Jau no 5. februāra pie 360TV skatītājiem nonācis viens no gaidītākajiem pašmāju seriāliem “No naida līdz mīlestībai”, ļaujot atvilkt elpu darbadienu vakaros un iegrimt kaislību virpuļos. Portālam 1188.lv bija iespēja paviesoties seriāla filmēšanas aizkulisēs un aprunāties ar vienu no galvenās lomas atveidotājiem – šarmanto Andri Buli.

– Seriāla filmēšanas laikā tu iejuties Ulda lomā. Kāds viņš ir?

– Sliktais. Uldis izmanto situācijas, ko piedāvā dzīve. Protams, aprēķinātājs. Kāds noteikti teiks, ka viņš brīžiem ir negodīgs, bet tad es jautātu – kā mēs paši rīkotos? Vai šādās situācijās, esot godīgam, Uldis varētu ko sasniegt? Tajā pašā laikā viņš zināmā mērā ir vājš, jo nespēj atteikt piedāvājumiem. Es domāju – cilvēks, kurš patiesībā ir nelaimīgs.

Es spēlēju tādus cilvēkus, lai uz mana rēķina citiem būtu labi.

– Tev ir viegli iejusties viņa tēlā?

– Šis ir tas gadījums, kad man filmēšanas procesa laikā nav iespējas ieslīgt demagoģijā jeb domāt, kāds viņš ir, un pašam sevi šaustīt. Filmēšanas temps ir ātrs, dialogiem jābūt raitiem, jo tas ir seriāls, nevis mākslas filma, kurā pusotras stundas laikā tev jāizstāsta stāsts par šo cilvēku. Te ir daudz sēriju.

Grūti vai viegli… Man drīzāk brīžiem ir sarežģīti Uldi attaisnot, jo es pats varbūt tā nerīkotos. Vienkārši vajag saprast viņa rīcību. Kad nu jau kādu laiku esmu sadzīvojis ar faktu, ka ir tādi cilvēki kā viņš, tad jau atliek tikai ķert kaifu. (Smejas).

– Pavērojot filmēšanas aizkulises, var noprast, ka aktieri ir iejutušies tēlā. Kādas sajūtas uz filmēšanas laukuma ir tev?

– Tā kā viena filmēšanas diena aizņem vismaz 12 stundas dienā, ir ļoti daudz teksti jāmācās. Rekords man ir 18 epizodes dienā. Protams, kad projekts nāks uz beigām, būs arī nakts maiņas, bet tā ir visa šīs profesijas garoziņa – ar to jārēķinās. Vienkārši koncentrējies un gūsti baudu!

– Vai tavā atmiņā kopš seriāla filmēšanas sākuma ir palicis kāds spilgts kuriozs?

– Man šķiet, ka skatītājiem no malas būtu smieklīgi redzēt, kā divi cilvēki cenšas viens otru pavedināt, kamēr blakus skaņotājs, gaismotājs un divi operatori ir satupušies stūrīti, lai tikai mums netraucētu. Tādi lieli kuriozi šobrīd man nav bijuši, bet vēl daudz kas ir priekšā.

– Kā tu vērtētu sadarbību ar filmēšanas komandu?

– Es visus pazīstu – Intars Rešetins-Pētersons, Kristīne Nevarauska-Atkočūne un Lelde Dreimane ir mani kolēģi no Dailes teātra, bet man ir prieks ar Kristīni būt kadrā, jo mēs nekad neesam kopā filmējušies. Ir forši tikties kadrā, padauzīties ar Jāni Āmani. Šad un tad arī izdodas satikt kolēģus, ar kuriem teātra laikā mēs īsti netiekamies, jo katrs spēlē citā ēkā. Man tiešām prieks, ka pamata kolektīvs jeb kodols ir ļoti spēcīgs – tas pats Imants Strads, Vita Vārpiņa…

– Ņemot vērā spraigo “No naida līdz mīlestībai” filmēšanas grafiku, tu varētu būt ļoti aizņemts ikdienā. Kāda ir tava dienas rutīna?

– Šorīt ir ļoti klasisks variants – agrais rīts, pulksten 7.45 man bija grims. Cēlos agrāk, jo meita uz bērnudārzu jāizved bija. Drīz skriešu uz teātra mēģinājumu, tad atpakaļ uz filmēšanu.

– Ko mīlestība un naids nozīmē tavam varonim?

– No mīlestības līdz naidam ir viens solis, savukārt no naida līdz mīlestībai ir garāks ceļš. Ja tu mīli, tad tas ir konflikts; to jau Šekspīrs atklāja.

– Ko tu novēli mūsu latviešu daiļavām, kas seriālu vēros savos TV ekrānos?

– Mīliet un ļaujiet, lai jūs mīl, jo tas nav nopērkams par naudu. Ja jūs kādu mīlat, nekautrējieties to pateikt, jo varbūt otram cilvēkam tieši šie vārdi negaidīti kādā brīdī ir daudz svarīgāki, nekā mums šķiet.

Negribas nodzīvot dzīvi un nepaspēt kādam pateikt “Es mīlu tevi”.

Vai biežāk sakām paldies, pasmaidām. Tas bieži vien neko neprasa, bet varbūt tam cilvēkam tu uzlaboji garastāvokli. Mīliet sevi un pasaule jūs mīlēs!