Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Anete Spīķe: Joprojām mācos sevi nenovērtēt par zemu

Anete Spīķe. Foto: Luīza Jaromčuka

Anete Spīķe. Foto: Luīza Jaromčuka

Anete Spīķe ir sieviete – spridzeklis. Viņu var saukt ne tikai par uzņēmēju, vizāžisti un digitālā satura veidotāju, bet arī par stilīgu divu meitu mammu un mīlošu sievu – par cilvēku, kurš labprāt ceļo un kuram ārkārtīgi patīk darbs, ko viņa dara.

Pirms diviem gadiem Anete izveidoja zīmolu “Spike Brand”. Lai gan viņa to dēvē par “mazulīti”, panākumu dvaša ir jūtama ik uz soļa – četri no viņas radītajiem produktiem šogad tika izvirzīti “Lilit Beauty Awards” balvas saņemšanai. Uzņēmēja darba dunas dēļ šobrīd jūtas kā pēc noskrieta maratona, taču nekas Aneti vairs neapturēs ilgi lolota sapņa īstenošanai, lai jau šā gada izskaņā atvērtu divus “pop-up’’ veikalus!

Pirms uzsākām sarunu, sapratu, ka mūsu ģimenes vieno vairākas likumsakarības. Arī manai mammai ir divas meitas vārdā Keita un Marta, turklāt lielu daļu savas dzīves, tāpat kā viņas vecākā atvase, esmu pavadījusi kartingā. “Es jau jūtu, ka starp mums valda sinerģija. Cilvēki, kuri reiz braukuši ar kartingu, ir savējie, turklāt Marta un Keita mani arī uzrunā,” smejas Anete.

Kosmētiku esi iemīļojusi jau kopš bērna kājas. Kā šī aizraušanās pārtapa ģeniālā biznesa idejā?

Es mācījos Rīgas 2. vidusskolā, kas nu jau ir nosaukta par ģimnāziju, un tolaik Krišjāņa Valdemāra ielā atvērās “Drogas”. Es pēc skolas gāju uz šo veikalu, lai čamdītu kosmētiku, un prātoju, kā var ko tik skaistu uztaisīt. Nenormālā aizraušanās ar kosmētiku noveda līdz tam, ka ne tikai es krāsojos, bet arī krāsoju citus – viņiem ļoti patika tas, kā man sanāk.

Ārkārtīgi lepojos ar visu, ko esmu izdarījusi šo divu gadu laikā. Man ir informācija par daudz lielākiem uzņēmumiem, kas ir atpazīstami visā pasaulē, taču, ja es ar savu zīmolu otrajā gadā esmu dubultojusi pirmā gada peļņu, kas nav maza, un divos mēnešos atguvusi vairāku desmitu tūkstošu vērtus ieguldījumus, es uzskatu, kas tas ir vienkārši wow! Manam vīram šķita, ka tas nav iespējams, savukārt es domāju, ka grāmatveži kļūdās. Neviens no mums to negaidīja.

Ar ko tavi produkti atšķiras no citiem Latvijas tirgū pieejamajiem?

Cilvēki man parasti saka: “Dievs, Anete, manas lūpas nekad dzīvē nav bijušas tik labas! Tas ir dekoratīvās kosmētikas produkts, bet tik labi kopj, ka vairs nevajag higiēnisko lūpu krāsu!” Sastāvs ir megakruts. Nav neviena lielā brenda, kam lūpu spīdumi maksā četrdesmit, piecdesmit un pat sešdesmit eiro, ar tik labu sastāvu, kāds ir maniem. Tā kā cilvēkiem ļoti patīk mani lūpu produkti, mēs tagad koncentrējamies uz to, ka lūpu spīdumi iet pa priekšu visam, un tam seko grima otas.

Otas ir mans otrs lolojums, kuras arī esmu izveidojusi es pati. Kad atvēru savu studiju, pie manis nāca meitenes un prasīja otas, apgalvojot, ka Latvijā nevar atrast labas. Domāju, ak Dievs, cik forši būtu tās sākt ražot! “Spike Brand’’ un daļa no “Dior” otām tiek ražotas vienā ražotnē, taču viņi izmanto zemākas kvalitātes materiālus un uzliek augstākas cenas. Es samaksāju ļoti daudz par materiāliem – uzcenojums manā mājaslapā ir minimāls, bet, ja mana ota tirgotos pie citiem lukss kategorijas zīmoliem, tā maksātu ap simts vai pat divsimts eiro.

Kosmētiku es ražoju Latvijā, bet otas – Ķīnā. Tā kā vēlos virzīties ārpus Latvijas, esmu sapratusi, ka šā brīža cenas ir pārāk zemas, lai es varētu atļauties iedot veikaliem četrdesmit līdz pat septiņdesmit procentu atlaidi, un viņi paņemtu manu produktu. Tas nozīmē, ka man cenas ir jāceļ divas vai pat trīs reizes augstākas, un es dotajā mirklī prātoju, ko man šādā situācijā darīt. Ļoti vēlos augsto kvalitāti sniegt klientiem par pieejamām cenām.

Manuprāt, cilvēki nenojauš, cik kvalitatīvas sastāvdaļas ir manos produktos. “Spike Brand” lūpu spīdumus var izdzert zīdainis, un viņam nekas nenotiks. Tajos ir augstākās paaudzes mitrinātāji un tādas formulas, kuras neizvēlas neviens standarta lukss zīmols.

Dāmas ir sajūsmā arī par tavu izcilo produktu fotosesijām “Diamond Glow”

Viss sākās ar to, ka uzņēmums “Gusto” man atsūtīja paciņu ar vienkāršu, bet labu un dabīgu Latvijā ražotu kosmētiku. Tajā brīdī man bija klikšķis, un es sapratu, ka viņi ir tie, ar kuriem es vēlos izveidot sadarbību. Jau labu laiku biju vēlējusies izveidot mirdzošu ķermeņa spīdumu, kas nesmērē drēbes, nav eļļains un pasakaini smaržo. Aizbraucu pie “Gusto” meitenēm un teicu, ka man ir ideja, uz ko viņas atbildēja: “Ak Dievs, mums ir bail no tiem blogeriem, bet mēģinām!” Sākām veidot formulu, taču sapratām, ka nevaram dabūt produktu vienmērīgā konsistencē. Tā kā man bija vizāžistes pieredze un es vienmēr jaucu produktus savā starpā, ierosināju apvienot vienu no viņu iepriekšējām formulām ar esošo. Nostrādāja!

Man tolaik prasīja, kā strādā manas smadzenes. Tas nav izskaidrojams.

Pēdējo nedēļu laikā savā “Instagram” profilā esi ieminējusies, ka “Spike Brand” veiktā pasūtījuma dēļ tev ir iesaldējušies vairāki desmiti tūkstošu eiro. Man šādā situācijā sirmi mati paliktu…

Paraudāju pāris dienas, tagad jau ir labāk. Dotajā brīdī saprotu, ka es neko vairāk nevaru izdarīt – tā paka ceļo pa Eiropu jau vairāk nekā trīs mēnešus, un problēma ir tajā, ka muitās ir izveidojušās ļoti garas rindas. Nesaprotu, kāpēc manu jauno produktu nesūta uz Latvijas muitu, kur ir problēma? Neviens man nevar atbildēt uz šo jautājumu.

Cilvēki acīmredzot šogad ir ļoti laicīgi sākuši gatavoties Ziemassvētkiem. Ja man atnāks šis produkts pēc svētkiem, pārdošana būs daudz sarežģītāka. Es piekritu šim riskam, līdz ar to pasūtīju daudzas vienības, kas Latvijas tirgum ir pārāk sarežģīti pārdošanas ziņā – mūsu ir maz.

Vai ir vēl kādi izaicinājumi, ar kuriem saskaries sava uzņēmuma dēļ?

Iepakojums manā gadījumā ir bieža problēma – parasti atsūta paraugu un viss ir kārtībā, taču beigās tie izrādās brāķi. Reizēm gadās arī cilvēciskas kļūdas, piemēram, pasūtījums tiek sapakots nepareizi, līdz ar to rodas papildus izdevumi, sūtot paciņu vēlreiz. It kā kapeikas, bet sakrājas.

Plusā tam visam nāk klāt tehniskās un papīra lietas. Proti, tu strādā jau labu laiku, taču tikai pēc tam uzzini, ka ir vēl pāris likumi, kas uz tevi attiecas. Jau tā visas instances esmu apzvanījusi, un, tā kā neesmu papīru cilvēks, priekš manis tā ir katastrofa. Lai gan manā komandā strādā vairāki cilvēki, ir lietas, kuras varu izdarīt tikai es, jo tā ir mana atbildība. Nākas sevi saņemt rokās un izdarīt to, kas riebjas.

Nav vienkārši būt uzņēmējam, taču tad, kad tev tik ļoti patīk tas, ko tu dari, var izturēt. Ja man būtu jāiztur spriedze par lietu, kas man riebjas, es to nespētu. Protams, brīdī, kad tu iededzies par savu, sāp vēl vairāk.

Vai Latvijā ir iespējams tikt tālu meitenēm, kas sapņo kļūt par vizāžistēm vai uzņēmējām skaistumkopšanas jomā?

Noteikti un viennozīmīgi! Ļoti daudzas vizāžistes, kas ir zināmas “Instagram”, ļoti strauji iet prom no vizāžas. Mēs it kā esam ļoti pieprasītas, bet nogurstam. Sākumā tu ej uz to. Tu gribi būt labākais no labākajiem.

Kādam no malas varētu šķist, ka tas ir skaisti, bet tev ir jāceļas pie līgavas trijos naktī. Tev ir jāstiepj trīsdesmit un četrdesmit kilogramu smagi koferi uz piekto vai pat sesto stāvu, jo nav lifta. Tev ir jābrauc trīssimt vai pat četrsimt kilometru, kamēr esi gulējis vien divas stundas. Tu esi uzkrāsojis vienu līgavu un domā, kā lai tiek atpakaļ uz mājām, jo tev tā nāk miegs, ka tu nevari nobraukt trīs stundas – drīzāk stāvi ceļa malā un guli. Vakarā tev ir vēl jākrāso cilvēki uz pasākumu. Tas izklausās skaisti, bet aizmugurē ir ļoti smags darbs.

Skaisti un forši kļuva tad, kad es pateicu, ka turpmāk strādāšu tikai studijā, un cilvēki sāka nākt pie manis. Protams, sākumā tu tā nevarēsi paziņot, jo tev ir jāskrien pie klientiem un jānostiprina sava reputācija.

Lai kļūtu par augstu un pieprasītu vizāžistu, daudz ir jāiegulda sevī. Ir jāiet pie ļoti labiem meistariem mācīties. Vai Latvijas skolās to var izdarīt? Nē. Šeit nevar iegūt aktuālu informāciju, jo mācību programma ir ļoti atpalikusi. Šobrīd ir jāiet mācīties pie konkrētiem vizāžistiem, kuru darbi tev šķiet wow. Ja viņi pasniedz tāda veida kursu, tu astoņu nodarbību laikā iegūsi vairāk nekā Latvijas skolā mācoties pusotru gadu. Protams, tāpat ir jāstrādā pie sava “Instagram” un “TikTok”, kā arī jāsadarbojas ar blogeriem.

Pateicoties vizāžai, esmu diezgan daudz nopelnījusi. Vienu vasaru nebiju dabūjusi brīvdienu 29 dienas pēc kārtas, līdz izdegu. Tajā pašā laikā pelnīju tik daudz, ka man nebija laika, kad tērēt naudu.

Tu gribi teikt, ka, ja es sapņotu kļūt par vizāžisti, es varētu būt konkurētspējīga tikai ar “YouTube” zināšanām?

Jā, bet ir jābūt talantam, turklāt grimam jāizskatās ļoti labi, dārgi un skaisti. Ja tas ir tipiskais “YouTube” grims, kur viss ir nobeikots, tas Latvijā nestrādās. Ir jāmāk krāsot tā, lai tas izskatās dabīgs un gaisīgs. Lai āda izskatās svaiga, nevis pārbāzta. Lai acis ir plūstošas.

Klienti ņem vērā vizāžista sertifikātus?

Latvijā, man šķiet, nav regulas, kas pieprasītu vizāžista sertifikātu. Vienīgais, kur citreiz prasa, ir televīzija, bet tur pat tas notiek retāk. Bieži vien meitenes, kurām ir sertifikāti, krāso sliktāk nekā meitenes, kurām to nav.

Intervijā esi minējusi, ka vizāžists mēnesī var nopelnīt līdz pat sešiem tūkstošiem eiro. Man liekas – kā? Tas ir tik daudz!

Tas nav daudz (smejas). Pirmkārt, nekad nonovērtē sevi par zemu. Es joprojām mācos to darīt. Ilgus gadus par savu darbu prasīju mazāk, nekā biju pelnījusi. Ļoti daudzi sāk vizāžista gaitas ar tekstu: “Kurš gan maksās piecdesmit eiro par manu darbu?” Tas, kurš gribēs labu, nevis lētu grimu!

Tie, kas grib lēti, nav tavi klienti.

Ja tu taisi tikai grimu, tie ir piecdesmit līdz septiņdesmit eiro no cilvēka. Ja klāt nāk frizūra, par savu darbu vari prasīt līdz pat simtu piecdesmit eiro. Ja darba dienā organizēji privātās apmācības vai uztaisīji mazo grupu nodarbības, jau nopelnīsi vairākus simtus. Vari arī izveidot tiešsaistes kursus, kur 20 eiro dēļ cilvēks būs gatavs uzzināt visus tavus trikus, tādējādi mēneša laikā nopelnot vairākus tūkstošus. Savukārt, ja tu strādā oficiāli, kas būtu vēlams un ir ļoti svarīgi, tu vari iepirkt produktus no manis un tirgot savā studijā, tādējādi piepelnoties. Ir tik daudz veidu, kā apaudzēt vizāžista profesiju, lai tas pārtaptu par kaut ko lielu, skaistu un pelnošu. Vienkārši vajag malt un iet uz priekšu!

Kā tu teiktu – kas ir galvenās kļūdas, ko sievietes pieļauj krāsojoties?

Visām sievietēm ir pilnīgi vienādas kļūdas. Pirmkārt, parasti viņas tonālo krēmu klāj ar rokām, taču tas neizskatās labi un produktu neizdodas iestrādāt ādā tā, kā tas būtu ar labu otu vai grima sūklīti. Otrkārt, dāmas izvēlas ietaupīt uz otām un gadiem ilgi izmanto vienu, kas jau sen atgādina izplūkātu žurku. Kad meitenes apmācībās izmēģina manas otas, viņas nesaprot, kā līdz šim varēja dzīvot bez tām. Manas ir tik mīkstas un maigas, ka tu nobrauc, un produkts jau ir izpludinājies. Tikmēr viņa kasa un pusstundu skrāpē ar savu veco otu, līdz tonālais krēms jau ir nogājis (smejas). Nevajag daudz – paņem trīs otiņas sejai, trīs acīm, un tu būsi laimīga turpmākos desmit gadus! Treškārt, meitenes, veicot konturēšanu, ierauj vaigus, tādējādi ēna veido “bedri” uz leju, un tu izskaties daudz vecāka. Līnijai ir jāsākas uz augšu.

Uz kuriem grima produktiem ir vērts tērēt daudz naudas un uz kuriem nav?

Ieguldīties viennozīmīgi ir vērts uz grima otām, konturēšanas produktiem, tonālo krēmu, pūderi un acu ēnām. Ietaupīt var uz vaigu sārtumu un lūpu produktiem. Man gan nepatīk tā darīt, jo zinu, ka lētākam produktam ir slikts sastāvs.

Ar manām zināšanām par produktu sastāvu brīžiem paliek slikti

Kādi ir tavi nākotnes plāni uzņēmuma kontekstā? Līdz šim brīdim esi vairāk koncentrējusies uz grima otiņu, kā arī ķermeņa un lūpu spīdumu pārdošanu

Kā jau minēju, vēlos virzīties ārpus Latvijas uz Igauniju, Lietuvu un Angliju. Lai es to varētu izdarīt, būs jāceļ cenas.

Runājot par jauniem produktiem, plāni ir lieli, bet, tā kā man ir iesaldējusies nauda, paies laiks, kamēr to atpelnīšu. Katrā produktā, ko veidoju, man ir jāieguldās no sava zīmola kabatas. Kā būs jauni līdzekļi, ko ieguldīt, tā būs jauns produkts.

Ļoti vēlos izveidot arī acu ēnu paleti un sejas kopšanas līniju, taču tai jābūt vienkāršai, lai nesarežģītu prātu. Gribu, lai sastāvdaļās ir tādas lietas, kas kalpotu vienkārši kā, piemēram, mitrinātājs. Neesmu pagaidām izdomājusi, kā to konceptuāli izdarīt, bet es to noteikti atrisināšu.

Anete Spīķe. Foto: Luīza Jaromčuka

Anete Spīķe. Foto: Luīza Jaromčuka

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas