Valdība lemj - no 16.marta jāstrādā no mājām

Ministru kabinets piektdien, 12.martā nolēma, ka visiem, gan privātajā sektorā strādājošiem, gan valsts un pašvaldības sektorā strādājošiem būs jāstrādā no mājām, lai mazinātu Covid-19 izplatību valstī. Valdības lēmums stājās spēkā 16.martā.

Valdība ir lēmusi:

• valsts un pašvaldību amatpersonas (darbinieki) strādā klātienē tikai tad, ja institūcijas vadītājs to noteicis;
• noteikt kā valsts un pašvaldību institūcijā organizējams darbs klātienē;
• ka darba devēja pienākums būs noteikt tos darbiniekus, kuri, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, drīkst veikt darbu klātienē, vienlaikus nosakot atbilstošus iekšējās kontroles pasākumus darba vietā;
• ka darba devējam ārkārtējās situācijas laikā, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, ir tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti. Pēc ārkārtējās situācijas beigām attālinātais darbs veicams, pamatojoties uz pušu vienošanos.

Ņemot vērā to, ka Latvijā joprojām saglabājas ļoti augsts Covid-19 izplatības risks un arvien vairāk parādās inficēšanās gadījumu ar jauno SARS-CoV-2 paveidu, kā arī to, ka tieši darba vietas ir vienas no lielākajiem riska inficēšanās vietām, nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" (turpmāk – rīkojums).

Esošā situācija

Šobrīd rīkojuma 5.35 apakšpunktā noteikts, ka darba devējam ir pienākums:

1. nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj;

2. darbam klātienē nodrošināt darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai (piemēram, mutes un deguna aizsegus, priekšautus, virsvalkus);

3. noteikt pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.

Kas mainās

Projekts paredz papildināt rīkojumu ar regulējumu, kas paredz, ka darba devēja pienākums būs noteikt tos darbiniekus, kuri, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, drīkst veikt darbu klātienē, vienlaikus nosakot atbilstošus iekšējās kontroles pasākumus darba vietā.

Tiek saglabāts pamatprincips, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē tā, lai pamatā darbinieki strādātu attālināti, rīkojuma projektā ir ietverts papildus darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, drīkst veikt darbu klātienē. Vienlaikus pašiem darba devējiem tiek atstāta arī iekšējās kontroles pasākumu īstenošana.

Papildus tiek precizēts, ka jāorganizē darbs tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, vēl to, ka lai nodrošinātu šī pienākuma izpildi, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, ir tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu. Pēc ārkārtējās situācijas beigām attālinātais darbs veicams, pamatojoties uz pušu vienošanos.

Minētais grozījums paredz, ka situācijās, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam, izvērtējot situāciju, ir tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti. Tādējādi tiek nodrošināta darba devēja iespēja pilnvērtīgi izpildīt tam noteiktos papildus pienākumus ārkārtējās situācijas laikā. Pēc ārkārtējās situācijas beigām attālinātais darbs veicams, tikai pamatojoties uz pušu vienošanos. Šajā gadījumā būtiski tiek uzsvērts darba devēja pienākums nodrošināt darbiniekam attālinātā darba iespējas, lai darbinieks varētu pienācīgā kārtā veikt savus darba pienākumus. Vienlaikus jānorāda, ka minētā darba devēja tiesība būtu īstenojama, ievērojot samērīgumu, un objektīvi izvērtējot situācijas. Ja darbinieks norāda uz objektīviem apstākļiem, kas viņam liedz veikt darbu attālināti savā dzīvesvietā, darba devējs izvērtē iespēju ļaut darbiniekam veikt darbu klātienē, nodrošinot atbilstošus epidemioloģiskos pasākumus.

Uz ko šie noteikumi neattiecās

Norādāms, ka minētais regulējums neattieksies uz tādiem darbiem kā ražošana un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Kādi noteikumi ir uz valsts un pašvaldību institūcijām

Papildus projekts paredz papildināt rīkojumu ar papildu regulējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām.

Lai nodrošinātu darbu klātienē valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs:

- jānodrošina amatpersonām (darbiniekiem) individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai (piemēram, mutes un deguna aizsegus);

- jānosaka pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot amatpersonas (darbiniekus) par minētajiem pasākumiem.

Ņemot vērā to, ka Latvijā joprojām saglabājas ļoti augsts Covid-19 izplatības risks un arvien vairāk parādās inficēšanās gadījumu ar jauno SARS-CoV-2 paveidu, kā arī to, ka tieši darba vietas ir vienas no lielākajiem riska inficēšanās vietām, nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" (turpmāk – rīkojums).

Šobrīd rīkojuma 5.35 apakšpunktā noteikts, ka darba devējam ir pienākums:

1. nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj;

2. darbam klātienē nodrošināt darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai (piemēram, mutes un deguna aizsegus, priekšautus, virsvalkus);

3. noteikt pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.

Projekts paredz papildināt rīkojumu ar regulējumu, kas paredz, ka darba devēja pienākums būs noteikt tos darbiniekus, kuri, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, drīkst veikt darbu klātienē, vienlaikus nosakot atbilstošus iekšējās kontroles pasākumus darba vietā.

Lai nodrošinātu darbu klātienē valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs:

• jānodrošina amatpersonām (darbiniekiem) individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai (piemēram, mutes un deguna aizsegus);
• jānosaka pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot amatpersonas (darbiniekus) par minētajiem pasākumiem.

Papildus, ja darbs būs institūcijā uz vietas, institūcijas vadītājam būs nepieciešams nodrošināt, ka:

• kabinetā atrodas tikai viena amatpersona (darbinieks);
• ir ne mazāk kā 15 m2 no pieejamās telpu platības vienai amatpersonai (darbiniekam), ja institūcijā ir atvērtā tipa biroji;
• jāizstrādā darba grafiks (piemēram, nosakot, kuri darbinieki (amatpersonas) nāk strādāt klātienē katru otro dienu), ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu kabinetu vai 15 m2 no atvērtā tipa biroja vienai amatpersonai (darbiniekam).

Norādāms, ka 15 m2 noteikti, jo saskaņā ar rīkojumu saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpu platības.

Norādāms, ka minētais regulējums par vienu amatpersonu (darbinieku) kabinetā, 15 m2 uz vienu personu vai darba grafiku, ņemot vērā funkciju un kompetences specifiku, nav tieši attiecināms, bet iespēju robežās rekomendējams, piemēram, tiesām, prokuratūrām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētājiem, operatīvā darba veicējiem. Tāpat minētais regulējums nav attiecināms uz pašnodarbinātām valsts amatpersonām un to pašpārvaldēm, kuru darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Papildus projekts paredz veikt grozījumu rīkojuma 5.17.1 punktā attiecinot tā regulējumu arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu kandidātiem. Šobrīd rīkojuma 5.17.1 punktā noteikta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaudes norise iekštelpā, nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un nepieciešamos piesardzības pasākumus. Šī pārbaude ir nepieciešama ne tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un kandidātiem, bet arī Ieslodzījuma vietu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un kandidātiem. Līdz ar to minētā punkta prasības ir jāattiecina arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu kandidātiem.

Vairāk lasi:

• Bērnus uz bērnudārzu aicina vests tikai, ja nevar strādāt attālināti
• Ar 17. martu būs atļauti aviopasažieru pārvadājumi uz trešajām valstīm