Vientulības un sociālās izolācijas sekas

Šobrīd, kad ikdienā nākas saskarties ar dažādiem ierobežojumiem, ir jāpielāgojas jaunajai realitātei. Daudziem darba saglabāšana un iztikas nopelnīšana ir kļuvusi neskaidra, izraisot vēl lielāku stresa un trauksmes līmeni. Turklāt piekļuves ierobežošana normālām ikdienas aktivitātēm - ne tikai došanās uz darbu, bet normāla sociālās mijiedarbības trūkums ar citiem - izraisa garīgās veselības problēmas un novājina arī ķermeni. Psihologi atklājuši, ka patiešām sociālās izolācijas radītais risks veselībai ir ļoti līdzīgs tam, ko rada aptaukošanās, smēķēšana, fiziskās aktivitātes trūkums, jo kombinējas dažādi faktori – gan bioloģiskie, gan psiholoģiskie. Kādas tad ir sociālās izolācijas sekas?

Pasliktinās veselība

Sociālās saskarsmes trūkums nereti liek cilvēkiem sajusties vientuļiem un tas var būt iemesls depresijas aizsākumam, sliktai miega kvalitātei, nelabvēlīgai ietekmei uz sirds un asinsvadu darbību, imunitāti un pat agrākai mirstībai.

Attīstās kaitīgie ieradumi

Daudzi cilvēki, jūtoties vientuļi, nespēj tikt galā ar stresu un nonāk pie neveselīgiem ieradumiem – sāk biežāk smēķēt, vairāk ēst, vairāk laika pavadot sēdus, mazāk kustēties. Tas viss kaitē ķermeņa fiziskajai veselībai. Rodas aptaukošanās, pastiprinās atkarības, ar kurām vēlāk būs jācīnās.

Samazinās imunitāte

Izrādās, ka vientuļākiem cilvēkiem samazinās arī organisma spēja pretoties vīrusiem un infekcijām. Cilvēkiem, kuri jūtas vientuļi, ir mazāka imunitāte un vairāk iespēju iekaisumu attīstībai ķermenī nekā tiem, kuri vientulību neizjūt.

Kļūstam fiziski vājāki

Cilvēki ir sociālas būtnes un ikdienā ir jābūt ļoti lielam gribasspēkam, lai vienatnē spētu sevi motivēt, piemēram, nodarboties ar sportu. Nav noslēpums, ka daudziem ierastie ikdienas treniņi sporta zālē, deju nodarbību apmeklējums vai pastaigas ar draugiem ir galvenais veids, kā uzturēt sevi labā formā. Šobrīd, kad cilvēki arvien vairāk laika pavada mājās pie datora vai TV ekrāna, daudziem jau saasinās dažādas muguras problēmas, parādās dažādas sāpes un pasliktinās fiziskā labsajūta kopumā.

Kādi mēs iziesim no krīzes?

Tiek uzskatīts, ka trauksme un apātija, kā arī vientulība ir dažas no garīgās veselības problēmu sekām, kas saglabāsies ilgi pēc pandēmijas beigām. Paaugstinātās depresijas un stresa izjūta, it īpaši nenoteiktības laikā, var nopietni ietekmēt sabiedrības veselību, palielinot cilvēku neaizsargātību vēl vairāk.

Sociālajai izolācijai nav jākļūst par normu, pat ja apstākļi pieprasa fizisku distancēšanos. Šobrīd sabiedrībai ir vitāli svarīgi cīnīties pret pandēmiju un novērst tās turpmāku izplatīšanos, taču šādi pasākumi nenozīmē, ka vajadzētu sabrukt sociālajiem kontaktiem. Nedrīkst pārāk zemu novērtēt izolācijas un vientulības ietekmi, tādēļ arī laikā, kad ir nepieciešama fiziska distancēšanās – sazvanieties ar draugiem, ar radiniekiem, atrodiet laiku fiziskām aktivitātēm un noteikti meklējiet profesionālu atbalstu, ja jūtat, ka trauksme un nemiers ir ieilguši!