Raudāšana, Photo by Adrian Swancar on Unsplash
Ja kādreiz esi labi raudājusi un uzreiz juties labāk, šī fenomena pamatā ir pierādīta zinātne. Raudāšana var ne tikai palīdzēt justies labāk garīgi un emocionāli, bet tai ir arī vairākas negaidītas fiziskas priekšrocības. Lai gan pārmērīga raudāšana var liecināt par depresiju, trauksmi vai noteiktiem neiroloģiskiem stāvokļiem, laba, bet reta raudāšana var būt svarīgs veids, kā atsvaidzināt prātu un ķermeni. Lūk, kāpēc!
Raudāšana nāk par labu mūsu acīm.
Lai saprastu, kā raudāšana nāk par labu mūsu acīm, ir svarīgi zināt, kā darbojas dažādi asaru veidi un to nozīme mūsu acu veselības aizsardzībā. Mūsu acis faktiski ražo trīs veidu asaras. Pirmais veids ir bazālās sekrēcijas asaras, kuras mūsu acis regulāri rada, lai tās būtu mitrinātas, tīras un bez baktērijām.
Otrs asaru veids, ko ražo mūsu acis, ir refleksa asaras, kas ir refleksa reakcija uz tādām lietām kā dūmi, daļiņas mūsu acīs un citi kairinātāji. Viens no labākajiem piemēriem tam, kā darbojas refleksa asaras, ir, reaģējot uz sīpola griešanu vai spēcīgām garšvielām.
Trešais veids ir emocionālas asaras, kas rodas, reaģējot uz emocijām. "Emocionālās asaras ir unikālas ar to, ka tās satur olbaltumvielas un hormonus, kas nav atrodami bazālajā sekrēcijā vai refleksā asarās," skaidro sertificēta oftalmoloģe Diāna Hilala. "Šīm" piedevām" var būt relaksējošas vai sāpes mazinošas īpašības, kas palīdz regulēt ķermeni un atgriezt to iepriekšējā stāvoklī." Turklāt raudāšana palīdz rehidratēt acis, kas var uzlabot redzi kopumā. Asaras ir arī spējīgas iznīcināt baktērijas. Asaras attīra un palīdz noņemt potenciāli kaitīgos kairinātājus, ar kuriem acis saskaras katru dienu. Asaras ir 98 procenti ūdens, bet satur arī sāli, taukainas eļļas un 1500 dažādus proteīnus, kā arī antibakteriālu ķīmisku vielu, kas pazīstama kā lizocīms, kas palīdz cīnīties pret infekcijām.
Īsāk sakot, asaras ir būtiskas mūsu acu veselībai. Darbs no mājām var izraisīt acu sausuma palielināšanos, padarot veselīgas asaras svarīgākas nekā jebkad agrāk. Raudāšana patiesībā ir diezgan laba mūsu acīm, īpaši sausām acīm. Ilgstoši strādājot, mācoties pie datora teju vai visiem ir sausu acu līmenis, ņemot vērā, ka mūsu mirkšķināšanas ātrums ir ievērojami samazināts.
Raudāšana ir emocionāli nepieciešama.
Raudāšana ir dabisks veids, kā parādīt vai atbrīvot emocijas. Mēs varam raudāt no skumjām, dusmām vai prieka, kā arī no citām jūtām. Vēsturiski pētījumi liecina, ka raudāšanai ir būtisks efekts, kas var sniegt mums atvieglojumu. Teorijas arī liecina, ka izteiksmes kavēšana vai neraudāšana var veicināt garīgās veselības problēmu un pat slimību attīstību saskaņā ar dažiem pētījumiem.
Noteikti esi kādreiz dzirdējis terminu, ka lielas meitenes vai zēni neraud. Patiesība ir tāda, ka visi cilvēki var gūt labumu no labas raudāšanas. Mums nav paredzēts turēt lietas sevī, izlikties, ka mums viss ir kārtībā, un viltot savu “ceļu” cauri dzīvei. Tāpat kā verdošam katlam uz plīts ar vāku, šīm emocijām ir jānāk ārā.
Pētījumi liecina, ka spēcīgas emocijas, piemēram, raudāšana, var būt pārmērīgas emocionālās enerģijas rezultāts, ko asaras patiesībā palīdz atbrīvot. Rezultāti ir vērsti uz raudāšanu, kas spēj mazināt spriedzi vai negatīvas sajūtas neatkarīgi no tā, vai stresa avots ir novērsts.
Labs “kliedziens” ir emocionāla atbrīvošanās, un bieži vien rodas vieglāka sajūta un lielāka skaidrība, kad tas ir izdarīts. Tas ir arī veids, kā likt citiem sevi saprast. Ikviens tiek galā ar smagām emocijām, un dažreiz labs kliedziens ir ideāls veids, kā tās apstrādāt.
Cik daudz raudāt ir veselīgi?
Lai gan nav precīzu skaitļu par to, cik bieži mums vajadzētu raudāt, sievietes raud emocionālas asaras vidēji 30 līdz 64 reizes gadā, bet vīrieši raud emocionālas asaras 5 līdz 17 reizes gadā. vidēji. Tas nozīmē, ka sievietes var raudāt vairākas reizes mēnesī, savukārt vīrieši var raudāt reizi mēnesī vai katru otro mēnesi. Tātad, ja ietilpsti šajā diapazonā, iespējams, raudi veselīgi. Tomēr tas, cik daudz raudāt, galu galā būs atkarīgs no personības vai dzīves apstākļiem, ar kuriem nākas saskarties.
Tomēr pārmērīga raudāšana var būt galvenā garastāvokļa traucējumu, piemēram, depresijas vai trauksmes, pazīme vai simptoms. Daži neiroloģiski stāvokļi, kas rodas traumu vai smadzeņu darbības traucējumu rezultātā, var izraisīt stāvokli, ko sauc par pseidobulbāru afektu vai PBA. Šajā piespiedu neiroloģiskā stāvoklī cilvēki var izjust nekontrolējamus smieklus vai raudāšanu.
Ja pārmērīgi raudi, ir svarīgi meklēt palīdzību. Sazinies ar savu ārstu vai psihologu, lai apspriestu savas bažas un runātu par turpmāko rīcību, kas varētu būt Tev piemērota. Pretējā gadījumā, ja raudi "parasti" vai tipiski, tas ir labi un veselīgi, tādēļ dod tik vaļā un izraudies!
Lasi arī:
- Kā bez asarām sagriezt sīpolu?
- Kā veidot bērna pašapziņu?
- Kā atpazīt depresiju?
- Vai cilvēkiem jādusmojas un kā kontrolēt dusmas?
Raudāšana, Photo by Adrian Swancar on Unsplash