Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Daļā apsūdzību Lembergu attaisnoja.

Aivara Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa arī lēma samazināt cietumsodu, piespriežot vienu gadu un 11 mēnešus aiz restēm. Tāpat tiesa viņam piesprieda mantas konfiskāciju.

Arī kādreizējam Aivara Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim piespriests mazāks sods nekā pirmajā instancē, proti, brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem. Sodā ieskaitīja arī viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā. Arī Sormulim piemērota manta konfiskācija.

Par apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance 2021.gada 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 2008.gada 22.februārim.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz tam spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Pēc cietumā pavadīta aptuveni gada 2022.gada 25.februārī Lembergs tika atbrīvots no apcietinājuma pret 100 000 eiro drošības naudu.

Pirmās instances tiesa arī nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Lembergu pirmās instances tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Savukārt attaisnots viņš tika dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Aivara Lemberga dēlam Anrijam Lembergam pirmās instances tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Savukārt kādreizējam Aivara Lemberga biznesa partnerim Sormulim pirmās instances tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā. Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Anrijam Lembergam un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi tiks atcelti, tikai stājoties spēkā spriedumam.

Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012.gadā nomira.

Prokuratūrā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka bijušajam Ventspils mēram tiek uzturēta apsūdzība par SIA "Puses" 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajam Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā un 26 kompānijas "Multinord AG" akciju izspiešanu cietušajam Aināram Gulbim 14 797 eiro vērtībā.

Tāpat Aivars Lembergs apsūdzēts par 12 "Multinords AG" akciju izspiešanu Gulbim 7359 eiro vērtībā, kā arī 30 kompānijas "Ventk Company Limited" akciju izspiešanu Gulbim 17 672 eiro vērtībā.

Aivars Lembergs arī apsūdzēts par SIA "Lat Transnafta" 2130 kapitāla daļu izspiešanā no tās dalībniekiem - SIA "Man - Tess", kompānijas "SWH Riga Zürich AG", AS "Naftas Parks - 100", AS "Banka Baltija" un Vladimira Krastiņa.

Aivars Lembergs apsūdzēts par to, ka 1996.gadā viltoja dokumentu, kā arī 1996.gada otrā pusē kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs noformēja nepatiesu dokumentu.

Tāpat apsūdzība liecina, ka Aivars Lembergs personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī organizētā grupā ar Anriju Lembergu un Sormuli legalizēja noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp finanšu līdzekļus - 6 996 118 eiro laikā no 1999.gada beigām līdz 2006.gada jūlijam.

Apsūdzība arī liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Aivars Lembergs, ar dēla Anrija un Sormuļa atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai kompānijai "Netherfin Financial Services B.V." ienākumu peļņas procentu veidā no Ventspils brīvostas pārvaldes, kurā Aivars Lembergs tajā laikā bija valdes priekšsēdētājs. Šādā veidā gūts mantisks labums - ne mazāk kā 802 413 eiro.

Tāpat laikā no 2003.gada janvāra līdz 2003.gada martam Ventspils mērs, ar citas iesaistītas personas atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai "Netherfin Financial Services B.V." peļņas procentu no minētās Ventspils brīvostas pārvaldes. Peļņas procentu veidā Ventspils mērs ieguva ne mazāk kā 180 312 eiro.

Prokuratūras apsūdzība liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Aivars Lembergs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Laika periodā no 2003.gada janvāra mēneša līdz 2003.gada martam Ventspils mērs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Apsūdzība liecina, ka Aivars Lembergs kā Ventspils pilsētas domes deputāts un Ventspils brīvostas valdes loceklis realizēja savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, piedaloties kopumā 330 lēmumu pieņemšanā Ventspils pilsētas domēs un Ventspils brīvostas valdes sēdēs.

Tāpat Aivaram Lembergam inkriminēta nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonas deklarācijā deviņus gadus pēc kārtas, nenorādot par kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā.