lietus. Par makšķerēšanai labvēlīgu gaisa spiedienu tiek uzskatīts rādījums zem 1000mb.

Izlasi arī:

• Vai makšķerēšana bez īstā aprīkojuma vispār ir makšķerēšana?
• 5 makšķerēšanas knifi
• 10 makšķerēšanas auklu āķu mezgli, ko varēsi sasiet pats
• Noderīga informācija makšķerniekiem un makšķerniecēm