Zaļā ceturtdiena: diena, kad ticējumus labāk ievērot

Zaļā ceturtdiena - kristiešu svētki, ko tradicionāli atzīmē ceturtdienā pirms gaidāmajām Lieldienām. Diena, kad, saskaņā ar Jauno Derību, notika pēdējais vakarēdiens — Jēzus Kristus pēdējā maltīte kopā ar apustuļiem pirms krustā sišanas. Jāatzīst, ka arī latvieši šai dienai vēsturiski piezīmējuši maģisku spēku, to saistot ar saules atgriešanos. Tāpēc mūsu folklorā ir atrodami neskaitāmi ticējumi. Kas mums šajā dienā būtu jāievēro, lai mājās valdītu kārtība un sētā miers un saticība?

Zaļās ceturtdienas ticējumi

• Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki;
  
• Šajā rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests - tad vasarā būs daudz sviesta un piena;
• Zaļā ceturtdienā pirms saules jāsāk strādā, jo tad visu gadu darbi padosies;
  
• Šajā dienā nedrīkst mājās nest no lauka vai meža nevienu zaļo augu, citādi čūskas nāks mājā. Ja nu tomēr kāds koks nests mājās, tad tā skaidas jāatsviež mežā atpakaļ;
  
• Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jo tad visu gadu tā būšot tīra un arī mušas nenākšot istabā;
  
• Istabas puķes, kas stādītas tieši šajā dienā, īpaši labi ziedēšot;
  
• Zaļajā ceturtdienā visas ābeles jāizpurina un to zaros jāsakarina mazi vilnas dzijas kamolīši. Tad būs laba ābolu raža un tārpi augļus neēdīšot;
  
• Zaļajā ceturtdienā nedrīkstot ne cirst, ne lauzt. Tad koki neaugšot;
• Ceturtdienas rītā esot ap māju jāapskrien riņķī. Tad ļaunums visu gadu tajā sētā nerādīšoties;
• Zaļajā ceturtdienā ola jāliek uz jumta, ja tā nesasalst, tad būs laba vasara;
  
• Zaļā ceturtdienā jāēd zirņi, tad, dzeguzi dzirdot, palikšot bagāts;
  
• Kas nebaidās satikties ar ļaunumu vaigu vaigā, tad naktī no Zaļās ceturtdienas uz Lielo Piektdienu var doties uz krustcelēm, kur varot velnu redzēt;
  
• Zaļajā ceturtdienā dzimušie var drošāk doties nakts gaitās, jo tieši viņiem piemītot pārdabiskas spējas.